Nesen publicētais Apvienoto Nāciju Organizācijas Pārtikas un
lauksaimniecības organizācijas ziņojums par panākumiem
ilgtspējīgas attīstības mērķu sasniegšanā atklāj drūmu
ainu: pasaule nemaz nevirzās pretī ilgtspējīgas lauksaimniecības,
pārtikas drošuma un uzlabota uztura mērķiem. „Ir redzams, ka
četrus gadus pēc mērķu nospraušanas regress ir kļuvis par normu
attiecībā gandrīz uz visiem rādītājiem.* Milzums ļaužu
turpina ciest badu, bet tikmēr līdz 2030. gadam mēs būsim
sasnieguši līmeni, kad ik sekundi tiek izmestas 66 tonnas
ēdiena,”*** komentē uzņēmuma „Immer Group”, kas Latvijā un
Ukrainā pārstāv iniciatīvu „Save Food”, prezidente Irīna
Mirošņika.
2019. gada pārskats par pārtikas drošuma un uztura
stāvokli pasaulē** liecina, ka badacietēju skaits pakāpeniski
palielinās un pašlaik nepietiekams uzturs ir aptuveni 820 miljoniem
planētas iedzīvotāju. Vissatraucošākā situācija ir vērojama
Āfrikā, kur kopš 2015. gada šis rādītājs nedaudz, bet
nemitīgi aug gandrīz visos reģionos un ir sasniedzis 26,5 %
un 30,8 % badacietēju attiecīgi Centrālāfrikā un
Austrumāfrikā. „Zinātnieki prognozē, ka līdz 2050. gadam
pasaulē būs jau 10 miljardi iedzīvotāju. Ja jau tagad tik
daudz ļaužu cieš badu, kā mēs plānojam pabarot par 20 %
vairāk planētas iedzīvotāju?” vaicā I. Mirošņika.
Pirmkārt, ir jāsāk taupīgāk rīkoties ar pārtikas
produktiem. „Pašlaik mēs saražojam pietiekami daudz ēdiena, lai
pabarotu visus planētas iedzīvotājus, bet pēc tam trešdaļu šo
produktu izmetam atkritumos. Tagad izmestā ēdiena daudzums ir
1,3 miljardi tonnu gadā,* bet līdz 2030. gadam tas
palielināsies jau līdz 2,1 miljardam tonnu. Tas ir, mēs ik
sekundi izmetīsim 66 tonnas pārtikas.*** Turklāt svarīgi, ka
vairāk nekā pusi pārtikas atkritumos izmet nevis ražotāji vai
tirgotāji, bet gan mājsaimes,” paskaidro iniciatīvas „Save
Food” pārstāve Latvijā. „Ir jāsaprot, ka izmests ēdiens
nozīmē ne tikai nepieļaujamu izšķērdību, bet arī negatīvu
ietekmi uz vidi: pirmkārt, tāpēc, ka produktu ražošanai tiek
patērēti dabas resursi un ar ražošanu saistītie procesi piesārņo
planētu, otrkārt, tāpēc, ka, ja pārtikas atkritumi būtu valsts,
tā būtu trešais lielākais siltumnīcefekta gāzu izplūdes
avots.”***
Mums, patērētājiem, ir jāiepērkas pārdomātāk, lai
nevajadzētu izmest ēdiena pārpalikumus. Turklāt ir jāizvēlas
tāds iesaiņojums, no kura var pilnīgi izņemt produktu. Piemēram,
stikla vai plastmasas pudelēs var palikt aptuveni 15 %
produktu — kečupu, mērču un tamlīdzīgu —, ko mēs
gluži vienkārši izmetam.
Savukārt Eiropas pārtikas veikalos, restorānos un viesnīcās
ir daudz ļoti interesantu pārtikas taupīšanas iniciatīvu.
Piemēram, kādā Nīderlandes veikalu tīklā tiek īstenota kampaņa
„Waste Is Delicious”, kurā produkti, kas sāk bojāties, tiek
izmantoti jaunu preču ražošanā: no āboliem gatavo sidru, no
tomātiem — kečupu, no maizes un kartupeļiem —
alu.*** Bet zviedru jaunuzņēmums „Karma – Rädda mat” ļauj
mazumtirgotājiem, restorāniem un konditorejām tirgot nepārdoto
ēdienu (pašlaik jau 295 tonnas!) ar lietotnes palīdzību, kas
darbojas Parīzē, Londonā un 150 Zviedrijas pilsētās.
Programmas lietotāji par puscenu pasūta līdzņemšanai ēdienu,
kas citādi nonāktu atkritumos. Šo lietotni jau izmanto pusmiljons
ļaužu un vairāk nekā divi tūkstoši uzņēmumu.****
Otrkārt, ir jāattīsta lauksaimniecība un inovatīvu metožu
izmantošana tajā, citādi ar badu nevarēs tikt galā. „Mūsdienu
lauksaimniekiem ir jārisina vairākas nopietnas problēmas reizē,”
norāda „Immer Group” prezidente Irīna Mirošņika.
„Nepārtraukti augošais Zemes iedzīvotāju skaits, globālās
sasilšanas sekas un lauksaimniecības zemju noplicināšanas risks
prasa vienlaikus paaugstināt ražību, palielināt zemkopības
efektivitāti un pēc iespējas saudzīgāk izturēties pret augsni.
Tas nav viegls uzdevums.” Šī bija pirmā sezona, kad
lauksaimnieki izmantoja inovatīvu risinājumu — bionoārdāmu
plēvi augsnes mulčēšanai. Ar mitruma aizturēšanu augsnē šī
plēve par 30 % samazina laistīšanu, kas lieliski saskan ar
ANO ūdens taupīšanas mērķiem, un paaugstina ražību par 17–30 %
atkarībā no kultūras, kurai to izmanto. Tāpat svarīgi, ka,
izmantojot jauno tehnoloģiju, mēslojums iedarbojas par līdz pat
20 % efektīvāk un kultūras var sēt vai stādīt 2–3 nedēļas
agrāk, nebaidoties no agrām pavasara salnām. „Tādā veidā var
iegūt agru un sevišķi agru ražu. Lauksaimnieki, kas šogad
izmēģināja jauninājumu, sasniedza arī iespaidīgu ekonomisko
efektu — gandrīz septiņkārtīgu ieguldījumu atdevi! Ar
plēves izmaksām aptuveni 550 eiro uz hektāru papildu peļņa
no agrās ražas pārdošanas sasniedza 3 600 eiro no
hektāra,” stāsta „Immer Group” prezidente un iniciatīvas
„Save Food” pārstāve un piebilst, ka parasti visi vēlas zināt,
cik draudzīgs dabai ir šis risinājums.
Jaunā augsnes mulčēšanas plēve ir bionoārdāma. Tas nozīmē,
ka sezonas beigās tā sadalās par ūdeni, ogļskābo gāzi un
humusu, tāpēc tā nav jāsavāc un jāutilizē. Turklāt tiek
samazināta vai pilnīgi izslēgta herbicīdu izmantošana, kas ir
sevišķi svarīgi bioloģisko produktu ražotājiem un daudziem
patērētājiem, kas augstu vērtē bioloģiski tīru pārtiku.
„ANO jaunākajā pētījumā ir norādīts, ka mēs vairs
nevaram atļauties bezatbildīgi izturēties pret dabas resursiem un
pārtikas produktiem. Mums visiem ir jāmaina paradumi un jāizmanto
inovatīvi, videi draudzīgi risinājumi, citādi cilvēce vienkārši
nespēs izdzīvot,” rezumē I. Mirošņika.
