Valsts akciju sabiedrībā “Latvijas dzelzceļš” 30.oktobrī notika žurnālistu tikšanās ar “Latvijas dzelzceļa” vadību.
Valsts akciju sabiedrībā “Latvijas dzelzceļš” 30.oktobrī notika žurnālistu tikšanās ar “Latvijas dzelzceļa” vadību. “Latvijas dzelzceļa” valdes priekšsēdētājs, ģenerāldirektors Andris Zorgevics stāstīja par lielākā transporta uzņēmuma Baltijā darbības pamatvirzieniem un tālāko attīstību, uzsverot, ka dzelzceļš dod nozīmīgu ieguldījumu gan valsts, gan pašvaldību budžetos, bet atsevišķu tā līniju slēgšana, pret ko iestājas pašvaldības, ir saistīta ar tirgus ekonomikas attīstību.
“Naudu nevar ielikt tur, kur neredzam saimniecisko darbību, jo nesaprātīga saimnieciskā darbība ved uz bankrotu,” uzskata A.Zorgevics, nenoliedzot, ka saskata virkni dzelzceļa līniju posmu, kur vilcienam nav vietas, jo ekonomiski izdevīgāk izmantot autotransportu, īpaši ja šis attālums ir 300 kilometri. Dzelzceļam jādod zaļā gaisma tur, kur tas veicina biznesa attīstību.
Problēmas nerisina, “saķerot” galvu
Vairāku dzelzceļa līniju slēgšana, to pamatojot ar nelielo kravu pārvadājumu apjomu un skopo pasažieru skaitu, izraisījusi sašutumu vietējās pašvaldībās, jo tās ir satrauktas, ka dzelzceļš “iet” projām. A.Zorgevics uzsver, ka pašvaldībām jāsāk saprast, ka jābūt atbildīgām par savu teritoriju un jāiemācās iztikt ar saviem resursiem. Ģenerāldirektors pauž sapratni, ka pašvaldības nespēj dotēt dzelzceļu, bet arī biežā “galvas saķeršana” neder tad, ja risināma konkrēta problēma, bet tirgus ekonomikas problēmu risinājumu kavē fakts, ka valsts nerod spēku, kas piespiestu pašvaldības sēsties pie sarunu galda, lai sāktos saprātīga diskusija par to, ko vēlamies redzēt nākotnē. A Zorgevics nesaskata ekonomisku motivāciju arī Ieriķi – Gulbene dzelzceļa līnijas saglabāšanai, jo dienā to izmanto apmēram 30 pasažieru, bet gadā reģistrē apmēram 20 tūkstošus tonnu pārvadāto kravu.
“Ja Latvijā samazinās sliežu ceļu tīkls, tas nav nekas ārkārtējs. Amerikas Savienotajās valstīs tas samazinājās divas reizes,” saka A.Zorgevics, atgādinot, ka situācijā, kad slēdz kādu dzelzceļa līniju, pašvaldībām, kuru teritoriju tā šķērso, jārīkojas operatīvi, jo “katra novēlota darbība ir ar mīnuss zīmi”.Tas attiecināms uz sliežu demontāžu, ēku izmantojumu un citu. A.Zorgevics pārliecināts, ka jābūt pasūtījumam, bet pasūtītājs var būt tikai tas, kam ir nauda. “Kur nav biznesa perspektīvas, līnijas slēgsim, jo nevaram “noēst” naudu. Pasažieru pārvadājumi ir izdevīgi, ja ir liela pasažieru plūsma un tas jāveic lielā attālumā,” domā ģenerāldirektors.
