Meklēt atbildi uz šo jautājumu ir veltīgi, bet gribas sacīt: “Paldies, Tev, vasara!”. Jo Tu biji kontrastaina, bet skaista. Šķiet, sākies pavisam nesen, taču aizsteidzies prom ar vēja spārniem.
Pirmās īsti vasarīgās dienas tika piedzīvotas jau aprīļa nogalē, bet maija sākumā augļu kociņi bija jāsargā no salnām. Īpašas rūpes un satraukums aukstajos vakaros un rītos man bija par bumbierīti ‘Pepija’, ko kaimiņi uzdāvināja pirms pieciem gadiem dzimšanas dienā. Šopavasar tā pirmo reizi uzziedēja, tādēļ bija bailes, ka ziedi nenosalst. Izdevās nosargāt un vasaras nogalē ‘Pepija’ deva arī pirmos augļus. Krāšņi šovasar ziedēja peonijas, bet īstu pārsteigumu ar ziedu bagātību sagādāja rožu krūms mājas dienvidu pusē – acīmredzot bija kas tāds, kas tam šajā vasarā patika. Matiolas dārzā smaržoja līdz pat augusta beigām.
Taču ne jau tikai tādēļ šī vasara ir bijusi skaista. Tādu to vērtuši arī piedzīvotie mirkļi. Viens no tādiem bija brauciens kopā ar kolēģiem ar postu “Kaija” vakarā pirms vasaras saulgriežiem pa Alūksnes ezeru un pēc tam pastaiga visas nakts garumā, baudot naksnīgās noskaņas uz Tempļakalna ielas gājēju tilta, Tempļa kalna pakājē, pie Līkā bērza, bet saullēktu sagaidot Alūksnes muižas parkā, peldvietā “Vējiņi”. Jāteic, Alūksnes ezers un tā apkārtne, kā arī Pilssala bija iecienītākie šīsvasaras pastaigu objekti. Tos ar prieku un lepnumu šovasar rādīju draugiem no Rīgas. Viņi Alūksnē nebija bijuši vairākus gadus, tādēļ bija patīkami pārsteigti par šeit notikušajām pārmaiņām. Un vēl pie šīsvasaras īpašajām sajūtām pieder siltie vakari kopā ar draugiem, nesteidzīgas sarunas, kopā dziedātās dziesmas, sarkanie saulrieti, kurus, izrādās bija izprovocējuši vulkānu izvirdumi…
Pirmdien, 23. septembrī pulksten 10.50 sāksies astronomiskais rudens. Tas sevi pieteica jau aizvadītās nedēļas nogalē ar spēcīgām lietusgāzēm, pērkonu un krusu. Vakari kļuvuši dzestri, puķu podus, kuros iestādītas petūnijas un begonijas, tagad nesu iekšā. Tā gribas paildzināt ziedēšanas laiku, taču apzinos, ka tas nav iespējams. Neizbēgami pienāks kāds rudens salnas rīts, kad nekas no ziedu skaistuma vairs nebūs glābjams. Taču tāds ir laika ritējums…
Tomēr savs skaistums ir arī rudenim. Un ne jau tikai košo krāsu dēļ, ko tas piešķir dabai. Rudens ir ražas laiks un arī pārdomu laiks, kas aicina vērīgāk ieklausīties un ielūkoties sevī. Varbūt tādēļ šis gadalaiks man patīk ar katru gadu vairāk.
