Šovasar Latvijā ar izrādi “Kabarē de Rīga” viesojas Sidnejas Latviešu teātris no Austrālijas, kura dalībnieks ir arī Ojārs Greste. Viņa vectēva brālis bija leģendārais skolotājs, muzeju darbinieks Jānis Greste, kura dzīves un darba gaitas saistītas gan ar Alsviķu pagastu, gan Beju.
O. Greste dzimis 1942. gadā Liepājā, 1944. gadā ģimene izbraukusi uz Vāciju, bet pēc tam izceļojusi uz Austrāliju. Latvijā viņš bijis vairākkārt, taču Alūksnē ciemojās pirmo reizi. Enerģisks, asprātīgs un ļoti jauneklīgs savos 77 gados, atsaucīgs sarunu biedrs, viesojoties “Alūksnes un Malienas Ziņu” redakcijā kopā ar radinieci, kultūras darbinieci Viju Lejieti. “Negribas sacīt, ka esmu pensijā. Esmu vairāk nodarbināts kā tad, kad strādāju divos darbos!” viņš saka.
Austrālijā satiek Jāņa
Grestes skolniekus
“Manam vectēvam bija trīs brāļi. Es lepojos, ka viens no viņiem – Jānis Greste – bija Latvijā pazīstams skolotājs. Arī Austrālijā ir gadījies satikt dažus viņa skolniekus. Esot Latvijā, esmu sastapis cilvēkus, kuri interesējas par Jāni Gresti un rūpējas par to, lai viņa vārdu atcerētos. Šogad atbraucām ar Sidnejas latviešu teātra ansambli ne tikai parādīt izrādi “Kabarē de Rīga”, bet arī piedalīties Latvijas amatierteātru salidojumā. Izdevās atbraukt uz Alūksni ātrāk un satikt kultūrvēsturnieku Jāni Poli, kurš plaši pastāstīja par Jāni Gresti. Bijām Alūksnes Lielajos kapos, kur ir mana vecvectēva kapa vieta, Grestu dzimtas mājvietā “Jaunlaiviņas” Alsviķu pagastā. Apmeklējām Strautiņu pamatskolu. Bija tāda sajūta, ka esmu vēsturiskā vietā. Es tur sajutu Jāņa Grestes garu!” pirmajos iespaidos par Alūksnes puses apmeklējumu dalās O. Greste.
Sidnejas universitātes
mācībspēks
Stāstot par savu dzīves gājumu, viņš atklāj, ka Austrālijā kopā ar ģimeni ieradies septiņu gadu vecumā. Tur arī izskolojies – mācījies pamatskolā un vidusskolā, studējis augstskolā, pēcāk papildinājis zināšanas arī Amerikā. Sākotnēji studējis par būvinženieri, bet lielāko mūža daļu strādājis informācijas tehnoloģiju nozarē. “Kad ieguvu savu pirmo grādu, parādījās datori, man bija iespēja iepazīt datortehnoloģiju, apgūt programmēšanu. Mana profesionālā karjera ir aizritējusi kā mācībspēkam Sidnejas universitātē, apmācot studentus, kuri studēja ar celtniecību saistītās specialitātēs. Visās profesijās pielieto datorus, arī celtniecībā. To arī pasniedzu saviem studentiem. Līdztekus universitātei strādāju arī otru darbu – biju programmētājs vairumtirdzniecības firmā,” atminas O. Greste.
Saglabā latvietību
Dzīvojot Austrālijā, viņam ir svarīgi saglabāt latvietību. O. Greste aktīvi darbojas Sidnejas latviešu biedrībā, ir tās tīmekļa vietnes administrators. Biedrībai ir arī sava izstāžu telpa, un viņš vienmēr rūpējas, lai tur būtu skatāmas gleznas, rīko izstādes. “Austrālijā ir latviešu laikraksts “Latvietis”. Tas tiek izdots arī drukātā formātā, bet lielākā daļa cilvēku to lasa interneta vietnē “www.laikraksts.com”. Šad tad rakstu avīzei, fotografēju un filmēju dažādus latviešu sarīkojumus, īpaši kultūras dienās, kas notiek galvenokārt Sidnejā, bet arī citās Austrālijas pilsētās. Veidoju videofilmas,” viņš saka.
Par ļoti svarīgu cilvēku savā dzīvē O. Greste uzskata sievastēvu Aleksandru Arvīdu Zariņu – žurnālistu, literātu un sabiedrisko darbinieku, kurš dzimis Alsviķu pagastā. Pērn A. Zariņam apritēja 100 gadi, un novadnieka atceres pasākumā Alsviķos piedalījās arī viņa dēls Kristaps Zariņš. “Mans tēvs aizgāja bojā kara laikā, man bija labs audžutēvs, bet mums nebija siltas attiecības, jo viņš bija cita rakstura cilvēks. Aleksandrs Zariņš man bija kā mentors. Satiekoties vienmēr draudzīgi sasveicinājāmies un aprunājāmies. Kad sazvanījāmies, viņš vienmēr sacīja: “Sveiks, znotiņ!”. Es daudz mācījos no viņa. Sievastēvam bija ļoti labs kontakts ar gados jaunākiem cilvēkiem. Arī man ir labs kontakts ar cilvēkiem, kuri ir krietni jaunāki par mani, un es atbalstu ikvienu, kurš iesaistās latviešu biedrībā. Neesmu tāds žurnālists kā A. Zariņš, bet tomēr dažkārt uzrakstu laikrakstam “Latvietis”, aizsūtu fotogrāfijas,” stāsta O. Greste.
