Kurš saimniecībā drīkst veikt dzīvnieku eitanāziju (piespiedu likvidāciju) nepieciešamības gadījumā?
– Kurš saimniecībā drīkst veikt dzīvnieku eitanāziju (piespiedu likvidāciju) nepieciešamības gadījumā?
– Likumdošana nosaka, ka eitanizācijas līdzekli steidzamā kārtā var lietot tikai sertificēts veterinārārsts. Tas gan neizslēdz gadījumus, kad dzīvniekam ir jāmokās, līdz atbrauc veterinārārsts. Medikamentus var iegādāties ar veterinārārsta izrakstītu recepti (arī eitanāzijai pielietojamos).
– Ko darīt ar uzturam nederīgo pienu?
– Lielākoties saimnieki nederīgo pienu neizlej kanalizācijā. Daļa saimniecību nederīgo pienu cenšas izmantot citu dzīvnieku, piemēram, sivēnu ēdināšanai. Ir gadījumi, kad ar mastītu slimo govju pienu izēdina jaunlopiem. Pirms slaukšanas jānovērtē katra dzīvnieka piena izskats, pirmās piena strūklas slaucot atsevišķā traukā ar tumšu pamatni. Ja pienā konstatē izmaiņas vai dzīvniekam ir tesmeņa slimības, šī dzīvnieka pienu izslauc atsevišķi un cilvēka uzturā neizmanto. Pienu inaktivē ar hlorkaļķi vai nātrija sārmu un izlej kanalizācijā.
– Kas veic dzīvnieku labturības prasību ievērošanu, uzraudzību un kontroli?
– Pārtikas un veterinārais dienests.
– Ko darīt ar radušos skābbarības sulu?
– Vairumā saimniecību, kurās nodarbojas ar skābbarības gatavošanu, sulas izdalīšanās nenotiek. Šis process galvenokārt notiek tad, ja zāle netiek apvītināta vai tās apvītināšana nav iespējama. Lai skābbarības sula nepiesārņotu apkārtējo vidi, vietās, kur tā izplūst, nepieciešams noklāt uzsūcošu materiālu – salmus, kūdru, zāģu skaidas.
Skābbarības sulu ir iespējams uzkrāt un uzglabāt vircas krātuvēs vai šim nolūkam ierīkotās pazemes cisternās. To var uzglabāt arī šķidro mēslu krātuvē, ja tās apjoms nepārsniedz 5 procentus no šķidro mēslu apjoma. Nav pieļaujama skābbarības sulas sulas noplūšana apkārtējā vidē.
Skābbarības sulas savākšanas tvertne tāpat kā kūtsmēslu kaudze ir jāiekārto vietā, kur tā nerada vides piesārņojumu. Vides jutīgajā teritorijā to novieto ne tuvāk par 100 metriem un pārējā teritorijā – 30 metrus no upes, strauta, jebkura grāvja, meliorācijas sistēmu akām, kā arī no akas, kurā tiek ņemts ūdens mājsaimniecībai.
Tur, kur skābbarības kaudzi veido katru gadu, tās pamats ir jāizbetonē, kā arī tai apkārt jāveido grāvītis, kurā savākt radušos sulu. Uz lauka stirpas apakša jāizklāj ar plēvi.
– Kas jāievēro, veicot dezinfekciju piena lopkopības saimniecībās?
– Dezinfekcijai drīkst izmantot tikai tādus dezinfekcijas līdzekļus, kuru aktīvā viela reģistrēta Eiropas Savienības biocīdu sarakstā. Dezinfekcijas līdzekļa paliekas pēc lietošanas jānoskalo ar ūdeni, kas atbilst dzeramā ūdens prasībām. Piena lopkopības saimniecībā visus instrumentus un aprīkojumu, kas nonākuši saskarē ar pienu, pēc tīrīšanas un dezinfekcijas obligāti jāskalo ar ūdeni, kas atbilst dzeramā ūdens prasībām.
Jautājumi un atbildes sagatavotas pēc projekta “ES vides prasības – jauni pienākumi un izaicinājumi Latvijas lauksaimniekiem” izdevuma “Vides prasības lopkopības saimniecībām” materiāliem
