Pēc divu gadu pārtraukuma Gaujienā atsākušies slepenās ejas meklējumi. Pagājušajā nedēļas izskaņā uz šo avantūru parakstījās vairāk nekā 70 bērnu un jauniešu amatierteātru dalībnieki. Trīs dienu laikā viņi mēģināja rast atbildi uz jautājumu “Kur ved slepenā eja?”, pulcējoties tāda paša nosaukuma bērnu un jauniešu amatierteātru dienās.
Piedāvā radošās darbnīcas
“Šo eju viņi meklē kopš 2006.gada, bet ne reizi vēl nav atklājuši,” atzīst pasākuma organizatore Laima Poševa. Tieši viņa pirms pieciem gadiem, apstaigājot Gaujienas senās pilsdrupas, nosprieda, ka šī būtu piemērota vieta teātru dienu rīkošanai. “Tas bija laiks, kad tika uzsākts darbs pie apkārtnes sakopšanas, lai neaizlaistu drupas postā. Laukums drupu ielokā likās priekš teātra spēlēšanai, bet daudzās alas – uzdevumam atrast slepeno eju,” atceras L.Poševa. Sākumā amatierteātru dienas notika katru gadu, līdz tradīcija apstājās finansējuma trūkuma dēļ. Šovasar, pēc divu gadu pārtraukuma, slepenās ejas meklējumi atsākušies ar jaunu sparu, par ko pateicība pienākas saņemtajam atbalstam no Valsts Kultūrkapitāla fonda.
Slepenās ejas meklējumos iesaistījās septiņi kolektīvi, kas pārstāvēja Gaujienu, Ogri, Ilzeni, Jaunannu, Smilteni, Valku un Vilzēnus Alojas novadā. Tā kā pasākums saistīts ar teātri, tad dalībniekiem piedāvātas radošās nodarbības. Tajās viņi apguva skatuves runas mākslu, kustību, kā arī pirmās iemaņas grimēšana. L.Poševa uzsver, ka šīs nodarbības bija pieejamas jebkuram, kas to vēlējās. “Pat tad, ja teātris netiek spēlēts, jebkurš varēja nākt un iemācīties kaut ko jaunu,” viņa atklāj. No sanākušajiem gaujieniešiem lielāko pārsteigumu sagādājis kāds puisēns. Lai gan skolā sāks iet tikai septembrī, redzētais uz viņu atstājis tik lielu iespaidu, ka jau tagad viņš bijis gatavs iesaistīties visās ar teātri saistītajās aktivitātēs.
Piesaista neparastā vide
Ilzenes pamatskolas teātra studijas “Kurmis” vadītāja Agita Līdumniece, kas vadīja kustību nodarbības, atzīst, ka par tādiem gadījumiem esot vislielākais prieks. “Manās nodarbībās piedalījās gan tādi bērni, kuri nekad vēl nebija spēlējuši teātri, gan tādi, kas ļoti daudzko jau zināja,” viņa atklāj. “Visinteresantāk ir tad, kad tam, kurš nav nekad spēlējis, tas iepatīkas. Ja redzi, ka viņš ir sajutis teātra garšu un smaržu, tad ir vislielākais gandarījums.” Nodarbību izskaņā visi dalībnieki sasēdušies aplī, lai pārrunātu, ko kurš ir iemācījies un kas viņam ir vai nav paticis. Izrādījies, ka gandrīz visi priekš sevis ieguvuši kaut ko jaunu un nebijušu, ko pārvest mājās un kā dēļ teātrī vēlas iegriezties atkārtoti.
Ne velti ilzenieši kļuvuši par vieniem no pastāvīgākajiem bērnu un jauniešu amatierteātru dienu dalībniekiem, kas piedalījušies gandrīz visos pasākumos. Jautāta, kas ir tas, kas pievelk šajā pasākumā, A.Līdumniece norāda, ka tā ir Gaujienas aura. “Šī vieta pati par sevi ir īpaša. Atrašanās pilsdrupās šo sajūtu tikai pastiprina,” skaidro teātra studijas “Kurmis” vadītāja. Šī iemesla dēļ mājās atstātas pat iepriekš sagatavotās dekorācijas izrādei, jo, spēlējot pilsdrupās, pati apkārtne rada visu vajadzīgo. Tāpat nozīme ir iespējai spēlēt brīvā dabā, kur viss notiek ar gaismas un skaņas efektviem, kā arī mikrofoniem. “Bieži bērniem tāda izdevība netiek dota, tāpēc šajā pasākumā ir vērts piedalīties kaut vai tā piedāvāto iespēju dēļ,” vērtē A.Līdumniece.
