Izlaidumu laikā Saeimas ESIC centās izzināt, kādas iespējas Eiropā šobrīd ir ar Latvijā iegūtu augstskolas diplomu.
Izlaidumu laikā Saeimas ESIC centās izzināt, kādas iespējas Eiropā šobrīd ir ar Latvijā iegūtu augstskolas diplomu.
Vai tas Eiropā tiek atzīts? Un vai ar to kabatā jaunie censoņi var iekarot gan citzemju akadēmiskos tempļus, gan labu darbavietu?
Vieniem – noteikums, citiem – ieteikums
Latvijas Izglītības un zinātnes ministrijas Augstākās izglītības un zinātnes departamenta vecākā referente Ira Gaigule informēja, ka šobrīd gan pamatrūpe esot par to, lai visi augstskolu beidzēju diplomi būtu atzīti pašu mājās. Tomēr kopš pagājušā gada Latvijas augstskolu diplomi pietuvināti starptautiskajiem, tātad arī Eiropas Savienības (ES) standartiem. 2001.gada 31.jūlijā apstiprināts Ministru kabineta noteikumi nr. 339 par kārtību, kādā izsniedzami augstākās profesionālās izglītības dokumenti. Obligātuma kārtā tas pagaidām skar tikai pirmā līmeņa profesionālo augstāko izglītību. Pats diploms paliek nemainīgs, taču tam jāpievieno pielikuma veidlapa ne vairs tikai latviešu, bet arī angļu valodā. Ja rodas nepieciešamība, diploma angliskotu variantu apstiprina notārs.
Savukārt otrā līmeņa augstākās izglītības diplomam pagaidām spēkā ir līdzšinējie, 1997.gadā apstiprinātie Ministru kabineta noteikumi, kas paredz diploma pielikumu tikai valsts valodā. Taču Rektoru padome pērn izstrādāja un ieteikuma līmenī visām augstskolām nosūtīja jauno, ES standartiem atbilstošo pielikuma veidlapas paraugu, kurš jau ir divās valodās. Droši vien nākotnē tas kļūs par normu.
Labuma pamaz
Kā šie jaunie noteikumi un ieteikumi realizējušies dzīvē un kā tos vērtē ieinteresētā puse, skaidrojām augstākajās mācību iestādēs.
Latvijas Policijas akadēmijas studiju nodaļā uzzinājām, ka pērn tiešām absolventi kopā ar pirmā līmeņa profesionālās augstākās izglītības diplomu saņēma pielikumu divās valodās. Tomēr realitātē no tā pārāk liela labuma nav un nevar būt, jo ar šo diplomu iekarot Eiropas “Alma mater” esot maz cerību. Citādi tas varētu būt otrā līmeņa augstākās izglītības ieguvējiem, taču tiem vēl šovasar Rektoru padomes ieteikums realizēts netiks.
Arī Latvijas Jūras akadēmijas mācību prorektors Valdis Priednieks apliecināja, ka pirmā līmeņa izglītības diplomu pielikumi jau pērn izsniegti ne tikai latviešu, bet arī angļu valodās. Taču jūrniecībā būtiskāks esot darba diploms, kuru absolventiem izsniedz uz Jūras akadēmijas diploma pamata un kurš paver darba iespējas plašajā pasaulē. V.Priednieks gan piebilda, ka lielākā daļa pirmā līmeņa absolventu turpinot studijas tālāk pašu mājās. Savukārt otrā līmeņa “jūras vilkiem” šogad vēl akadēmija nav paspējusi izgatavot iecerētos jaunos pielikumus. Nākamgad tādi noteikti būšot.
Pirmā bezdelīga
Par tādu mūsu akadēmiskās augstākās izglītības diplomu starptautiskas atpazīstamības jomā uzskatāma Biznesa augstskola “Turība”, kur pielikumu angļu valodā absolventiem izsniedz jau gadus trīs. Idejas ģenerētājs bijis toreizējais rektors Ilgvars Forands, kuram izdevās iet laikam un pārējām augstskolām pa priekšu. Visai pravietiska bijusi viņa ierosme, apzinoties, ka agri vai vēlu, tuvojoties Eiropai, pie šāda modeļa nonāks arī citi. Studiju daļas vadītāja vietnieks Gints Burvis atzīst, ka pirmie paraugi radījuši ne mazums neskaidrību, tomēr viņu izstrādātais pielikums vēlāk ticis ņemts par pamatu Rektoru padomes ieteikumam.
“Turībā” nav tik visaptverošas informatīvās sistēmas, kas atvieglo darbu kolēģiem Latvijas Universitātē, tā ka diploma pielikumu sagatavošana (sešas A4 formāta lapas latviešu un tikpat arī angļu valodā) ir darbietilpīgs process, kurā jāiegulda arī prāvs rokudarbs. Puse no pielikuma ir vispārēja. Tajā ietverti gan augstskolas akreditācijas parametri, gan attiecīgās programmas apraksts, gan kredītpunktu sadalījuma sistēma un cits. Otrā daļa jau attiecas uz konkrēto absolventu un viņa sekmēm.
Taču “Turība” izceļas ar to, ka, atšķirībā no LU un RTU, Eiropas prasībām atbilstošus diplomus saņem visi augstskolas beidzēji. Šā gada izlaidumā 8.jūnijā tos izsniedza visiem 365 absolventiem. Augstskola no savas puses ir darījusi visu iespējamo savu studentu nākotnes labā, turpmākais atkarīgs no pašiem bijušajiem studentiem. Un arī veiksmes, visticamāk.
