Kamēr atbildīgās amatpersonas vēl klusē un tikai sola palīdzēt, lielākā sabiedrības daļa ir uztraukusies par bērnu kopšanas pabalsta palielināšanu. Un ir jau arī par ko, jo – kuram bērnam dosim un kuram nedosim, atstājot ar izstieptu roku?
Kamēr atbildīgās amatpersonas vēl klusē un tikai sola palīdzēt, lielākā sabiedrības daļa ir uztraukusies par bērnu kopšanas pabalsta palielināšanu. Un ir jau arī par ko, jo – kuram bērnam dosim un kuram nedosim, atstājot ar izstieptu roku?
Vislielākās diskusijas izraisījis jautājums – vai pabalstam jābūt diferencētam, tā apmēru nosakot atšķirīgu, vai tas visām māmiņām jāsaņem vienāds, kā tas ir pašlaik, tikai – lielāks. Un, kā jau bieži vien, taisnība ir gan viena, gan otra viedokļa piekritējiem.
Bērnu un ģimenes lietu ministrs Ainars Baštiks uzskata, ka valstij ir jāsniedz efektīvs atbalsts sabiedrībai, jāveicina dzimstība arī sociāli aktīvākajā sabiedrības daļā. To varot izdarīt tikai ar diferencētu bērnu kopšanas pabalstu ieviešanu. Viņš sola, ka trūcīgāko ģimeņu vecāki pabalstu saņems 90 latu apmērā līdzšinējo 30 latu vietā un ka tādējādi uzlabosies arī viņu dzīves apstākļi. Savukārt strādājošām, sociāli aktīvām un labvēlīgām ģimenēm valsts palīdzēs nodrošināt tādus pašus dzīves apstākļus, kā līdz bērna piedzimšanai. Piekrītu – tas ir tikai taisnīgi, ja valsts sniegs atbalstu cilvēkiem, kas ir mācījušies un ņēmuši kredītus, lai iegūtu augstāko izglītību, un aktīvi strādājuši savas dzīves kvalitātes paaugstināšanai. Tajā pašā laikā, kamēr šī sabiedrības daļa izglītojās, bezdarbnieki vadīja bezrūpīgu dzīvi un katru mēnesi devās uz pašvaldību pēc pabalsta. Kādēļ tad lai šādam cilvēkam būtu tikpat liels bērnu kopšanas pabalsts kā tam, kas ir izglītojies, strādājis un maksājis nodokļus?
Ir izskanējis viedoklis, ka bērna kopšanas pabalstu vajadzētu noteikt pēc vecāku algas apmēra – kuram lielāka alga, tam lielāks pabalsts, un otrādi. Tas gan, manuprāt, nebūtu pareizi, jo tādējādi mēs tikai panāktu vēl lielāku iedzīvotāju sociālo noslāņošanos. Ir jābūt citam klasifikatoram, pēc kā vadīties, jo visi cilvēki nekad nespēs saņemt milzīgu ikmēneša algu.
Nereti dzirdam sakām – bet kāpēc bērniem jācieš par vecāku grēkiem? Šajā gadījumā – kāpēc bērnam jācieš, ka viņa vecāki ir bezdarbnieki, kas nevēlas, nevis nevar atrast darbu? Zīdainis piedzimst neaizsargāts un bez grēka, bet viņam jau jāsaskaras ar pārestībām. Ja ticam nostāstiem, tad varam teikt, ka katrs bērns pats sev izvēlas vecākus, sēžot debesīs uz mākoņmaliņas. Kad nolūkojis, tad dodoties dzīvot uz zemes. Tā teikt – varēji izvēlēties sev labākus vecākus! Valstij gan būtu jāuztraucas, lai neviens bērns nepaliktu ar izstieptu roku.
