Tuvojas Ziemassvētki, un tie saistās arī ar dāvanām un dāvināšanu. Kuram gan nepatīk dāvanas? Šis ir laiks, kad tās vēlētos saņemt katrs. Dāvanas gan iegādājamies veikalā, gan darinām paši. Svarīgākais, lai dāvana patiktu tās saņēmējam, tad priecīgs būs arī dāvinātājs un šis prieks būs abpusējs.
Dāvināt ar attieksmiLiāna Keomegi, patīk saņemt dāvanas un dāvināt:
“Kristīgajā pasaulē Ziemassvētki ir Jēzus Kristus piedzimšana. Tātad dzimšanas diena ir Viņam, arī mums būtu jāgādā dāvanas Viņam. Bet kādas? Mēs, cilvēki, Ziemassvētkos apdāvinām cits citu. Domājot par to, kā paust savas jūtas, nāk prātā Gerija Čepmena grāmata “Piecas mīlestības valodas”. Tās ir kopā pavadītais laiks, mīlestības darbi, pieskārieni, apliecinājuma vārdi un dāvanas. Neesmu merkantila, bet mana mīlestības valoda ir dāvanas, kas nozīmē – ja saņemu dāvanas, tad mani mīl. Tādēļ arī Ziemassvētkos ir iespēja to pateikt, ne tikai dzimšanas dienās, jo īpaši, ja ģimenē ir mazi bērni. Ziemassvētki ir reize, kad dāvina visiem, un visi ir priecīgi. Tā ir iespēja pateikt paldies arī tiem, ar kuriem ikdienā nesvini kopā svētkus: kaimiņienei – par to, ka viņa pieskata tavu māju; laipnai veikala pārdevējai; svešākiem cilvēkiem, pie kuriem tu neej uz dzimšanas dienām. Ja dāvana ir ne tikai “ķeksītis” pienākumam, ka tev jādāvina Ziemassvētkos, ja tā ir sarūpēta savlaicīgi un ar mīlestību, domājot par cilvēku, kurš to saņems, nevis nopirkta pēdējā dienā pirms Ziemassvētkiem, lai tikai kaut kas būtu, tad kādēļ gan lai mēs nedāvinātu?
Dāvanām nemaz nevajag būt dārgām. Kāpēc, piemēram, neuzdāvināt draugam savu garšīgāko ievārījumu? Vai paša ceptas piparkūkas? Pērn valsts svētkos ģimenē katram uzdāvināju dūraiņus, par ko īpaši sajūsmā bija meitas draugs no Anglijas.
Man draugi un paziņas ir lūguši iesaiņot dāvanas. Arī tas parāda cilvēka attieksmi, ka viņš ir rūpējies, domājis par dāvanas saņēmēju. Man patīk cilvēki, kuri dāvina ar attieksmi.”
Galvenais ir prieksDaina Binde, dabiskuma piekritēja:
“Ziemas saulgrieži – 21. un 22. decembris – ir atskaites punkts, kad saulītes ceļš pār debesu jumu atkal kļūst garāks. Man patīk dziļas, patiesas tikšanās un sarunas ar cilvēkiem ikdienā, kad tas notiek dabiski, nevis uzspiestos datumos, kad aiz patērēšanas un pārēšanās pazūd īstā svētku jēga. Sauciet mani par dīvainu, bet, jo vairāk grabuļu un džinkstēšanas ir visapkārt, jo vairāk man gribas ielīst savā aliņā un nebāzt galvu ārā, līdz atkal ir pavasaris.
Šogad nolēmu pieņemt izaicinājumu uz brīdi ienirt komerciālajā pasaulē un Ziemassvētku tirdziņā pastrādāt par pārdevēju. Lai arī Ziemassvētku mūzika mēnesi pirms svētkiem ir notrulinoša un darba stundas garas, man ir iespēja ieraudzīt, kā mazais uzņēmējs pelna naudiņu. Skatos, kādas idejas piesaista pircējus, kuram acīs deg aizrautība… Nevaru viennozīmīgi teikt, ka tikai pašdarinātām dāvanām ir vērtība. Tirdziņu stendos redzu, ka Latvijas amatnieki un ražotāji ir talantīgi, izdomas bagāti. Viņu preces gaumīgas – to labo kvalitāti novērtē arī pircēji ārzemēs. Vidējam Latvijas iedzīvotājam gan, piemēram, 40 eiro par adītu merīnaitas lakatu ir dārga maksa, līdz ar to cilvēki ir spiesti domāt, kā iepriecināt otru ar ierobežotiem līdzekļiem. Bet tik daudz skaistu ideju var arī realizēt, neiztērējot milzu summas.
Es pati mājās gatavoju piparkūku mīklu, gatavoju roku un sejas krēmus, zobu pastu no dabiskām izejvielām, jaucu dažādas tējas un pildu aromātiskos augu maisiņus, dalos ar pašaudzētām sēklām. Tās ir manas dāvanas citiem, un pretī esmu tikpat priecīga saņemt kaut ko no otra, kas radīts vai pirkts ar mīlestību. Galvenais ir prieks dzīvot šo dzīvi, svinēt svētkus un ikdienas skaistos brīžus!”
