Latvijas hokeja izlase Čehijā pasaules čempionāta A apakšgrupas noslēdzošajā – septītajā – spēlē ar 2:3 pēcspēles metienu sērijā zaudēja Francijas valstsvienībai, taču nosargāja vietu elites divīzijā. Mūsu izlases iegūtā 13.vieta Prāgā ir atkārtots sliktākais rezultāts pasaules čempionātos. Kopš iekļūsanas elites divīzijā jeb A grupā, Latvija katrā pasaules čempionātā bija guvusi vismaz vienu uzvaru pamatlaikā. Šogad tika gūtas divas uzvaras, taču abas
pēc pamatlaika. Četri zaudējumi pamatlaikā mūsu izlasei ir trešo pasaules čempionātu pēc kārtas.
Vietu elites divīzijā nosargā
Māris Lietuvietis, Alūksnes novada pašvaldības aģentūras „Alja” direktors
Mūsu valsts izlasei vajadzēja palikt elites grupā, un tas ir izdarīts. Taču man ir žēl austriešu hokejistu, kuri izkrita no elites divīzijas tāpēc, ka nespējām tikt galā ar Francijas komandu. Par citu nav daudz, ko komentēt. Šogad mūsu izlases sastāvs bija tāds, ka neko vairāk arī nevarēja cerēt sasniegt. Komandā nebija visu labāko spēlētāju, kuri tur varētu būt. Svarīgākā spēle bija ar Francijas hokejistiem. Cerēju, ka viņus varēs uzvarēt, jo līdz šim tā ir bijis – 19 reizes šīs valstsvienība ir pārspēta. Tieši tāpēc šī spēle bija tik saspringta un interesanta.
Nenoliedzami – kopumā mūsu komanda čempionātā slikti nospēlēja. Hokejs ir komandu spēle. Taču, vērojot Latvijas izlasi, nereti bija jājautā – spēlē komanda vai vārtsargs Edgars Masaļskis. Viņš patiešām cīnījās! Savukārt starp izlases spēlētājiem izceļas “3 D” – Kaspars Daugaviņš, Lauris Dārziņš un Andris Džeriņš, kuri ir galvenie cīnītāji. Pārējie ir galvenokārt jaunie spēlētāji, kas čempionātā varēja gūt labu pieredzi. Savukārt mūsu hokejisti, kuri cīnās ārpus valsts, ir guvuši dažādas traumas, tāpēc nepiedalījās izlases spēlēs. Saprotams, ka tas ietekmēja Latvijas komandas stiprumu. Iespējams arī, ka mūsu valsts izlases treneri nespēja viņus motivēt aizstāvēt Latvijas godu. ◆
Šī nav mūsu labākā komanda
Agris Naglis, kinologu biedrības „Remis” valdes priekšsēdētājs
Labi, ka tā beidzās mačs ar Francijas valstsvienību. Ja to zaudētu, būtu pavisam bēdīgi. Tagad vismaz palikām elites grupā ar vienu punktu, bet austriešiem no tās ir jāaiziet. Kā izteicās Edgars Masaļskis, tas skaidrojams ar to, ka nespēlē mūsu spēcīgākie hokejisti. Tāpēc iznākums acīmredzot nevarēja būt citādāks. Katrā ziņā šī nav mūsu labākā komanda pasaules čempionātā. Cerams, ka nākamgad izdosies veiksmīgāks starts.
Aizvadītās spēles ir sekas, kurām cēlonis ir vairāku sportistu savainojumi, traumas un slimības. Hokejs ir sports, kas nesaudzē. Ja spēlē ar pilnu atdevi, tad bez traumām neiztikt, tāpēc mūsu vadošie sportisti, starp kuriem ir Girgensons, Vasiļjevs, sēdēja starp skatītājiem. Tiesa, ne tikai “3 D” (Daugaviņš, Dārziņš, Džeriņš), bet arī jaunie sāk labi spēlēt. Taču pasaules spēcīgākajās komandās apmēram 70 procenti ir nacionālās hokeja līgas sportisti. Manuprāt, mūsu izlases hokejisti izdarīja visu, ko spēja. Mūsu puiši ir tādi, kādi ir. Vairāk izspiest no viņiem pagaidām nevar, jo šogad arī spēlēt nācās ar pasaules spēcīgākajām komandām – Kanādas, Čehijas, Zviedrijas. Tie ir pasaules čempioni un vicečempioni. ◆
Nav ganadrījuma par mūsu hokejistiem
Andis Pops, Apes hokeja kluba vadītājs
Rezultāts var apmierināt, jo mūsu valsts izlase palika elites divīzijā. Taču spēļu kvalitāte bija zem katras kritikas, izņemot 3 spēlētājus, kuri parādija labu hokeju. Turpretim komandas kopējais sniegums bija blāvs. Iespējams, varbūt pat Latvijas izlase vairāk bija pelnījusi nonākt B grupā nekā Austrijas valstsvienība. Tāpēc varam priecāties, ka tomēr palikām A grupā. Taču gandarījuma par mūsu komandas spēli nav. Ne tikai Latvijas izlasē, arī citu valstu komandās nebija vairāku vadošo spēlētāju. Tāpēc nedomāju, ka tas bija noteicošais faktors. Ja katras valsts izlase būtu savā spēcīgākajā sastāvā, šaubos, vai kaut kas mainītos.
Protams, pirms katra pasaules čempionāta vienmēr ir cerības, ka rezultāti būs labi. Diemžēl mūsu komandas meistarība nav tāda, kādu vēlētos. Tiesa, salīdzinot ar citiem gadiem, komandā bija daudz debitantu. Tomēr uzskatu, ka varēja nospēlēt labāk. Arī pieredzējušie spēlētāji neparādīja visu, uz ko ir spējīgi. Pēdējā – izšķirošā – spēle ar Franciju bija zem jebkuras kritikas. Man tā vairāk izskatījās pēc teātra izrādes. Radās iespaids, ka nospēlēja tā, kā bija paredzēts. Jau pirms šīs spēles, kad runāju ar citiem kolēģiem, devu 95 procentus par to, ka rezultāts būs neizšķirts un Francija uzvarēs papildlaikā vai pēcspēles metienos. Šīs spēles rezultāts apmierina gan Latviju, gan Franciju. ◆
