Sākusies skola, jauni draugi, jaunas iepazīšanās, simpātijas, iemīlēšanās… Un agrāk vai vēlāk arī pirmās seksuālās attiecības. Ginekoloģes Jolantas Pujātes pacientes ir pusaudzes, studentes un gados jaunas meitenes, tāpēc daktere ļoti daudz laika velta sarunai ar savām pacientēm par kontracepciju.
Septembrī daudzviet pasaulē norit plašas Pasaules Kontracepcijas dienai veltītas informatīvas kampaņas, kuru galvenais mērķis ir, lai ikviena grūtniecība šai pasaulē būtu gribēta. J.Pujāte uzskata, ka Latvijā šai tēmai netiek veltīta pietiekama uzmanība, un neslēpj, ka arī viņas pieredzē bijuši gadījumi, kad nepilngadīga jauniete pēc grūtniecības fakta apstiprināšanas atzīst – par izsargāšanos un kontracepciju neko nav zinājusi. 14 un 15 gados jaunā sieviete gan fizioloģiski, gan psiholoģiski nav gatava kļūt par māti, tāpēc seko aborts vai bieži vien bērniņam nākas dzimt negribētam.
Lai nav pārsteigums
Domāt par izsargāšanos ir abu partneru uzdevums, taču nereti šis slogs tiek uzvelts uz sievietes pleciem. Pretapaugļošanas preparāti vīriešiem vēl nav izdomāti, tāpēc sievietei jābūt gudrai un izglītotai, lai grūtniecība nebūtu pārsteigums.
Straujais dzīves ritms savu prasa arī no pusaudžiem – seksuālā aktivitāte bērniem tagad veidojas krietni agrāk, nekā tas bija pirms 20 gadiem. Daktere stāsta, ka mūsdienās 14 gadu vecas meitenes sāk nobriest par sievietēm un 15 gados jau dzemdē.
«Es nekādā ziņā neesmu par agrīnu dzimumdzīvi, vēl jo vairāk, ka šajā laikā meitenei parasti nav viena pastāvīga partnera. Jo agrāk dzimumdzīve tiek sākta, jo vairāk ir partneru un iespējamo veselības problēmu. Piemēram, ne vienmēr jauniešiem kabatā līdzi ir prezervatīvs, tāpēc biežāk, nekā ieteicams, tiek lietoti avārijas kontracepcijas līdzekļi, līdz ar to meitenēm rodas iekaisumi, kā arī citas veselības problēmas, bet, kad viņām pienāk apzinīgais vecums, bieži ir problēmas ar bērniņa ieņemšanu,» secina ārste.
Tīņu vecākiem jāapzinās, ka ar bērniem par izsargāšanos ir jārunā. Ja paši nevar, jāmeklē speciālists vai uzticams cilvēks, kas to var, mudina daktere. «Mammas man jautā: cik gados jāsāk runāt? Tad atbildu, ka 15 gados jau var būt par vēlu. Saruna par izsargāšanos nebūt neliecina par to, ka šādi bērniem tiek veicināta dzimumaktivitāte. Viņi vienkārši zinās, kā rīkoties tad, kad tas notiks, jo mammas vai tēti bieži vien ir pēdējie, kas uzzina par bērna seksuālajām attiecībām. Labāk, lai meita ir informēta, kā rīkoties, pirms sāk dzimumaktu, nekā atnāk un paziņo, ka ir stāvoklī,» iedrošina ārste.
