Līga Melnūdre, pensionēta alūksniete
Jāmāca
obligāti
Latvijas vēsture kā atsevišķs priekšmets noteikti skolās ir jāmāca! Savā mūžā esmu piedzīvojusi daudzas valdīšanas – Latvijas laiku, okupācijas laiku, krievu laiku ar visām negācijām un sliktajām sekām. Tagad dzīvojam brīvā Latvijā, ko it īpaši kāroja vecākā paaudze, kas daudz pieredzējusi, bet – jaunajai paaudzei ir maz zināšanu par viņu priekšteču piedzīvoto. Pasaules vēstures kontekstā par Latviju ietvertās ziņas ir ļoti skopas – tā neveicina priekšstatu par savas tautas vēsturi, tādēļ skolās to noteikti ir jāmāca atsevišķi. Turklāt būtu vēlams, ka to darītu pasniedzēji, kuriem pašiem par savas valsts vēsturi ir ļoti liela interese, nevis tikai māca “ķeksīša pēc”. Diemžēl man ir nācies runāt ar jauniešiem, kuri nezina, kas noticis valstij svarīgos brīžos. Uzskatu, mums ir jādomā par to, kam mēs atstāsim pasauli, jo nākamajās paaudzēs cilvēkiem jābūt zinošiem par savas valsts piedzīvoto. Apšaubu, vai 1.klases bērns varēs veiksmīgi apgūt svešvalodas, jo 1.klases vecumā ir daudz citu pārdzīvojumu, tiek uzsāktas skolas gaitas un mainīta ierastā vide. Mācīt svešvalodu 1.klasē – tas ir par strauju.
Iveta Mikijanska, vēstures skolotāju metodiskā darba koordinatore
Vēl nav
programmas
Piekrītu, ka skolēniem Latvijas vēsturi vajadzētu zināt labāk un tā būtu jāmāca kā atsevišķs priekšmets no 7.klases, bet šis process ir politizēts un sasteigts. Savulaik politiķi to ierosināja, ātri noorganizēja šīs programmas aprobāciju 8. un 9.klasēs. Diemžēl pašlaik nav vēl ne programma izstrādāta, ne domāts par mācību grāmatām un materiāliem. Bet līdz šim aprobētā mācību programma ir citādāka nekā ieviešamā. Būtu ļoti žēl, ja mēs pēc kāda laika nonāktu pie secinājuma, ka to varēja izdarīt labāk nekā šobrīd. Pāris gadu laikā vēl vajadzētu izstrādāt metodiku, jo līdz ar to mainīsies arī pasaules vēstures mācību programma. Šobrīd trešā daļa no mācību vielas tiek veltīta Latvijas vēsturei. Tas nav maz, bet nepietiek laika novada vēsturei, vēstures avotu pētīšanai. Nākotnē nav domāts palielināt vēstures stundu skaitu, bet pārdalīt esošo tematikas ziņā. Nepiekrītu uzskatam, ka skolēniem ir vājas Latvijas vēstures zināšanas, jo bieži tās vērtē tikai virspusēji par kādu faktu. Savukārt svešvalodu mācīšanu jau 1.klasē neatbalstu, jo reizēm pat 7.klasē bērnam ir grūti lasīt un rakstīt dzimtajā valodā.
Linda Auziņa, Alūksnes vidusskolas 12.b skolniece
Fakti jāizklāsta
interesanti
Atbalstu, ka skolās Latvijas vēsturi mācītu kā atsevišķu priekšmetu. Tagad mums ir vēsture kā mācību priekšmets, kur māca pasaules vēsturi, viduslaiku vēsturi un citus aspektus, neiedziļinoties Latvijas vēstures notikumos. Bet būtu ļoti vērtīgi padziļināti izzināt savas valsts vēsturi, jo tādējādi arī uzlabotos jauniešu zināšanas. Pašlaik savas zināšanas par Latvijas valsts vēsturi es vērtēju vidēji. Ir dzirdēts, ka gados vecāki cilvēki pārmet jauniešiem Latvijas vēsturē nozīmīgu notikumu nezināšanu, bet, manuprāt, tā īsti nav. Skolās katru gadu arī ārpus vēstures stundām stāsta par zīmīgiem notikumiem, piemēram, kas ir 11. vai 18.novembris. Piekrītu, ka daudzi jaunieši zina, ka konkrētā datumā ir svētku vai piemiņas diena, bet nezina – kādēļ. To tad padziļinātās Latvijas vēstures stundās varēs iemācīties. Pedagogiem būtu jāpadomā, kā jaunietim saistošā veidā stāstīt par vēstures faktiem. Ļoti labi to var panākt ar aculiecinieku stāstījumiem. Savukārt tas, ka jau 1.klasē grib mācīt svešvalodas, ir vērtējams divējādi. Šajā vecumā bērni vieglāk visu iemācās, bet nedomāju, ka jau 1.klasē bērnam vajag tik lielu mācību slodzi.
