Nebūt nav absurdi, ka apbedīšanas pakalpojumi kādam ir bizness.
Nebūt nav absurdi, ka apbedīšanas pakalpojumi kādam ir bizness.
“Domāju, ka cilvēki jūtas atviegloti, ja rūpes par aizgājēja pēdējo ceļu, reizēm arī sāpes var ar kādu dalīt,” saka apbedīšanas biroja vadītājs.
Strādā diennakti
Viņa firmai ir septiņu gadu pieredze provincē. Bez ofisa un zārku darbnīcas nesen atvērta arī filiāle pie slimnīcas morga.
“Par mums neinteresējas, kamēr nav vajadzības,” ir reālists vadītājs. “Bet mums jābūt vienmēr atrodamiem, ja šāda vajadzība rodas.”
Tieši tāpēc apbedīšanas firma regulāri ievieto reklāmas masu medijos, neskopojoties dala vizītkartes ar mobilā telefona numuriem. “Mūs var sazvanīt jebkurā diennakts laikā. Cilvēks neizvēlas savu nāves brīdi – ar to mums, dzīvajiem, jārēķinās. Un kāpēc lai kāds kopā ar nelaiķi gaidītu vienistabas dzīvoklī rīta ausmu. Ja mums zvana naktī, arī tad ceļamies, meklējam nestuves, sanitāru un braucam,” klāsta firmas pārstāvis.
Dvēsele nav dzelzs
Pirmo pusgadu katras bēres ļoti pārdzīvojuši. “Bet dvēsele nav ne no dzelzs, ne bezizmēra. Iemācījāmies cilvēkus uzklausīt un saprast. Dažs tur sāpi sevī. Cits stāsta un stāsta – viņam vajag izrunāties,” atklāj bēru organizētājs. Viņš uzskata, ka apbedīšanas ieražas atšķiras ne tikai dažādos Latvijas novados, bet pat pilsēta un laukos. “Piedalījos bērēs Ludzā. Tur, piemēram, eglītes neliek. Laukos, kad nelaiķis ievietots katafalkā, piedāvā torti un vīnu,” atceras pakalpojumu sniedzējs.
Ziemā grūtāk
Apbedītāji ievērojuši, ka ik gadu sevišķi daudz ļaužu nomirst no Ziemassvētkiem līdz jaunajam gadam. Gadoties pat, ka klientiem jāatsaka, lai gan biznesa intereses cieš.
Pērn lielā aukstuma dēļ zeme sasalusi 0,80 līdz metra dziļumā, tāpēc kapus bijis īpaši grūti rakt. “Turklāt lielā sniega dēļ bija jārēķinās ar ceļa tīrīšanu līdz kapam, lai varētu iziet divi puiši ar zārku uz pleciem,” stāsta vadītājs.
Firmā strādā trīs štata darbinieki, pārējos – jaunus puišus – ar darba devējiem saista līgums.
Bēru nauda
Lētākais zārks, kurā zemes klēpī parasti gulda tikai pansionātā mirušos, maksā ap 20 latiem. Visbiežāk izvēlas 38 līdz 40 latu vērtu mūžamāju. Ir arī 65 latu zārks, kura komplektācijā ietilpst izšūts zīda šķidrauts, spilventiņš, gar malām – baltas drapērijas. Dārgāko (apmēram reizi pusgadā) saviem mīļajiem tuviniekiem izvēlas turīgāki ļaudis.
“Katrs klients mums ir īpašs. Ir daudz un dažādu variantu, kad piedāvājam atlaides. Pensionāriem tās ir noteikti,” skaidro vadītājs.
Lai apglabātu aizgājēju, apbedīšanai radinieki vidēji tērējot 80 latus. Ja ir papildu pakalpojumi, piemēram, kapa sānos vēlas paplašinājumus svecēm, summa var sasniegt 120 latus. Reizi firmai nācies sniegt pakalpojumus ļoti turīgu rīdzinieku dzimtai. “Ar mūsu darbu viņi bija apmierināti. Man prātā palicis aizgājēja zārks – ar roku veidoti kokgriezumi, vāks īpaši paceļams, kopējā vērtība ap 700 latu,” atceras fotogrāfs.
Arī fotografēšana un, ja vēlas, videofilma ietilpst firmas sniegto pakalpojumu klāstā. Bēru viesi jau pēc stundas var aplūkot 24 fotokartītes un pasūtīt tās, kuras vēlas.
