Vidējās stundas darbaspēka izmaksas Latvijā pērn bija 9,3 eiro, kas
ir krietni zemāks līmenis nekā Eiropas Savienībā (ES) un eirozonā
vidēji, liecina ES statistikas departamenta “Eurostat” ceturtdien
publiskotie dati.
Saskaņā ar tiem zemākas nekā Latvijā darbaspēka izmaksas ekonomikā,
neskaitot lauksaimniecību un valsts pārvaldi, pērn bija vien Bulgārijā
(5,4 eiro stundā), Rumānijā (6,9 eiro) un Lietuvā (deviņi eiro).
Igaunijā darbaspēka izmaksas stundā pagājušajā gadā bija 12,4 eiro.
Savukārt vislielākās darbaspēka izmaksas pagājušajā gadā reģistrētas
Dānijā (43,5 eiro), Luksemburgā (40,6 eiro), Beļģijā (39,7 eiro),
Zviedrijā (36,6 eiro), Nīderlandē (35,9 eiro) un Francijā (35,8 eiro).
ES vidēji šis rādītājs bija 27,4 eiro, kas ir par 2,7% vairāk nekā
2017.gadā. Eirozonā darbaspēka izmaksas pērn salīdzinājumā ar 2017.gadu
pieaugušas par 2,2%, sasniedzot 30,6 eiro stundā.
No eirozonas valstīm vislielākais darbaspēka izmaksu pieaugums gada
izteiksmē reģistrēts Baltijas valstīs: Latvijā (+12,9%), Lietuvā
(+10,4%) un Igaunijā (+6,8%). Arī Slovākijā pērn fiksēts 6,8% kāpums,
bet vienīgā ES valsts, kur darbaspēka izmaksas samazinājās, bija
Zviedrija (-3,9%). Mazākais darbaspēka izmaksu pieaugums starp eirozonas
valstīm bijis Maltā (+0,4%), Somijā (+1,2%) un Spānijā (+1,3%).
Ārpus eirozonas esošo ES valstu vidū lielākais darbaspēka izmaksu,
rēķinot vietējā valūtā, kāpums pērn bijis Rumānijā (+13,3%) un Ungārijā
(+9,8%).
Darbaspēka uzturēšanas izmaksas veido tēriņi darba algām, prēmijām un
piemaksām, kā arī nodokļu un sociālās apdrošināšanas maksājumi.
