Tūrisms šobrīd ir viena no visstraujāk augošajām nozarēm, kas var papildināt valsts un pašvaldību kasi un radīt jaunas darba vietas. Diemžēl Latvijā tas netiek pilnvērtīgi izmantots.
Tūrisms šobrīd ir viena no visstraujāk augošajām nozarēm, kas var papildināt valsts un pašvaldību kasi un radīt jaunas darba vietas. Diemžēl Latvijā tas netiek pilnvērtīgi izmantots. Latvijā, pretēji visām pasaules tendencēm, ieceļojošo ārzemnieku skaits ar katru gadu samazinās. Savukārt krietni pieaudzis latviešu ceļojumu skaits uz ārzemēm.
Iecienītākās valstis, uz kurām dodas latvieši, ir Eiropā. Tuvākā un tālākā. Izvēloties valsti, tiek izvērtēts, ko tā piedāvā. Vienus piesaistīs eksotika, otrus – dabas stihijas, citam interesēs lieli supermārketi, pasaules slaveni kultūrvēstures pieminekļi vai vienkārši atpūta Vidusjūras piekrastē. Savukārt Latvijas tūrisma attīstības aģentūras pārstāvji atzīst, ka latviešiem vajadzētu tikt vaļā no stereotipa, ka mēs esam bagāti ar dabu un kultūrvēsturi, akcentējot to kā galveno apskates mērķi. Šādi saukļi tūrisma industrijā ir arī citām valstīm. Latvijai nepieciešams tūristiem piedāvāt dabas un kultūras pārdzīvojumu, bet jābūt arī kontaktam ar cilvēkiem.
Ja ir līdzekļi, tad dodies
Kopš ir bezvīzu režīms ar Šengenas valstīm, ievērojami pieaudzis arī latviešu tūristu skaits. Lai arī citi vēlētos apciemot NVS valstis, daudzus attur vīzu kārtošana un ilgi pavadītais laiks uz robežām. Kas dodas ceļojumos? Ne vienmēr tie, kam ir uzkrāti lieli līdzekļi. Ceļo jaunieši (gan balsojot, gan sakrājot ceļa naudu). Ceļo vienkārša tauta, izvēloties tuvāku un varbūt lētāku valsti. Ceļo turīgie uz dārgām un eksotiskām zemēm. Bet visiem ir kaut kas kopīgs – katrs vēlas ieraudzīt to, ko šeit nav redzējis, satikt cilvēkus un ieelpot citas zemes gaisu. Tādēļ, paklausot ieteikumiem, atliek secināt, ka labāk kādu laiku atteikties no kārotajiem gardumiem un padzīvot pieticīgāk, bet rezultātā – redzēt pasauli un to izjust.
Eiropa ir plaša
Itāļu viesmīlība ir tikpat silta un tradicionāla kā glāze ar lielisku vīnu. Un šis salīdzinājums ir piemērots, jo ceļotāji šai zemei jau izsenis deva vārdu – Vīnu zeme. Itālija ir viena no populārākajām atpūtas vietām Eiropā, jo visas sezonas ir piemērotas ceļošanai. Vasarā Itālija kļūst par internacionālu spēļu laukumu, jo ārzemju tūristi sajaucas ar brīvdienu baudošajiem itāļiem. Tur iespējams iepazīt vēsturiskas celtnes, apskatīt pasaules lielākos mākslas dārgumus, dzirdēt kārtējo ģimenes skandālu, kas beidzas ar mīļu izlīgšanu.
Savukārt Beļģija slavena ar skaistām ainavām: upes un šauras aizas kontrastē ar plašiem līdzenumiem, kas aizņem lielāko daļu valsts. Vērā ņemams ir Ardenes mežs – netālu no Vācijas un Luksemburgas robežas- un plašās, smilšainās pludmales ziemeļu krastā 60 kilometru garumā. Arī Beļģija ir bagāta ar vēsturiskām pilsētām, pilīm un baznīcām.
Skaistums – tepat netālu
Latvieši iecienījuši Čehiju. Un ne velti. Tai ir skaista daba ar daudziem kalniem, aizraujošām augstkalnēm, zemienēm, alām un kanjoniem, kā arī ezeriem. Tādi centri kā Prāga, Brno un kalnu kūrorti uzņem tūristus visu gadu.
Savukārt Norvēģija ir pārklāta ar sniegotiem kalniem un Golfa straumes sasildīto fjordu ieskauta. Norvēģija ir krāšņu ainavu pārbagāta. Nav svarīgi, kā vai kur tu skaties vai lido virs balti mirdzošiem Tromsa kalniem ziemā, vai traucies ar sirdi stindzinošu vilcienu uz ziemeļiem no Vosas pavasarī, ciemošanās šeit ir elpu aizraujošs piedzīvojums. Pusnakts saules zemē – Norvēģijā ir ļoti garas vasaras dienas, patīkami mazapdzīvotas mazas pilsētiņas un ciemi, nesabojāti zvejnieku ciemati, bagātīgas vēsturiskas ainavas, ar vikingu kuģiem un viduslaiku baznīcām. Norvēģija viskrāšņākā ir no maija līdz septembrim.
