Paradums svarīgākos un mazāk svarīgos dzīves brīžos šaut debesīs dzirksteļojošas, kaucošas, kūleņus metošas, svilpjošas un visādas citādas raķetes Latvijā kļūst par tradīciju.
Paradums svarīgākos un mazāk svarīgos dzīves brīžos šaut debesīs dzirksteļojošas, kaucošas, kūleņus metošas, svilpjošas un visādas citādas raķetes Latvijā kļūst par tradīciju.
Visu laiku lieliskākais paraugdemonstrējums Latvijas debesīs, ko baudījušas mūsu acis, protams, ir un paliek Rīgas 800 gadu jubilejas svinību uguņošana, ko, skanot Mārtiņa Brauna mūzikai, demonstrēja Austrālijas pirotehniķi. Tomēr arvien neatvairāmāk svētku uguņošana Latvijas sabiedrībā iespiežas arī citā līmenī – mēs paši vēlamies radīt sev izklaidi, organizējot salūtu tad, kad to uzskatām par nepieciešamu.
Tirgo tikai licencēti
Pērn šādu iespēju centās piedāvāt daudzi tirgotāji – visdažādākās pirotehnikas ietaises varēja nopirkt kioskos, pie pārtikas veikaliem izveidotās tirgotavās, veikalos. Saprotams, vislielākā izvēle bija gada nogalē, tomēr netrūka tādu dīvaiņu, kas salūtu piedāvāja arī Jāņos.
Šogad pirotehniku tirgot atļauts tikai tiem, kas oficiāli iegādājušies licenci. Visbiežāk tā ir papildu nodarbošanās firmām, kas pārdod medību aprīkojumu, bet provincē nereti to izvēlas arī cita profila tirgotāji.
Nav noslēpums, ka dažiem sprāgstošu lietiņu piedāvāšana ir arī nelegāls rūpals. Risks, ko šie ļaudis uzņemas, varētu palikt tikai un vienīgi viņu pašu ziņā, ja vien potenciālie pircēji nebūtu gados tik jauni. Pusaugu zēni parasti zina, kuru onkuli tirgū vai citur jāsameklē, tāpat kā nelegālie darboņi sejā pazīst savus “klientus”. Licencētos veikalos un tirdzniecības vietās šiem pusaudžiem pirotehniku nepārdos, ja pircējs nevarēs pierādīt, ka ir vismaz 16 gadus vecs.
No „bitītes” līdz „vulkānam”
Piedāvājums, lai arī samērā plašs, ir vienveidīgs tajā nozīmē, ka gandrīz visu, ko var iegādāties veikalos, var nopirkt arī pie nelegālajiem darboņiem. Acīmredzot gan vieni, gan otri preces iegādājas vienā no divām pirotehnikas vairumtirdzniecības firmām, kas strādā Latvijā.
Cenas – demokrātiskas pat pusaudžiem. Tā saucamā “bitīte”, kas, aizdedzinot degli, dūkdama riņķo pa ledu, lai beigās uzsprāgtu zilā dūmu mākulī, maksā tikai divus santīmus. Plaukšķenes, no kurām trūkties nācies ne vienam vien, atkarībā no lieluma maksā apmēram 50 santīmu kastīte.
Šīm samērā nevainīgajām izklaidēm var pievienot arī dažāda izmēra un krāsu “vulkānus” – no 30 līdz 50 santīmiem un nedaudz dārgākus.
“Svilpenes”, iesaiņotas kastītē pa 12, no maciņa prasīs izvilkt apmēram 35 līdz 40 santīmus. Klāt pieliktajā anotācijā tās nosauktas par “svilpjošo mēness ceļotāju”, kā arī tiek brīdināts tās nevērst pret cilvēkiem un dzīvniekiem.
Salūtiem atšķirīgas cenas
Nopietnākiem pircējiem pārdevēja laipni piedāvā dažāda izmēra kastes ar svētku salūtiem. Šeit princips skaidrs – jo ilgstošāks salūts un lielāka kaste, jo vairāk jāmaksā. Gribat redzēt izplaukstam dzirksteļu puķes sev virs galvas pagalmā? Nav problēmu, ja vien maciņā šim nolūkam atradīsiet vismaz 30 latu.
Pa vidu santīmu un pussimta latu vērtajām uguņošanām ir vispieprasītākās, bet, manuprāt, visbīstamākās pirotehnikas lietas – raķetes (arī raķešpistoles 10 līdz 18 latu vērtībā), mīnai līdzīgas caurulē ievietojamas bumbas un citi krāsaini ,sprāgstoši brīnumi. Visi tie pārsvarā ražoti Ķīnā. Iespējams, Rīgā nav problēmu atrast dārgākus un citur ražotus izstrādājumus, bet provinces vidējā pircēja maciņš ir paplāns.
Uguņošanas noiets vēl neskaidrs
Jautāts par pircēju kontingentu, veikala pārvaldnieks rausta plecus – pirotehnikas tirdzniecība sākta nesen, līdz Jaungadam vēl ir laiks, tāpēc grūti spriest. Tomēr viņš uzskata, ka tirdzniecība notiks arī provinces pilsētiņā, jo pieprasījums ir – tātad jābūt arī piedāvājumam. Veikalā satikto vīriešu domas dalās: citi vienaldzīgi paiet garām pirotehniskajiem krāšņumiem, uzskatot to par puišeļu blēņošanos, citi ar interesi pēta iespējamo sprādziena efektu un palaišanas tehnoloģijas.
Netrūkst arī daiļā dzimuma pārstāvju – no laukiem pilsētā iebraukusi mamma apspriežas ar pusaugu dēlu – Jaungada vakarā griboties kādu krāšņumu. Ir ziņkārīgās, kas pēta piedāvājumu un cenas. Puikas, vēl nesasnieguši pieļaujamo vecumu, pārliecina vecākus par pirkuma nepieciešamību.
Tomēr liela daļa Latvijā dzīvojošo Vecgada vakara salūta izvēli atstās valsts un pašvaldību ziņā. Tā ir drošāk, turklāt rūpju svētku gatavošanā tāpat jau gana. Protams, visi nojauš, ka daļa no gadumijā debesīs izšautā būs neprofesionāļu rokas raidīta, par ko droši vien liecinās skumja statistika nākamā gada pirmajās dienās.
Un tomēr kurš gan spēj atteikties no daudzkrāsainā brīnuma gada nozīmīgākās nakts debesīs? Tas ir kā spilgts akcents, pie kura esam pieraduši, kam ir jābūt. Gada pēdējā vakarā debesīs raudzīsies veci un jauni, jūsmojot par tur uzplaukstošām ilgu puķēm pēc laimīgāka jaunā gada.