«Meiteņu stunda» klasē
Pirmajai sarunai ar bērnu jānotiek jau ģimenē, bet arī skola var nākt vecākiem pretī. Ginekoloģe ar prieku atzīst, ka vairākkārt aicināta uz skolām, kur klases audzinātāja noorganizējusi tādu kā «meiteņu stundu», kur par dažādām meiteņu lietām, tajā skaitā par kontracepciju, ar skolniecēm runā ginekologs. «Septītā astotā klase būtu piemērotākais vecums šādai sarunai, galvenais to pareizi pasniegt, un tā nekādā gadījumā nav dzimumdzīves veicināšana. Vienā klasē, kur biju aicināta, daži vecāki to tā uztvēra un saruna ar meitenēm nenotika. Ļoti žēl. Klasēs, kur šādas sarunas bijušas, vecāki pēc tam man teikuši paldies, jo ne visi ir gatavi ar bērniem runāt par šādām tēmām, bet meitenēm tas ir ļoti svarīgi,» pārliecināta ārste.
Meita histērijā, mamma – šokā
14 – 15 gadu vecas dzemdētājas vairs nav retums, atzīst ginekoloģe. Starp viņām ir tādas, kas izvēlas bērniņu laist pasaulē, bet ir arī, kas šajā vecumā izšķiras par labu abortam. J.Pujāte atceras gadījumu, kad uz pieņemšanu atnāca 14 gadu veca meitene ar pozitīvu grūtniecības testu. Seksuālās attiecības viņa noliedza, uzstājot, ka seksa nav bijis. Tomēr sonogrāfiskā apskate vēlreiz apliecināja grūtniecības esamību. «Iespējams, dzimumakts līdz galam tiešām nenotika, taču pietiek jau arī, ka tas notiek kaut kur ārpusē, un kāds spermatozoīds ir pamanījies «iesprukt». Meitene krita histērijā, mamma – šokā, protams, tika veikts aborts, bet tas bija ļoti emocionāls pārdzīvojums abām sievietēm. Aborta laikā meita joprojām bija histērijā, jo to visu pārdzīvot viņai bija milzīga psiholoģiska trauma,» atceras ginekoloģe.
No otras puses, ir meitenes, kuras 14 gados dzemdē bērnu, bet arī tā zināmā mērā ir trauma, piebilst ārste. Šajā vecumā var iestāties grūtniecība, bet jaunās meitenes iegurnis vēl nav tik labi attīstījies un anatomiski viņa pati bērnu nevar piedzemdēt, tāpēc visbiežāk tiek veikts ķeizargrieziens.
No hormoniem nav jābaidās
Abortam iespējamas neatgriezeniskas sekas. «Protams, tehnoloģijas ir gājušas uz priekšu, un manipulācijas, kas tiek izdarītas aborta laikā, sievietei ir daudz saudzējošākas, bet jebkurā gadījumā tas traumē orgānus, kas var atstāt sekas nākotnē, un bērnu nevar būt vispār. Bet pusaudžu grūtniecības gadījumu skaitam ir tendence augt,» piebilst ginekoloģe.
Kontracepcijas līdzekļu ir daudz – prezervatīvi, tabletes, makstī liekams riņķītis, dzemdes spirāles, plāksteri. Kuru izvēlēties, rekomendēs ginekologs pēc sarunas ar sievieti.
Daktere J.Pujāte piebilst, ka daudzas sievietes joprojām satraucas par hormoniem, ko satur preparāti. «Mūsdienās kontraceptīvo preparātu ķīmiskais sastāvs ir maksimāli pietuvināts tam, kas tiek sintezēts mūsu organismā, līdz ar to iespējamās komplikācijas vai blakusparādības ir ļoti minimālas. Bet joprojām sastopos ar jaunām pacientēm, kas kategoriski saka: nē, nekādus hormonus, citādi bārda augs, veidosies liekais svars. Tie ir stereotipi, un mūsdienu hormonpreparātus atsevišķās situācijās pat ieteicams lietot, piemēram, ja sievietei uz zoda vai virslūpas ir pārlieku liels apmatojums, ja ir problēmas ar ādu, neregulārs cikls. No hormonālajām tabletēm nesairs aknas un neveidosies gastrīts. Lielāks nodarījums veselībai ir taisīt vienu abortu pēc otra,» skaidro ārste.