Valsts makā ieliek
30 miljonus
“Latvijas dzelzceļš” pēdējos gados valsts budžetu papildina ar 30 miljoniem latu. Uzņēmums ir arī lielākais sociālās apdrošināšanas iemaksu un iedzīvotāju ienākumu nodokļa maksātājs valstī. Uzņēmuma, kurā nodarbināti 16 tūkstoši strādājošo, darba ražīgums ir viens no augstākajiem pasaulē. To nodrošina gan tirgus ekonomikai atbilstoša darbība un elastīga tarifu politika, gan daudzveidīgā dzelzceļa kravu struktūra un ražošanas izmaksu samazinājums. Latvijas dzelzceļa darbība liecina par stabilu konkurētspēju transporta pakalpojumu tirgū, progresu ekonomiskajā darbībā un starptautiskās autoritātes iegūšanu.
Ar skatu uz Autrumiem
“Latvijas dzelzceļš” kā uzņēmējsabiedrība Latvijai ir nozīmīgs tad, ja darbojas reģionā, kur iespējams nopelnīt. Šodien tas ir Austrumu reģions un jebkuras sarunas par Rietumiem nav uztveramas nopietni, jo mūsu nacionālā atražošana nav tendēta uz milzīgiem kravas apjomiem un iedzīvotāju plūsmu uz Rietumeiropas valstīm. Mūsu bizness ir NVS valstis un darbība caur šo valstu koridoriem,” uzskata A.Zorgevics, tāpēc Latvijas dzelzceļš lielā mērā ir atkarīgs no starpvalstu attiecību sakārtošanas. Perspektīvā tiks rastas jaunas pieejas kravu plūsmai caur Ķīnu, rosināta Āzijas sadarbības produkta izveide. Kravu pārvadājuma apjoma pieaugumu sauszemes un jūras tranzītā nodrošinājusi veiksmīga sadarbība ne tikai ar Krieviju, bet arī ar Baltkrievijas, Kazahstānas, Ukrainas, Lietuvas, Igaunijas un citu valstu kravu pārvadātājiem. Daudzveidīgā kravu struktūra un pārvadāto kravu drošība ļāvusi Latvijas dzelzceļam ievērojami palielināt kravu apgrozījumu. Piemēram, 2000.gadā “Latvijas dzelzceļš” pārvadāja 36,4 miljonus tonnu kravu, kas ir par 9,7 procentiem vairāk nekā 1999.gadā. Pa dzelzceļu transportēta vairāk nekā puse no Latvijas ostās saņemtajām un nosūtītajām kravām. Gandrīz 80 procenti no kopējā pārvadāto kravu apjoma ir tranzītkravas, kur lielākais īpatsvars ir naftas un ķīmiskajiem produktiem, melnajiem metāliem, minerālmēsliem un kokmateriāliem. Uzņēmumā uzkrāta ievērojama pieredze bīstamo kravu pārvadājumos. Iepriekš teiktais liecina, ka “Latvijas dzelzceļš” meklē pozitīvo sadarbībā ar kaimiņvalstīm, veidojot ilgstošu politisko sadarbību un rēķinoties ar konkurenci. “Nevar pieļaut, ka neesam kādam konkurenti. Mēs nevaram dzīvot “uz velna paraušanu”, iztiekot tikai no kredītiem,” pārliecināts ģenerāldirektors.
Konkurents ir autotransports
A.Zorgevics uzskata, ka autopārvadātāji aktīvāk iesaistās pasažieru pārvadājumu tirgū, jo saņem valsts dotācijas un to pakalpojumu pašizmaksa ir zemāka. “Latvijas dzelzceļš” pasažieru pārvadājumiem 2000.gadā no valsts budžeta saņēmis dotāciju 300 tūkstošu latu apmērā. No minētās summas 100 tūkstoši latu izmantoti Gulbene – Alūksne šaursliežu dzelzceļa līnijas finansēšanai. Arī radikāli mainītā attieksme pret pasažieru pārvadājumiem pērn devusi pozitīvus rezultātus. Ģenerāldirektors nenoliedz, ka pērn ienākumi no pasažieru pārvadājumiem samazinājušies, bet tieši tas liek domāt par dzelzceļa infrastruktūras modernizāciju un restrukturizāciju. Viens no modernizācijas piemēriem ir sliežu ceļu un pārvadu rekonstrukcija, investīciju projekti infrastruktūras attīstībai. Nozīmīgs projekts ir tranzītkoridoru Austrumi – Rietumi un Ziemeļi – Dienvidi sakārtošana, darbību īpaši izvēršot Rēzeknes dzelzceļa stacijā. Izstrādāts projekts sliežu ceļa rekonstrukcijai 300 kilometru garumā un citi. Par vienu no galvenajiem uzdevumiem A.Zorgevics uzskata iespēju iekļauties kopējā Eiropas transporta tīklā.
