Galvas reiboņi un līdzsvara traucējumi, roku tirpšana, sāpes muguras vidusdaļā un spranda apvidū ir tikai daži simptomi, ar kuriem aizvien biežāk saskaras 21. gadsimta cilvēks. Gadu gaitā tie piezagušies it kā nemanot, jo šķitis – neizbaudot sekas, varēs tā mūžīgi 12 stundu dienā sakumpis sēdēt pie datora, intensīvi rakstīt ar plaukstā iespiestu rakstāmo, nekontrolēt savu stāju vai darīt smagu fizisku darbu. Protams, muskuļus, locītavas un skeletu iespējams traumēt arī negadījumos, un tad ceļš, ticamākais, vedīs pie fizioterapeita. Taču speciālistu vēlams apmeklēt jau laikus, lai ikdienas situācijās iemācītos saudzēt savu ķermeni.
Iemācīties vingrot mājās
Medicīnas centra “Fitosan plus” fizioterapeite Olga Ivanova stāsta, ka pie viņas un kolēģiem uz ārstniecisko vingrošanu lielākoties nonāk «sēdošie un rakstošie», kā arī fizisku darbu strādājošie, kas vairs netiek galā ar sāpēm vai diskomfortu locekļos.
“Ārstnieciskā vingrošana no parastās atšķiras ar to, ka tā vērsta uz konkrētu problēmu. Mūsu mērķis ir iemācīt cilvēku vingrot mājās. Ar pacientu tiekamies desmit līdz 15 reizes, bet desmit dienās taču nevar izārstēt! Kāds arī saka, ka viņam nevajag mācīties, jo, strādnieks būdams, aktīvi kustas un cilā smagumus, taču pamēģinot saprot, ka ārstnieciskajā vingrošanā strādā citas muskuļu grupas,” teic O.Ivanova. Speciāliste skaidro, ka ikdienā cilvēks lielākoties darbina ārējos, piemēram, krūšu un kāju muskuļus, bet dziļākie paliek vāji. “Dziļo muskulatūru nostiprināt ir ļoti grūti, tāpēc vingrojumus izdarām lēni, ievērojot pareizu ieelpu un izelpu. Līdzsvara treniņam labi noder bumbas. Sākumā no tām bieži krīt nost “sēdošie”, jo viņi darbā parasti strādā saliekuši uz priekšu plecus un galvu, izbīdījuši kaklu. Līdz ar to tiek aizspiests sprands, bet līdzsvars tiek regulēts ausīs. Uzlabojoties apasiņošanai, uzlabojas arī līdzsvars, un atkal var nosēdēt,” stāsta fizioterapeite. Iemācoties pareizi vingrot un darot to regulāri, tas kļūst par dzīvesveidu, bez kura vairs nevar iztikt, piebilst Olga.
Nedienas ar kaklu un
plaukstu
Raksturīgās problēmas, kuras risināt palīdz ārstnieciskā vingrošana, ir, piemēram, spondiloze, kad kakla skriemeļu izaugumi var spiest uz kakla artērijām un izraisīt traucējumus smadzeņu asinsapgādē. Tas savukārt rada galvas reiboņus un problēmas ar līdzsvaru, kas lielākoties piemīt mazkustīga un sēdoša dzīvesveida piekopējiem.
“Cilvēkiem, kuri daudz raksta, bieži vien veidojas sāļi, kas aizspiež karpālo kanālu plaukstas pamatnē. Tā ir neliela caurulīte, caur kuru iet cīpslas un nervi, kas nodrošina pirkstu jutību. Ja kanāls tiek aizspiests, tirpst rokas, jūtams stīvums, grūti noturēt rokās priekšmetus. Šādos gadījumos strādājam ar plaukstu. Ņemam talkā tā saucamos “ezīšus”, gumijas, lai to izkustinātu,» stāsta O.Ivanova, norādot arī uz vienu no pēdējā laika lielākajām “nelaimēm” – skoliozi, no kā īpaši cieš bērni.
Skolā vairs neprasa taisni sēdēt
“Skoliozes slimniekiem mugura ir nevis taisna, bet saliekta S vai C formā, krusti pagriezušies. Tas rodas tāpēc, ka bērni, piemēram, mēdz sēdēt, palikuši zem sevis vienu kāju, sakumpuši ar elkoņiem uz galda vai stipri atgāzušies. Padomju laikā skolās bija slīpais galds. Vajadzēja sēdēt ar taisnu muguru un turēt priekšā saliektas rokas. Tad stāja bija daudz labāka nekā mūsdienu skolēniem. Daudzi jau no bērnības ir vāji. Tas, protams, atkarīgs arī no uztura un slodzes skolā un pulciņos, bet uz taisnu muguru gandrīz neviens vairs neskatās – galvenais, lai uzdevumi ir izpildīti!” neapmierināta fizioterapeite. Viņa stāsta, ka skoliozi ar ārstnieciskās vingrošanas palīdzību var labot līdz 17 – 18 gadu vecumam, bet līdz 25 gadiem vien koriģēt.
“Organisms mūs visu laiku brīdina un veido aizsargreakcijas. Piemēram, “radziņi” uz skriemeļu malām saaug kopā un tur mugurkaulu, lai tas pavisam neizbīdītos. Tas ir sāpīgi, bet ķermenis sevi aizsargā. Tāpēc jāieklausās savā organismā. Pretsāpju medikamenti vien noņem simptomus, bet problēmu nerisina,” norāda O.Ivanova.
Krēsla vietā bumbu
Līdztekus ārstnieciskiem vingrinājumiem, protams, ir vairāki profilaktiski pasākumi, ko katrs var veikt savā ikdienā. “Pareizi būtu stundas laikā 45 minūtes strādāt un 15 minūtes atpūsties. Japāņi labi izdarījuši, ka šajā laikā viņi kolektīvi izpilda vingrojumus. Mēs birojā to ne vienmēr varam atļauties, bet izkustināt plecus un kaklu, aiziet līdz kolēģa kabinetam gan. Svarīgi, lai nebūtu stīvums mugurā. Mājās vajadzētu vingrot ik dienas kādas 15 minūtes. Krēsla vietā labi izmantot augumam atbilstošu bumbu, jo, sēžot uz nestabilas virsmas, sāk strādāt sīkā muskulatūra gar mugurkaulu, ko citādi nevaram iedarbināt. Jāiemācās arī pareizi relaksēties. Piemēram, kaķi un suņi neskrien no rīta tīrīt zobus vai dzert kafiju, viņi izstiepj vispirms priekšpusi, tad mugurpusi. Vēl labāk, ja vien prot un nav alerģijas, ir peldēt,” iesaka fizioterapeite, piebilstot, ka svarīgi nodarbināt sevi saskaņā ar spējām. “Ja vingro, bet pēc tam klapē sirds, ir pāršauts pār strīpu!” viņa teic.
