Ak, kā man patīk pavasaris! Ne jau tāpēc, ka šajā gadalaikā svinu savus šūpuļsvētkus. Nemaz tik ļoti nepatīk doma, ka katru pavasari gadu virtene kļūst par vienu posmu garāka, tomēr pavasaris ir mans mīļākais gadalaiks.
Ak, kā man patīk pavasaris! Ne jau tāpēc, ka šajā gadalaikā svinu savus šūpuļsvētkus. Nemaz tik ļoti nepatīk doma, ka katru pavasari gadu virtene kļūst par vienu posmu garāka, tomēr pavasaris ir mans mīļākais gadalaiks. Lai arī cik skaista ir ziema ar vizošajām sniega kupenām un gleznainajiem leduspuķu zīmējumiem māju logos, tā man nešķiet tik jauka kā pavasaris. Pavasaris atnāk ar jaunu dzīvību, ar lielām pārvērtībām gan dabā, gan cilvēku izskatā un varbūt arī uzvedībā un domāšanā. Tas man šķiet interesanti!
Pavasarī viss mostas, visapkārt valda liela rosība. Glāsmainie saules stari modina sasalušos asnus zemes dzīlēs. Koku stumbros sāk ritēt dzīvības sulas. Cilvēkus priecē pirmie pavasara ziedi, bērzu spurdžu putekšņi, tikko atlidojušā strazda skaļā dziesma, kas atskan kā priecīgs sveiciens. Pieskaroties tik tikko pārsprāgušajiem pumpuriem, tik patīkami sajust samtaino maigumu un lielo drošsirdību stāties pretī pavasara vējiem, kas nereti ir visai skarbi. Cik garšīgs ir pirmais bērzu sulas malks! Neiztikt arī bez rumulēšanās Jurģa dienā, 23.aprīlī. Kādreiz ar Jurģiem sākās zemnieku darba gads. Šo dienu uzskatīja par ziemas beigām un vasaras sākumu. Jurģos uzsāka sējas darbus, pirmo reizi laida ganos lopus. Neatņemama šīs dienas tradīcija bija rumulēšanās jeb laistīšanās ar ūdeni. Ar ūdeni apslacīja ne tikai lopiņus, lai tie nebaidītos, bet arī ganus, lai viņi ganos neguļ. Lai arī man nevajadzēja iet ganos, vēl šobrīd atceros, kāds prieks pārņēma, kad izdevās šajā dienā kādu negaidīti pārsteigt ar ūdens šalti. Daļa seno tradīciju ir izzudušas, tomēr prieks, ka cilvēki atceras vismaz dažas no tām. Jurģi senāk saistījās arī ar dzīvesvietas maiņu – atnākšanu vai aiziešanu. Varbūt mūsdienās šī diena var kļūt par atskaites punktu, kad izvērtējam iepriekš paveikto, sasniegto un nesasniegto un radām jaunus mērķus?
Vērojot krāšņās pārmaiņas, kas risinās dabā, un dziļi, dziļi plaušās ievelkot pavasarīgo gaisu, sajūtu nevaldāmu gribu darboties un paveikt daudz jauku darbu!
Pavasarī to ir tik daudz! Pēc garās ziemas, kad visapkārt valdīja pelēcība un krēsla, spožie saules stari ielaužas pat caur visniecīgāko spraugu, un viss kļūst skaidri saskatāms. Tātad jāsāk uzpost – mājās jāveic ģenerāltīrīšana, jāuzpoš apkārtne. Pavasarīgā atmosfēra ir labs rosinājums uzpost arī sevi, ne tikai izmainot frizūru vai ietērpjoties košākās drēbēs, bet veicot ģenerāltīrīšanu arī sirdī un dvēselē, attīrot tās no ļaunām domām, skaudības, cietsirdības un dodot vietu labajam. Pavasara mainīgumā jārod spēks mainīties arī pašam, piepildīt sevi ar gaišām domām un vēlmi paveikt kaut ko labu un jauku, kas līdz šim nav izdevies. Pavasaris ir labvēlīgs laiks, lai ļautos pārmaiņām ne tikai izskatā, bet arī uzvedībā un domāšanā.
