Latvijā pagājušajā gadā pamata darbavietā neto darba algu (pēc
nodokļu samaksas) līdz 450 eiro mēnesī saņēma 25,8% darba ņēmēju, kas ir
par 4,7 procentpunktiem mazāk nekā gadu iepriekš, liecina Centrālās
statistikas pārvaldes publiskotā informācija.
Tostarp 116 tūkstoši jeb 14,4% darba ņēmēju 2019.gadā saņēma minimālo
darba algu vai mazāk, kas ir par 2,5 procentpunktiem mazāk nekā gadu
iepriekš, kad minimālo algu vai mazāk saņēma 16,9% darba ņēmēju. Pērn
Latvijā minimālā alga pirms nodokļu nomaksas bija 430 eiro.
2019.gadā reģionos visaugstākais mazo algu saņēmēju īpatsvars
joprojām bija Latgalē, kur 23,6% darbinieku saņēma minimālo algu vai
mazāk.
Savukārt 34% (2018.gadā – 34,4%) pamata darbavietā neto algā mēnesī
saņēma 450,01-700 eiro, 29,9% (25,7%) darba ņēmēju saņēma algu
700,01-1400 eiro robežās, bet algu no 1400,01 eiro un vairāk mēnesī
saņēma 5,3% darba ņēmēju pretstatā 4,1% pirms gada.
Statistikas pārvaldes dati arī liecina, ka 2019.gadā darba alga
netika aprēķināta (saistībā ar bezalgas, grūtniecības, dzemdību
atvaļinājumu vai arī darbs sākts nesen u.tml.) vai aprēķināta, bet
netika izmaksāta 2,7% (pirms gada – 2,6%) darba ņēmēju, savukārt 2,3%
(2,7%) algotu darbu strādājošo darba samaksas lielumu neizpauda.
Pērn darbaspēka apsekojumā par ekonomisko aktivitāti piedalījās
kopumā 16 tūkstoši mājsaimniecību, kurās aptaujāja 27,9 tūkstošus
iedzīvotāju vecumā no 15 līdz 74 gadiem.