Visspožākā saule
Mēdz apgalvot, ka Grieķijā saule spīd citādāk kā citviet pasaulē. Vai tā tas ir, pārliecināsieties paši, kad būsiet tur nokļuvuši. Grieķijā vienā un tajā pašā momentā varat priecāties gan par tumšzilo jūras ūdeni, izjūtot uz ādas siltā un tīrā ūdens pieskārienu, gan vērot augsto kalnu sniegotās virsotnes. Viss tur ir skaists un vienkāršs. Ir ticējums, ka 25 gadsimtus atpakaļ antīkie dievi izvēlējās šo zemi par savu dzīvesvietu, tādēļ arī paši grieķi apgalvo, ka Grieķija ir zeme, kur pozitīvā enerģija pilda ar spēku.
Bet Izraēla! Gandrīz visu gadu šī zeme peldas saules staros. Taču tās ģeogrāfija ir tik daudzveidīga, ka vasarā no rīta jūs varat sauļoties un peldēties Telavivas pludmalē, bet otrajā dienas pusē izbaudīt svaigo kalnu vēju Cfatā. Ziemā jūs agri no rīta varat ienirt Sarkanajā jūrā Eilātā un tajā pašā dienā nokļūt līdz Hermona kalna sniegotajām nogāzēm. Vērts apmeklēt gleznainos Kinnereta ezera krastus, kas paslēpies kalnu pakājē starp zaļām pļavām un vēsturiskām vietām. Tūristus gaida lieliski kūrorti Nāves jūras krastā – zemākajā vietā uz zemes, kā arī slavenās Sarkanās jūras koraļļu pludmales, kuras krastos balo lieliskā pilsēta Ellāda, kur vienmēr valda karsta vasara. Turklāt Izraēlā iespējams iziet Kristus krusta gājienu, lūgties pie Viņa kapa un pie akmens Ģetzemanes dārzā.
Portugāle – lēta valsts
Portugāle ir viena no lētākajām un aizraujošākajām vietām Eiropā. Tai ir bagāta jūrniecības vēsture, lieliski pludmaļu kūrorti, sapņainas pilsētas un ciematiņi, burvīgas ainavas, kuras ietver olīvu audzes, vīnogu dārzus un labības laukus. Portugāles klimats ir mērens. Silts laiks tajā valda no aprīļa līdz oktobrim. Bet ikgadējais karnevāls un Lieldienas ir svētki, kas tiek svinēti ar lielu baudu visā valstī, un ir vērts būt tur klāt un tos izbaudīt.
Apceļojot Turciju, vienmēr iesaka apmeklēt Antāliju! Tā ir leģendu, cerību un vēstures pieminekļu pilsēta. Turcijā atrodami seni amfiteātri, klinšu kapenes, līdzīgi Atlantīdai nogrimušas pilsētas.
Bet tiem, kas vēlas izbaudīt kalnā kāpšanas emocijas, nogurumu un straujos sirdspukstus, uzkāpjot virsotnē, jādodas uz Polijas un Slovākijas Tatriem. Slovākija atrodas Eirops sirdī un it kā jāteniski uzsēdusies Karpatu kalnu galam. Aizraujošie Tatri izvietojušies gar Slovākijas ziemeļaustrumu robežu. Gandrīz 80 procentu no Slovākijas atrodas 750 metrus virs jūras līmeņa. Meži, galvenokārt egļu un dižskabāržu, klāj 40 procentus valsts. Bratislava ir Slovākijas lielākā pilsēta. Daudzi brīnišķīgi vēstures pieminekļi ir saglabājušies vecpilsētā, lai stāstītu par laiku, kad Slovākija bija Ungārijas valdīšanā.
fakti
Latvijā, pretēji visām pasaules tendencēm, ieceļojošo ārzemnieku skaits ar katru gadu samazinās. Pērn tūristu skaits sarucis par 2,8 procentiem. Pēdējos gados turpina samazināties ārzemju ceļotāju vidējais uzturēšanās dienu skaits Latvijā, kā arī vidējie diennakts izdevumi. Pērn ārzemju tūristi mūsu valstī izdevuši mazāko summu pēdējo četru gadu laikā – tikai 66 miljonus latu.Latvijas ceļotāji jau patlaban izdod 2,4 reizes vairāk nekā ārzemnieki Latvijā.
Pērn no visiem lauku apceļotājiem 11 procenti bijuši ārzemnieki. Visvairāk Latvijā ciemojas vācieši, taču pieaug arī skandināvu un amerikāņu īpatsvars.
