Lai gan 25. marts mēdz būt pavasarīgi skaista diena, kopš 1949. gada tas Latvijas vēstures lappusēs iekrāsojies tumšās krāsās, jo to atzīmējam kā Komunistiskā genocīda upuru piemiņas dienu. Šogad aprit jau 70 gadi, kopš vardarbīgi tika izmainīti daudzu tūkstošu latviešu dzīvesstāsti.
Laiks attālina notikumus, bet neizdzēš tos no tautas atmiņas, tādēļ 25. martā arī alūksnieši pulcējās pie Mātes tēla, lai noliktu ziedus un iedegtu svecītes baiso notikumu atcerei. Klātesošie vienojās kopīgā lūgšanā par sevi, par savu tautu, par Latviju, pieminot tos, kuri no mūžīgā sasaluma Sibīrijā nepārnāca.
“Šos traģiskos notikumus nekas vairs nespēj atgriezt atpakaļ un padarīt par nebijušiem, tādēļ šodien ar klusuma brīdi, ziediem un svecēm godināsim tos, kuru dzīves uz mūžu izmainīja padomju represijas,” uzrunājot klātesošos, teica Alūksnes novada domes priekšsēdētāja vietnieks Aivars Fomins.
“Paldies visiem, kuri šodien
esat izbrīvējuši laiku un esat kopā ar mums, likteņa pabērniem, kuri veselu cilvēka mūža ilgumu ir pelti un nicināti. Mēs tomēr vēl esam un kādu laiku vēl būsim! Lai Dieva svētība mums visiem!” teica represēto kluba “Sarma” vadītāja Dzidra Mazika.
Aivita Lizdika