Restrukturizācijas likumsakarības
Saskaņā ar “Latvijas dzelzceļa” izstrādāto restrukturizācijas rīcības programmu divos gados paredzēts izveidot koncernu, kura mātes uzņēmums pildīs valsts publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāja funkcijas, koordinēs atkarīgo sabiedrību darbību, kā arī vadīs tālāko dzelzceļa reformēšanu un pārstāvēs Latvijas dzelzceļa transporta sistēmas intereses starptautiskā līmenī. Jaunizveidotais koncerns dzelzceļam palīdzēs sniegt pakalpojumus jaunā kvalitātē. Restrukturizācijas rezultātā aizvien lielāku uzmanību pievērsīs situācijai, kas raksturo satiksmes drošību. Tanī, atklājot trūkumus, tiek aizliegta bojāto ierīču, sliežu ceļu, ritošā sastāva un cita ekspluatācija līdz brīdim, kad novērsti trūkumi. Piemēram, pārvadājot bīstamās kravas, avārijas situāciju gadījumu skaitu izdevies samazināt par 32 procentiem. Tas “Latvijas dzelzceļam” ļāvis izvairīties no soda sankcijām par apkārtējās vides piesārņošanu.
Nezaudēs savu nozīmi
Valsts akciju sabiedrības “Latvijas dzelzceļš” darbība liecina, ka dzelzceļa nozīme nezudīs, lai gan Latvijā šobrīd “zaļā gaisma” tiek atvēlēta autotrasnportam, jo, kā skaidroja “Latvijas dzelzceļa” ekonomikas daļas vadītājs Māris Bremze, dzelzceļa transports ir drošs, draudzīgs videi, ar lielu caurlaides spēju un augstu lietderības koeficientu. M.Bremze atzina, ka, iespējams, zināmu konservatīvismu sabiedrības domāšanā, uzzinot par kādas dzelzceļa līnijas atzara slēgšanu, rada fakts, ka dzelzceļš ir vecākais sauszemes transporta veids, tāpēc tam jābūt vienmēr un visur, bet saprātīga rīcība palīdzēs saglabāt “Latvijas dzelzceļa” pamatlīdzekļu vērtību, kas ir 115 miljoni latu.
Fakti
Dzelzceļa transporta vēsture Latvijā aizsākās 1860.gadā, kad tika uzbūvēta Pēterburgas – Varšavas līnija, kas šķērsoja Latvijas teritoriju.
Pirmā Latvijas dzelzceļa līnija, kuru atklāja 1861.gada septembrī, tika uzbūvēta no Rīgas līdz Daugavpilij.
Līdz ar neatkarīgās Latvijas valsts izveidošanos 1918.gadā sākās Pirmajā pasaules karā izpostīto dzelzceļa līniju atjaunošana.
1919.gada 5.augustā juridiski tika nodibināta Latvijas dzelzceļu virsvalde. Tās uzdevums – vadīt dzelzceļa ekspluatāciju no kara brīvajos rajonos. Šī uzskatāma par Latvijas dzelzceļa dzimšanas dienu.
Pēc otrreizējās Latvijas valsts neatkarības atjaunošanas 1991.gadā izveidots valsts uzņēmums, bet 1993.gada 10.novembrī tika nodibināta valsts akciju sabiedrība “Latvijas dzelzceļš”.