Makulatūru nekrāsim!
Latvijas Universitātes (LU) studiju daļas metodiķe Ginta Tora pati bija iesaistīta Rektoru padomes darba grupā, kura izstrādāja jaunos ieteikumus. Pērn LU divvalodu pielikumu izsniedza divu specialitāšu absolventiem: datorzinātniekiem un vidusskolu informātikas skolotājiem, jo informātikas tehnoloģiju speciālisti Eiropā ir visai pieprasīti. Šogad tādus saņems jau aptuveni 30 programmu studenti. Kāpēc ne visi? Sarežģījumus rada apstāklis, ka LU vienotā informatīvā sistēma, kurā ievadīti gan dati par pašiem studentiem, gan viņu sekmes, darbojas kopš 1999.gada, tāpēc senākus materiālus nākas meklēt īpaši.
Arī Rīgas Tehniskajā universitātē divvalodu pielikumu diplomiem gan saņem visi koledžas līmeņa absolventi, turpretim akadēmiskā līmenī tādu speciāli jāpieprasa.
“Jūs taču zināt, cik daudz Universitātē ir studentu, tātad arī absolventu. Diezin vai būtu lietderīgi visiem izsniegt pielikumu angļu valodā. Kur mēs uzglabātu nevajadzīgos papīru kalnus? Varbūt pēc gadiem savu lēmumu pārskatīsim, taču pagaidām pielikumu angļu valodā mēs izsniegsim tikai pēc studentu lūguma. Informatīvajā sistēmā tas paliks, arī arhīvā būs atrodams.
Nešaubos, ka šogad pēc izlaiduma pirmie mūs apciemos tie Medicīnas fakultātes absolventi, kas studēt LU bija ieradušies no citām valstīm. Aktivitāti sagaidām arī no Ekonomikas un vadības fakultātes beidzējiem, kuri naskāk par citiem “cērt logu” uz Eiropu un pasauli.
Protams, iepriekš jebko prognozēt grūti, jo godīgi jāatzīst, ka pagaidām “Eiropas atvērtība” ir visai nosacīta. Lai cik atbilstīgs mūsu diploms būtu Eiropas Komisijas norādījumiem, visu izšķir gadījums – piemēram, ja kāda Vācijas pavalsts nevēlēsies atvērt durvis “mazas, ne pārāk turīgas un slavenas valsts” censonim, ieganstu tam atrast izdosies vienmēr. Arī Skandināvijas zemēs, it sevišķi Norvēģijā, nereti rodas problēmas, piemēram, mums tiek pieprasīti kursu apraksti. Jaunā informatīvā sistēma to palīdz atrisināt ātri. Savukārt, ja šādu kursa aprakstu norvēģu studentiem taujājam mēs, viss notiek gaužām lēni un negribīgi,” skaidro G.Tora.
Reglamentam jāpakļaujas
Diploma atbilstība ES standartiem ir svarīga ne tikai tiem, kuri vēlas turpināt izglītošanos citas zemes augstskolā. Cik lielas iespējas šāds diploms paver mūsu jauniešiem Eiropas darba tirgū?
Izglītības un zinātnes ministrijas Akadēmiskās informācijas centra eksperte Solvita Siliņa, atzīst, ka principā tie augstskolu diplomi, kas atzīti Latvijā, tiek atzīti arī citur Eiropā. Taču pagaidām Latvija nav pilntiesīga ES locekle, un mūsu augstskolu absolventiem ar to jārēķinās. Sevišķi tas attiecas uz tā dēvētajām reglamentētajām profesijām – tie ir visi ar medicīnisko aprūpi saistītie arodi, arhitekti, juristi, dažas ar transportu un sociālo darbu saistītās profesijas, kur papildus it kā visādi citādi atzītajiem mūsu diplomiem eksistē vairāki papildnosacījumi un ierobežojumi. Turklāt katrā valstī tie var būt atšķirīgi.
Tā, piemēram, Eiropas Savienības dalībvalstu izsniegts ārsta diploms kopā ar ārsta sertifikātu kādā no ES valstīm automātiski der, lai uzsāktu mediķa arodu jebkurā citā ES valstī. Diemžēl mēs kā bijusī padomju republika pagaidām esam ierindotas tādā kā trešajā šķirā, tāpēc ar Latvijas Ārstu biedrības sertifikātu un Medicīnas akadēmijas diplomu kabatā par dakteri, teiksim, Nīderlandē strādāt uzreiz nevarēs. Katrā valstī ir savi noteikumi, kāda papildapmācība vai stažēšanās vēl nepieciešama.
Savukārt tā dēvētajās nereglamentētajās profesijās ar mūsu diplomiem problēmu nevar būt jau tagad, taču viss atkarīgs no tā, cik profesionāli atbilstīgs un kvalificēts būs darba tīkotājs. Lēmumu par viņa pieņemšanu darbā ir tiesīgs pieņemt pats darba devējs. Tā tas, piemēram, ir šobrīd Eiropā tik pieprasītajā informācijas tehnoloģiju darba tirgū. Nereti diskusijas par diplomu derīgumu vai nederīgumu patiesībā ir vienkārši atruna.
