Laikraksta “Alūksnes un Malienas Ziņas” kāda lasītāja pagājušajā nedēļā vērsās redakcijā, lai izstāstītu arī citiem alūksniešiem par nepatīkamo starpgadījumu, kādu piedzīvojusi, vēloties izmantot sabiedrisko transportu.
“Dzīvoju posmā starp Kalnadruvām un Karitāniem. Tur uz lielceļa līdz šim bija autobusu pietura “Uz pieprasījumu”, kas tagad likvidēta, jo Eiropas prasībām vairs neatbilstot. Man ir veselības problēmas, tādēļ jau pirms mēneša biju pieteikusies vizītē pie ārsta speciālista uz konsultācijām Rēzeknē. Zināju, ka pieturas uz šī ceļa vairs nav, taču trešdienas, 4. decembra rītā pulksten 6.30, kad tur parasti kursē autobuss maršrutā “Alūksne – Kārsava – Rēzekne”, devos uz lielceļa bijušās pieturas vietā, lai “balsotu”, cerot, ka autobusa šoferis tomēr pieturēs un mani uzņems. Liels bija sarūgtinājums, ka autobusa šoferis tomēr aizbrauca man garām, pat nepiebremzējot… Tā arī pie ārsta Rēzeknē pulksten 11.00, kur vizīti gaidīju mēnesi, todien nenokļuvu,” stāsta Svetlana no Jaunalūksnes.
Kundze atzīst, ka autobusa šoferim nebija pienākums pieturēt šajā vietā, bet tīri cilvēciski tas ir sāpīgi, ka tumsā iespējamais pasažieris tiek atstāts uz ceļa. “Nevajag taču izbūvēt pat nekādu pieturvietu, bet uzņemt autobusā uz pieprasījumu taču lielas grūtības nesagādā. Tagad tuvākā pietura man ir uz vienu pusi kilometra, uz otru – pusotra kilometra attālumā. Dienā jau to arī varētu mērot, bet tumsā iet ar somām tik tālu nav patīkami,” piebilst Svetlana.
Protams, kundzei taisnība, šoferim nebija pienākums uzņemt pasažieri uz ceļa, bet, skatoties no otras puses – vai tad sabiedrisko transportu izmanto tik daudz cilvēku, lai tos pašus atļautos neuzņemt, turklāt dienas tumšajā laikā?
