Jānis Sniķeris, pašvaldību iestādes “Alja” inspektors
Dzimšanas dienā fanos par hokeju
Man rīt ir dzimšanas diena. Kopā ar ciemiņiem skatīsimies spēli. Tā jau ir tradīcija. Mēs esam karsti līdzjutēji ar skaļiem atbalsta saucieniem un karogiem. Ja mūsu komanda vinnēs, iesim ap māju ar karogiem. Protams, ir liela atšķirība, vai skatās mačus klātienē vai televizorā. 10 000 skatītāju pūļa ovācijas un emocijas nevar salīdzināt ar piecu cilvēku gavilēm. Ziemassvētkos Amerikā bija iespēja redzēt NHL četras spēles, tāpēc pagaidām emociju pietiek.
Manuprāt, mūsējie paliks 12.vietā. Tas nekas, ka ir izvirzīts uzdevums izcīnīt 10.vietu. Pagājušajā gadā mūsu hokejisti spēlēja pavisam vāji. Šogad ir nedaudz spēcīgāki. Vienīgi, ja gūst uzvaru pār ASV komandu, tad var būt labi. Tas varētu notikt veiksmes gadījumā. Katrā spēlē svarīga ir visas komandas cīņa un savstarpējā saspēle.
Andis Pops, hokeja kluba “Ape” pārstāvis
Izšķiroša būs spēle ar Austrijas izlasi
Protams, dzīvosim līdzi mūsu hokejistu spēlēm draugu lokā. Ja Latvijas izlase noturēsies A grupā, tad būs labi. Es tāpat kā Hokeja federācija ceru, ka varēs iegūt 10.vietu. Grūta un izšķiroša būs spēle ar Austriju. Lai gan daudzi saka, ka mūsējie var cīnīties arī ar Amerikas un Zviedrijas komandām priekšsacīkstēs, domāju, ka izšķiroša būs cīņa ar Austriju. Šogad labi ir tas, ka daudzi mūsu spēlētāji kopā ir spēlējuši Krievijas kontinentālajā līgā. Tas ļauj cerēt, ka saspēle būs labāka nekā pērn. Pārbaudes spēles nekādu optimismu neviesa. Tiesa, pēdējā spēle ar Slovākiju bija nedaudz labāka. Labi, ka mūsu spēlētāji no NHL būs komandas sastāvā. Es vairāk dzīvoju līdzi vecā kaluma vīriem – Skrastiņam, Ņiževijam, Ciprusam, Naumovam. Viņi ir komandas kodols. Protams, ir vajadzīga arī veiksme.
Paula Petrikalne, E.Glika Alūksnes valsts ģimnāzijas 9.klases skolniece
Dzīvo līdzi klātienē un neklātienē
Mans tēvs kopā ar fanu grupu vakarrīt devās uz Šveici. Tēvs ir bijis starp faniem arī iepriekšējos čempionātos. Pati esmu bijusi tikai Rīgā 2006.gadā, bet ceru, ka aizbraukšu vēl kādu citu reizi. Klātienē vērojot spēli, sajūtas ir fantastiskas! Savukārt mazi ģimenes svētki ir tad, kad kopā ar mammu un māsu vērojam spēli televīzijas translācijā. Tad esam kopā līdz sirds dziļumiem, un nav svarīgi, vai spēle ir 4.00 no rīta vai 19.00 vakarā. Esam kā viens vesels domās par mūsējiem. Ļoti dzīvojam līdzi gan panākumiem, gan zaudējumiem. Emocijas paužam skaļi, bet kaimiņi nesūdzas, jo pasaules hokeja čempionāts ir tikai reizi gadā. Prognozes izteikt nevēlos, un tas arī nav vajadzīgs. Taču ticu, ka nebūs izgāšanās, bet būs arī laba spēle. Visi cīnās par vienu mērķi, tāpēc turam īkšķi par komandu.
