Pašlaik ir redzamas noteiktas krīzes pazīmes, komentējot valsts
2020.gada budžeta projektu, preses konferencē otrdien pauda Daugavpils
mērs Andrejs Elksniņš (S).
Pilsētas mērs, vērtējot nākamajā gadā izglītības un veselības jomām
paredzēto finansējumu, kā arī dažādu nodokļu pārdali starp valsti un
pašvaldībām un izmaiņas 1.-4.klašu skolēnu brīvpusdienu nodrošināšanā,
pauda, ka pašlaik redzamas “noteiktas krīzes pazīmes” un ir “nelāga
priekšnojauta”. Viņaprāt, pārdalot finanšu avotus, valstij būtu
jāpārskata arī pašvaldību funkcijas.
Vērtējot pieejamos līdzekļus, pašvaldība nākamajā gadā plāno
pieteikties dažādām Eiropas Savienības (ES) fondu finansētajām
programmām, taču rīcībai jābūt saimnieciskai, uzskata Elksniņš.
Viņš vērsa uzmanību arī tam, ka ir ierobežotas pašvaldību iespējas aizņemties, kas arī ietekmē dažādu projektu īstenošanu.
Jau ziņots, ka Ministru kabinets 11.oktobrī ārkārtas sēdē atbalstīja
2020.gada budžetu, kurā konsolidētie budžeta ieņēmumi prognozēti 9,89
miljardu eiro apmērā, bet izdevumi – desmit miljardu eiro apmērā.
Salīdzinājumā ar 2019.gada budžetu, nākamgad ieņēmumi augs par 717,1
miljonu eiro, bet izdevumi par 610,1 miljonu eiro.
Valsts pamatbudžeta ieņēmumi 2020.gadā prognozēti 6,88 miljardi eiro
un izdevumi plānoti 7,22 miljardi eiro. Valsts pamatbudžeta izdevumu
palielinājums, salīdzinot ar 2019.gada plānu ir 400 miljoni eiro jeb
5,9%. Izdevumu palielinājums ir 325,2 miljoni eiro, kas paredzēts
izdevumiem valsts pamatfunkciju finansēšanai.
Savukārt ES politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu
palīdzības līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošanai paredzēts
finansējuma palielinājums 74,8 miljonu eiro apmērā.
Valsts speciālā sociālās apdrošināšanas budžeta ieņēmumi un izdevumi
prognozēti attiecīgi 3,2 miljardi eiro un 2,97 miljardi eiro. Valsts
speciālā budžeta izdevumu palielinājums pret 2019.gada plānu ir 211,2
miljoni eiro jeb 7,6%.
Tāpat tika apstiprināta mērķdotācija pašvaldībām 382 689 344 eiro
apmērā un valsts budžeta dotācija pašvaldībām 184 539 752 eiro apmērā.
Pašvaldību aizņēmumu kopējais palielinājums noteikts 118 138 258 eiro
apmērā.
Noteikts, ka iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) ieņēmumu sadalījums
starp valsts budžetu un pašvaldību budžetiem būs attiecīgi – pašvaldību
budžetiem 80% apmērā un valsts budžetam – 20% apmērā. Prognozētie IIN
ieņēmumi pašvaldību budžetos ir 1,4 miljardi eiro.
Iekšzemes kopprodukta (IKP) prognoze faktiskajās cenās 2020.gadam ir
33,154 miljardi eiro. Nākamajā gadā pieļaujamais vispārējās valdības
budžeta deficīts ir 0,3% no IKP.
Maksimālais valsts parāds 2020.gada beigās noteikts 11,75 miljardu
eiro apmērā, valdības rīcības pieļaujamās robežas, lai segtu uz valsts
budžetu attiecināmās valsts vārdā sniegto galvojumu parāda saistības
2020.gadā, ir novērtētas 2 052 000 eiro apmērā.
Tāpat 2020.gada budžetā paredzēts Izglītības un zinātnes ministrijai
finansējums studiju kredītu un studējošo kredītu dzēšanai 1 889 071 eiro
apmērā.
Valdība arī lēma, ka gadījumā, ja 2020.gadā faktiskie ieņēmumi no
noziedzīgi iegūto līdzekļu konfiskācijas pārsniedz plānoto ieņēmumu
apjomu, finanšu ministram būs tiesības lemt par šo līdzekļu pārdali
valsts nozīmes reformu īstenošanai.