Uzņem ciemiņus no Latvijas
Tāpat kā savulaik sievastēvs, arī viņš savās mājās uzņēmis ciemiņus no Latvijas un dara to joprojām. “Pērnā gada nogalē 57. Kultūras dienās Adelaidā piedalījās vīru koris “Gaudeamus” un Tautas deju ansamblis “Rotaļa” – viņi bija atbraukuši arī uz Sidneju. Vislabāk pazīstu kori “Gaudeamus” kopš viņu pirmās ciemošanās Austrālijā 2002. gadā, kad četri koristi palika pie mums. Arī tagad uzņēmu kora dalībniekus, palīdzēju sagādāt caur draugiem naktsmājas arī citiem. Man vienmēr ir prieks uzņemt viesus. Pie manis ir bijis komponists Pēteris Vasks, kinorežisore Dzintra Geka, Latvijas Nacionālās bibliotēkas direktors Andris Vilks, slavenā operdziedātāja Maija Kovaļevska, jauniešu kora “Maska” diriģents Jānis Ozols,” atklāj O. Greste.
Kolorīts duets
Vaicāts par dalību izrādē “Kabarē de Rīga”, viņš saka – tās pamatā ir viesmīļa Aleksandra Bāra atmiņas, tā vēsta par Rīgu 20. gadsimta 20. un 30. gados. Izrādē O. Greste ir viens no “Brāļiem Laiviniekiem”, otrs – Pēteris Saulītis. Kā varēja pārliecināties Alūksnē notikušajā izrādē, abi ir ļoti kolorīts duets. Iestudējumā muzikālas ainas mijas ar teatrāliem skečiem, kuros O. Gresti nevar nepamanīt – tik artistisks viņš ir! Savulaik “Brāļus Laiviniekus” spēlējuši kopā ar dēlu Edgaru, taču ģimenes apstākļu dēļ viņš šoreiz nav atbraucis uz Latviju. “Edgars ar savu sievu un abiem bērniem pagājušajā gadā bija uz Dziesmu svētkiem Latvijā, sešas nedēļas pavadīja Latvijā, pēc tam bijām kopā “3 x 3” nometnē Krāslavā. Viņa sieva ir austrāliete, bet Edgars ar saviem radiem runā latviski. Viņam ļoti patika ceļojums uz Latviju. Forši būtu atbraukt kādreiz kopā!” saka O. Greste.
Pētera Grestes krusttēvs
Ojāra krustdēls ir brāļa Jura dēls žurnālists Pēteris Greste, kurš kopā ar diviem citiem žurnālistiem tika aizturēts 2013. gada nogalē Kairā, Ēģiptē, kur strādāja televīzijas kanāla “Al Jazeera” redakcijā un ziņoja par Ēģiptes opozīcijas darbību. P. Greste vairāk nekā gadu pavadīja Toras cietumā un tika atbrīvots tikai starptautiska spiediena rezultātā. Par notikumu gaitu O. Greste rakstījis laikrakstam “Latvietis”.
“Pēteris vairākas reizes ir bijis Latvijā, arī Liepājā. Pirmo reizi – kopā ar māti uz īsu laiku, vēl pirms notikumiem Ēģiptē. Viņš ir ļoti lepns par savu latvisko pagātni! Esmu uzņēmis filmiņu, kurā viņš stāsta par savu Nameja gredzenu, un arī par to, kā Pēteris cietumā Ēģiptē uzcepa saldskābmaizi,” saka žurnālista krusttēvs.
Nonācis īstajā vietā
O. Gresti Latvija aicina atgriezties atkal un atkal. Pērn viņš kopā ar brāli Juri un brāļa sievu, kura ir austrāliete, un vienu no viņu trim dēliem bijuši dzimtajā Liepājā. Brālis Juris ir sešus gadus vecāks par Ojāru, viņam ir bērnības atmiņas par dzimto pilsētu. Māja, kurā ģimene dzīvojusi, vēl ir saglabājusies, tikai ielas nosaukums mainīts. Pie tās kopā nofotografējušies, izstaigājuši pilsētu.
Vaicāts, kādas ir sajūtas, pirmo reizi esot Alūksnes pusē, O. Greste saka – šķiet, ka Jānis Greste joprojām ir šeit, un tāpat arī sievastēvs Aleksandrs Zariņš. “Viņam bija malēniešu izloksne, un es Sidnejā nevienu citu malēnieti, izņemot Aleksandru, nepazinu. Tagad Alūksnē, satiekot radinieci Dzintru Steberi, saprotu, ka esmu nonācis īstajā vietā!” teic O. Greste.
