Latvijas iedzīvotāji labprāt
ļaujas apģērbu veikalu vilinošajam kārdinājumiem un regulāri
iegādājas jaunu apģērbu, noskaidrots Latvijas Zaļā punkta
aptaujā*. Taču kas notiek ar drēbju skapju dziļāko kultūrslāni?
Izrādās, apmēram trešā daļa iedzīvotājiem nevajadzīgā
apģērba nonāk sadzīves atkritumu konteineros un kļūst par 3–5%
no kopējā sadzīves atkritumu apjoma, kas nogulst poligonos.
Pārējās divas trešdaļas piemeklē ne mazāk raibi likteņi, kas
atkarīgi gan no iedzīvotāju vecuma, gan dzīves pieredzes.
Aptaujā noskaidrots, ka Latvijas
iedzīvotāji jaunu apģērbu iegādājas krietni biežāk, nekā
atbrīvojas no iepriekš iegādātā – vairums jeb 63% iedzīvotāju
jaunu apģērbu iegādājas biežāk nekā trīs reizes gadā, un
gandrīz trešā daļa aptaujas dalībnieku to dara pat piecreiz gadā
un biežāk. Toties esošos apģērbu krājumus tikpat bieži
pārskata vien katrs desmitais.
Kas tad notiek ar novalkāto apģērbu
un tekstilizstrādājumiem? Izrādās, visbiežāk nolietotie apģērbi
rod pielietojumu ģimenes saimniecībā, pārtopot par drānām
tīrīšanai jeb mājsaimniecības terminā – lupatām (60%).
Turklāt šo praktisko metodi krietni biežāk izmanto vīrieši
(69%) nekā sievietes (52%).
“Latvieši jau izsenis ir pratuši
rast praktisku pielietojumu šķietami neizmantojamām lietām. Tas
daļēji varētu būt skaidrojams ar gana svaigā atmiņā esošo
sociālo pieredzi, kas gūta pirms Latvijas neatkarības atgūšanas,
kad apģērbs un citas preces bija deficīts. Tomēr nolietoto
apģērbu izmantošana saimniecībā neatrisina problēmu saknē, jo
agri vai vēlu nolietojas arī tīrīšanas drāna, kas tik un tā
nonāk sadzīves atkritumu konteinerā. Tāpēc Latvijai jau šobrīd
jāmeklē risinājumi, kā varam efektīvi nošķirot tekstila
izstrādājumus no atkritumu plūsmas un dot tiem otru iespēju, cik
iespējams netērējot dabas resursus jaunu apģērbu ražošanai,”
norāda Latvijas Zaļā punkta direktors Kaspars Zakulis.
Eiropas Savienības (ES) direktīvas
paredz, ka no 2025. gada ES dalībvalstīm būs jānodrošina
tekstila izstrādājumu dalīta vākšana. Kopumā Latvijas
sabiedrība ir ļoti atvērta idejai par lietotā apģērba nodošanu
otrreizējai pārstrādei – 89% aptaujāto to labprāt darītu.
Tāpat divām trešdaļām iedzīvotāju nav iebildumu iegādāties
arī lietotu apģērbu un tekstīlijas. Tomēr nevajadzīgo apģērbu
otrreizējai pārstrādei iedzīvotāji nodod kūtri.
Izplatītāka ir prakse pašam
nederīgo apģērbu ir ziedot labdarībai (51%), atdot lietošanai
tuviniekiem vai draugiem (43%) vai vienkārši izmest atkritumu
konteinerā (35%). Tikai neliela daļa jeb 7% aptaujāto nevajadzīgos
auduma izstrādājumus nogādā dzīvnieku patversmēs, bet 15%
aptaujāto risina problēmu radoši un piešķir nolietotam apģērbam
otru dzīvi, izmantojot to kā izejmateriālu jaunu lietu radīšanai.
“Pasaules prakse rāda, ka vidēji
tikai 20% no mūsu nopirktā un lietotā apģērba pēc tam nonāk
atkārtotā izmantošanā vai pārstrādē, bet pārējais,
visticamāk, nogulst poligonos vai tiek sadedzināts. Protams,
apstākļos, kad ir iespējams iegādāties jebkuru saimniecībā
nepieciešamo lietu, novalkāta apģērba pārtapšana citos
priekšmetos ir daudz retāk sastopama parādība nekā pirms 20 vai
30 gadiem. Tomēr šāda radoša pieeja liecina, ka esam gatavi domāt
par apkārtējās vides ilgtspēju, un atliek vien rast atbilstošus
risinājumus,” saka K. Zakulis.
Jaunas lietas no nolietota vai citādi
nederīga apģērba biežāk rada seniori vecumā pēc 60 gadiem
(24%). Ar labdarību vairāk nodarbojas četrdesmitgadnieku paaudze
(58% ziedo nevajadzīgo apģērbu), bet jaunieši vecumā līdz 30
gadiem nevajadzīgo apģērbu nereti pārdod (21% pretstatā 10%
vidējam rādītājam).
Savā saimniecībā nolietoto apģērbu
visaktīvāk izmanto lauku iedzīvotāji (77%), bet ziedošanas
pieredze visvairāk raksturīga rīdziniekiem (62%). Savukārt citu
lielo pilsētnieku iemītnieki biežāk dalās ar draugiem (49%) un
biežāk nekā citi atdod novalkāto apģērbu dzīvnieku patversmēm
(15%).
Lai laikus sāktu īstenot ES
direktīvas prasības, vides apsaimniekošanas uzņēmums SIA “Eco
Baltia vide” un Latvijas Zaļais punkts septembra sākumā uzsāka
unikālu tekstila šķirošanas pilotprojektu, kura mērķis ir
praksē izvērtēt iespējas Latvijā attīstīt tekstila atkritumu
šķirošanas infrastruktūru un nodrošināt to atkārtotu
izmantošanu, nevis nonākšanu kopējos atkritumos. Projekta
ietvaros Rīgā un vairākās Pierīgas pašvaldībās izvietoti 20
speciāli konteineri apģērbu, apavu un citu tekstila izstrādājumu
šķirošanai. Konteineru atrašanās vietas var noskaidrot Latvijas
Zaļā punkta mājaslapā, interaktīvajā atkritumu šķirošanas
vietu kartē.
* Aptauju pēc Latvijas Zaļā punkta
pasūtījuma veica pētījumu kompānija “OMG Latvia”, datorizētu
interviju veidā šā gada augustā aptaujājot 701 Latvijas
iedzīvotāju vecumā no 18 līdz 74 gadiem.
