Šī gada vasara bijusi bagāta gan ar siltu un saulainu laiku, gan arī lietainām un aukstām dienām, tomēr šajā sezonā lauku darbiem laikapstākļi kopumā bijuši labvēlīgi. Noslēgumam tuvojas arī ražas novākšana, un aktīvi sākusies aršana un ziemāju sēja.
Trapenes zemnieku saimniecības “Kristiņi” īpašnieks Tālis Zariņš saka, ka arī viņa saimniecībā kulšanas darbi beigušies. Graudaugi – ziemas kvieši, mieži, auzas – tika audzēti 365 hektāros zemes. “Pagājušajā svētdienā, tieši 1. septembrī, pamata kulšanu beidzām, palikušas vien dažas nomales, kuras nokuļot, graudus izmantosim lopbarībai. Intensīvi kūlām tieši pēdējā augusta nedēļā, kad laikapstākļi tam bija ļoti labvēlīgi. Kulšana bija veiksmīga, vienīgi ar ziemājiem gāja grūtāk, jo tie lielajās lietavās bija sagāzti veldrē. Pārējās kultūras problēmas neradīja, un graudu raža šogad ir laba, īpaši salīdzinot ar diviem iepriekšējiem gadiem,” saka saimnieks.
Ar realizāciju gan gājis ne tik viegli kā ar kulšanu. Ražas labas arī citiem lauksaimniekiem, tādēļ visi elevatori bijuši pārpildīti ar graudiem. Mitrums graudos bijis vien 15 līdz 16 procenti, tādēļ “Kristiņos” graudi vairs netika kaltēti, bet atdoti realizācijai tūlīt no lauka. “Mums saimniecībā nav tik jaudīgu kalšu, lai graudus pirms pārdošanas vēl kaltētu. Esam noslēguši līgumus ar vairākām firmām kā, piemēram, “Baltic Agro”, kurā graudus realizējam. Tie ir mūsu ilggadējie uzticamie sadarbības partneri, no kuriem iegādājamies arī saimniecībā nepieciešamos augu aizsardzības līdzekļus un minerālmēslus,” stāsta T. Zariņš.
Lielāko daļu graudu saimniecība pārdod, bet daļu atstāj arī savām vajadzībām. Nelielajās, saimniecībai piederošajās, kaltēs graudi tiek kaltēti un noglabāti klētī, lai nākamajā gadā izmantotu sēklas materiālam un lopbarībai, jo saimniecībā tiek turētas 70 slaucamas govis. T. Zariņš ir apmierināts, jo arī lopbarība ziemai ir pilnībā sagatavota. “Siens un salmi ir šķūņos, siena ir pietiekami, tādēļ plānoju to pārdot arī firmai, kas nodarbojas ar siena eksportu. Lopbarības gan pietiek, bet, lai ziemā zālāji neiznīktu, jāpārtīra lauki, tādēļ tagad vēl tranšejā skābbarībai liekam nopļauto pirmā gada atālu. Savām vajadzībām audzējām arī kartupeļus, bet par to ražu gan spriest vēl nevaru, jo tikai šīs nedēļas nogalē tos raksim. Burtiski šajās dienās saimniecībā būs pabeigta arī aršana, tādēļ tagad iesāksim jauno ziemāju sēju,” saka saimnieks.
Šogad Latvijā iesēts ļoti liels ziemāju apjoms, un arī ražas solās būt rekordlielas:
Ar ziemājiem Latvijā apsēti vairāk nekā 372 000 hektāru zemes, salīdzinājumā ar 2018. gadu tas ir par 132 000 hektāru vairāk, tostarp 327 000 hektāru aizņem kvieši, 34 000 hektāru – rudzi, 6000 hektāru – mieži, bet 5000 hektāru – tritikāle. Ziemas rapsis sēklu ieguvei šogad iesēts vairāk nekā 96 000 hektāru platībā.
Avots: Latvijas lauku konsultāciju un izglītības centrs
