Alūksnes novada pašvaldības Kultūras un sporta nodaļas vadītāja Sanita Eglīte, atskatoties uz novada kultūras iestāžu darbību 2018. gadā, uzsver: tas bija kārtējais gads, kas apliecināja – cik labi, ka uzbūvēts Alūksnes Kultūras centrs.
Nepieciešamība pēc kultūras pakalpojuma Alūksnē arvien palielinās – par to liecina gan apmeklētāju skaita pieaugums Kultūras centrā (58 439 pērn un 39 899 – 2017. gadā), gan ieņēmumu pieaugums (122 177 eiro pērn un 75 175 eiro 2017. gadā).
Ir pieprasījums
“Vērtējot Alūksnes novadu kopumā, pasākumu skaits ir nedaudz samazinājies, bet – ne jau kvantitāte, bet kvalitāte nosaka to, kāds ir kultūras piedāvājums. Iedzīvotāju skaits novadā arī samazinās, likvidē skolas. Tiesa, pa-gastos, kuros vairs nav skolu, tautas nami gādā par dažādām aktivitātēm bērniem,” saka S. Eglīte.
No kopējā apmeklētāju skaita kultūras namos lielāko tiesu – 14 000 apmeklētāju – nodrošina Alūksnes Kultūras centrs. “Pagastu tautas namos apmeklētāju skaits ir dažāds, bet, skatot kopējos rādītājus, varam tikai priecāties, jo Alūksnes novadā ir pieprasījums pēc kultūras pasākumiem. Tiesa, pagastu kultūras namos biežāk rīko bezmaksas aktivitātes, nekā maksas. Tas saistās ar amatierkolektīvu aktīvu darbību, tādējādi piedāvājot apmeklētājiem bezmaksas pasākumus. Annas pagastā ir noticis mazāk sarīkojumu, jo ilgstoši nebija kultūras nama vadītāja, un tas, kurš tika pieņemts šajā amatā, nestrādāja, kā vajadzētu. Šobrīd Annā nav kultūras nama vadītāja. Ilzenes pagastā mazāk ir kultūras pasākumu, toties daudz ir brīvdabas norišu un sportisku aktivitāšu. Katrā pagastā ir savas tradīcijas,” norāda S. Eglīte.
Daudz domubiedru grupu
Kultūras nami veic arī daudzas citas funkcijas – viena no galvenajām ir nodrošināt amatierkolektīvu darbību. 2018. gadā Alūksnes novadā darbību neveica trīs amatierkolektīvi – bērnu vokālais ansamblis Alūksnes Kultūras centrā, interešu grupa “Pavingrosim” Ilzenē un hip-hop grupa Māriņkalnā. Alūksnes novadā tautas namos amatiermākslā iesaistījušies 1165 iedzīvotāji kopumā 68 amatierkolektīvos. “Tas ir liels skaits kolektīvu – šā iemesla dēļ Alūksnes novads pērn Dziesmu un deju svētkos Rīgā bija viens no daudzskaitlīgākajiem dalībnieku skaita ziņā, jo uz svētkiem aizbrauca vairāk nekā 500 cilvēku,” uzsver S. Eglīte.
Viņa atzīst – šobrīd vērojama tendence palielināties dalībnieku skaitam dažādos interešu klubos un domubiedru grupās, kas darbību izvērsuši pie tautas namiem. Tās ir dažādas radošās interešu grupas, senioru kopas un citi, kas tikšanās reizēs izglītojas, tiekas ar dažādiem cilvēkiem, iemācās savām rokām kaut ko izveidot.
