Sabiedrības finanšu pratības jomā iecerēts sasniegt trīs mērķus –
iedzīvināt finanšu plānošanas un uzkrājumu veidošanas tradīciju,
nodrošināt finanšu pakalpojumu vides integritāti un panākt sabiedrības
finansiālu ilgtspēju un attīstību.
Finanšu plānošanas un uzkrājumu veidošanas tradīcijas iedzīvināšana
ir būtiska, lai veicinātu Latvijas mājsaimniecību stabilitāti,
labklājību un finansiālo ilgtspēju jebkurā dzīves posmā. Lai šo mērķi
sasniegtu, iecerēts pilnveidot valsts izglītības saturu, attīstīt
mūžizglītības resursu, kā arī izveidot un uzturēt konsultatīvo
pakalpojumu tīklu.
Otrs mērķis ir finanšu pakalpojumu vides integritāte, lai nodrošinātu
finanšu pakalpojumu piedāvātāju atbildīgu un patērētāju vajadzībām
piemērotu piedāvājumu un veicinātu patērētāju izsvērtas, riskus un
iespējas izprotošas finanšu pakalpojumu izvēles. Lai īstenotu šo mērķi,
iecerēts veicināt sabiedrības izpratni par finanšu pakalpojumiem, to
būtību un riskiem, kā arī nepieciešams finanšu pakalpojumu lietotāju
vajadzībām piemērots, godprātīgs un atbildīgs pakalpojumu piedāvājums.
Trešais mērķis ir sabiedrības finansiālā ilgtspēja un attīstība, lai
paaugstinātu sabiedrības zināšanu līmeni par tirgus ekonomikas pamatiem,
monetāro politiku, spēju izvērtēt ekonomiskos procesus valstī. Šī mērķa
sasniegšanai iecerēts sekmēt sabiedrības zināšanas par tirgus ekonomiku
un finanšu sistēmas darbību, kā arī veicināt iedzīvotāju finansiālo un
ekonomisko aktivitāti.
Patērētāju tiesību aizsardzības centra direktore Baiba Vītoliņa
sacīja, ka viņas vadītā centra darbinieki bieži redz, ka patērētajiem
nav skaidras ne saistības, ko tie uzņemas līdz ar līguma slēgšanu, ne
arī iespējamās sekas. Vītoliņa pauda pateicību Finanšu un kapitāla
tirgus komisijai (FKTK), kas uzņēmusies iedzīvotāju finanšu stratēģijas
koordinēšanu, kā arī pauda gatavību iesaistīties materiālu izstrādē un
uzņēmēju izglītošanā.
Stratēģijas īstenošanā sadarbosies vairākas institūcijas. Memorandu
par “Latvijas iedzīvotāju finanšu pratības stratēģijas 2014-2020”
ieviešanu šodien parakstīja FKTK priekšsēdētājs Kristaps Zakulis,
Izglītības un zinātnes ministrijas valsts sekretāre Sanda Liepiņa,
Valsts izglītības satura centra vadītājs Guntis Vasiļevskis, Banku
augstskolas rektors Andris Sarnovičs, Patērētāju tiesību aizsardzības
centra direktore Vītoliņa, Latvijas Komercbanku asociācijas prezidents
Mārtiņš Bičevskis un Latvijas Apdrošinātāju asociācijas prezidents Jānis
Abāšins.
“Nav tā, ka finanšu pratība un sākumskola ir nesavienojamas lietas,”
sacīja Valsts izglītības satura centra vadītājs. Viņaprāt, lielākais
panākums būs tad, ja informāciju saņems gan skolēns skolā, gan
pieaugušie, un, sanākot kopā, ģimenei būs kopīgs temats.
FKTK priekšsēdētājs Zakulis uzsvēra, ka finanšu pratība ir būtiska
mūsdienu cilvēka dzīves sastāvdaļa, bez kuras nav iedomājama pilnvērtīga
iekļaušanās attīstītā sabiedrībā. Tādas prasmes kā privāto finanšu
plānošana, uzkrājumu veidošana un to dažādošana, privātā kapitāla
pavairošana un atvērtība jaunām iniciatīvām uzņēmējdarbībā, kas veicina
iedzīvotāju finansiālo ilgtspēju un potenciālu labklājības līmeņa
paaugstināšanu, būs noteicošās nākotnes dzīves kvalitātē. “Ikviens
iedzīvotājs noteiktos apstākļos var būt finansiāli un ekonomiski aktīvs,
ja viņam piemīt tāda kompetence kā finanšu pratība, kas dzīves gaitā
dažkārt ir nozīmīgāka par ienākumu līmeni un profesionālo kvalifikāciju,
jo izšķirīgs nosacījums turpmāk būs nevis personas rīcībā esošo finanšu
daudzums, bet prasme tās efektīvi pārvaldīt un sasniegt savus mērķus,”
skaidro FKTK priekšsēdētājs.
Savukārt Latvijas Apdrošinātāju asociācijas prezidents Abāšins
nepieciešamību izglītot sabiedrību finanšu jautājumos ilustrēja ar
piemēru no Zviedrijas, kur divas kundzes gados apspriedušas akciju cenu
svārstības biržā.
Finanšu pratības stratēģijas mērķu īstenošanā piedalīsies arī citi
sadarbības partneri, kas apliecinājuši savu gatavību iesaistīties
kopīgās aktivitātēs vai sniegt nepieciešamo atbalstu finanšu pratības
veicināšanai. Partnerība nodibināta ar Finanšu ministriju un Valsts
ieņēmumu dienestu, Ekonomikas ministriju, Labklājības ministriju,
Latvijas Banku, tirgus dalībnieku profesionālajām asociācijām un
Latvijas Pašvaldību savienību, kā arī ar augstākās izglītības iestādēm –
Latvijas Universitāti, Rīgas Tehnisko universitāti un Latvijas
Lauksaimniecības universitāti.
Stratēģijas ieviešanas gaitā FKTK kā nacionālais koordinators finanšu
pratības veicināšanas jomā plāno izstrādāt jaunu mērījumu sistēmu un
tās rezultātu apkopošanas metodiku – Latvijas iedzīvotāju finanšu
pratības indeksu, kas ietvers FKTK veiktās iedzīvotāju finanšu pratības
ikgadējās socioloģiskās aptaujas rezultātus jeb pozitīvo punktu skaitu,
kas raksturo iedzīvotāju kopējo finanšu pratības līmeni, kā arī
statistiskos rādītājus, kas raksturo Latvijas mājsaimniecību finansiālo
stabilitāti, to izaugsmi un ilgtspēju.
Stratēģiskie partneri jau otro gadu rīkos arī Finanšu izglītības
nedēļu, kas šogad plānota no 10.marta līdz 14.martam. Šajā gadā galvenās
aktivitātes iecerētas ekonomikas un sociālo zinību skolotāju
profesionālajai pilnveidei, rīkojot pieredzes apmaiņas seminārus par to,
kā interesanti un interaktīvi runāt par nopietno – finansēm un
personisko finanšu mērķu definēšanu -, kā arī sniedzot ieskatu jaunos
metodiskajos materiālos finanšu un sociālo prasmju attīstīšanai.