Izpildītājmāksla kļūst dārgāka
Alūksnes novada visu kultūras iestāžu ieņēmumi 2018. gadā bija 182 836 eiro, kur 143 000 eiro gūti no maksas pasākumiem kultūras un tautas namos. “Tiesa, te pārliecinoši vislielāko ieņēmumu daļu – 122 177 eiro – sastāda Alūksnes Kultūras centrs, kas piedāvā profesionālo mākslu un var nopirkt šādus pasākumus, jo zālē ir liels skaits sēdvietu. Savukārt pagastu tautas nami pie sevis cenšas vairs neaicināt profesionālās mākslas pārstāvjus, jo tas ir ļoti dārgi – tā vietā viņi domā un organizē, lai pagastu iedzīvotāji varētu nokļūt uz šādiem pasākumiem Alūksnē. Pagastos organizē pasākumus, iesaistot amatierkolektīvus, šo kolektīvu draugus vai pusprofesionālus kolektīvus par mērenāku samaksu. Jāteic gan, ka šis pakalpojums prasa aizvien lielāku finansējumu, jo izpildītājmākslai ir tendence pieaugt savos izdevumos. Tādēļ ir ļoti labi, ka pagastu tautas nami izmanto savus kolektīvus un veido daudz savas aktivitātes,” klāsta S. Eglīte.
Viņa atzīst – pirms 10 gadiem, izveidojot Alūksnes novadu, daudziem tautas namiem ieņēmumu nebija vispār vai bija ļoti niecīga summa, bet tagad katra no šīm iestādēm iespēju robežās cenšas arī nopelnīt. “Gribētos gan, lai tautas namu darbinieki ir aktīvāki projektu rakstītāji, piesaistot papildu finansējumu, neieraugot to tikai pašvaldības makā. Darbinieku sastāvs tautas namos nav mainījies, atalgojums ir zems,” saka S. Eglīte.
Muzejus apmeklē vairāk
S. Eglīte uzsver – muzeju darbības tendence esot laba, jo apmeklētāju skaits palielinās. Pērn novada muzejos bija par 2500 apmeklētājiem vairāk nekā 2017. gadā. “Tas skaidrojams ar to, ka Latvijas iedzīvotāji arvien vairāk apceļo savu dzimto zemi. Alūksnē ceļotājiem ir daudz piedāvājumu – muzeji no tā tikai iegūst, jo arī tiek apmeklēti. Muzeju ieņēmumi pērn kopā bija 31 000 eiro – no biļetēm, citiem maksas pakalpojumiem un ziedojumiem. Muzeju darbinieki ir daudz aktīvāki papildu finansējuma piesaistē, daudz raksta projektus, kas arī tiek atbalstīti. Piesaistītais finansējums nav liels, bet tas tāpat ir būtisks pienesums. Arī muzeju darbinieku atalgojums diemžēl ir zems,” saka S. Eglīte un piebilst, ka muzeju pamatdarbība ir pētnieciskā darba veikšana, darbs ar krājumu. Alūksnes novada muzeji ir bagāti ar krājuma vienībām – katru gadu palielinās jauniegūto vienību skaits.
Mainās lasīšanas tradīcija
Alūksnes novada bibliotēkās gan ir samazinājies apmeklētāju skaits, salīdzinot ar 2017. gadu. Tam ir vairāki iemesli, tostarp skolu slēgšana pagastos. Zināms, ka liels apmeklētāju skaits bibliotēkās ir bērni – ja pagasta bērni brauc mācīties uz skolām citviet, tad sava pagasta bibliotēka tiek retāk apmeklēta.
“Ir mainījusies arī lasīšanas tradīcija – vairāk izmanto interneta iespējas. Kādreiz bibliotēka bija vienīgā vieta, kur izmantot internetu, bet tagad tas ir katram pašam, un arī tas samazina bibliotēku apmeklētāju skaitu. Tomēr kopumā novada bibliotēku apmeklētāju skaits ir liels – vairāk nekā 72 000. Cilvēki nāk uz bibliotēku ne tikai pēc lasāmvielas, bet arī, lai izmantotu publiskās datu bāzes, veiktu maksājumus internetā un citu. Bibliotēkas ir arī ļoti aktīvas pasākumu rīkošanā, piemēram, organizējot tikšanās ar rakstniekiem, arī tā piesaistot daudz apmeklētāju. Bibliotēkām ieņēmumi ir tikai no kopēšanas pakalpojuma – nedaudz vairāk kā 8000 eiro.
Esam lepni, ka Alūksnes novadā neviens tautas nams, bibliotēka, muzejs nav likvidēts,” saka S. Eglīte.
