Alūksnieši Ingrīda Ulmane un Imants Mucenieks no katra ceļojuma cenšas pārvest krūzīti. Turklāt vēlas iegādāties pēc iespējas mazāku krūzīti vai glāzīti ar konkrētās vietas attēlu. Izrādās, ka tas nav nemaz tik vienkārši, jo nebūt ne visās valstīs ir šādi suvenīri.
“Katrs izvēlas kādu suvenīru veidu, ko pārvest mājās no ceļojumiem. Francijā es pirmo nopirku krūzīti, un tā tas sākās. Tas bija mans pirmais lielākais ceļojums. Galvenais bija, ka krūzītes ir mazas. Lielas nekrāju. Tomēr, ja nu galīgi citas nav, tad pērku lielāku. Tā ir piemiņa, kas stāsta par vietām, kur esmu bijusi. Kad paskatos, atceros,” stāsta I.Ulmane. Krūzītes kolekcijai ir atveduši arī dēli, kuri bijuši gan Singapūrā, gan Apvienotajos Arābu Emirātos. Taču ir arī krūzītes no tuvākām valstīm un arī Latvijas pilsētām.
“Tas ir interesanti, ka krūzītes nemaz tik viegli nevar atrast. Dažkārt meklēju, bet tā arī palieku bez tās. Piemēram, Turīnā biju pēc olimpiskajām spēlēm. Diemžēl nebija nekādu suvenīru ar šīs pilsētas atribūtiku. Kolēģe krāj pildspalvas, bet arī to nebija. Arī Anglijas vidienē veltīgi meklēju mazu krūzīti, līdz beidzot atradu lielu. Acīmredzot visās valstīs suvenīri nav cieņā,” stāsta Imants. Īpaša viņam šķiet dolomīta krūzīte, kas pāvesta no šīsvasaras brauciena uz Igaunijas salu Sāremā. Turp devās visa ģimene, lai apceļotu visas salas. “Trīs dienas ar savu mašīnu apceļojām visas trīs salas, ar prāmi pārceļoties uz Muhu salu, tad uz Sāremā un Hījumā, bet no turienes atpakaļ uz kontinentu,” stāsta I.Mucenieks. Slovēniju Ingrīda un Imants apceļoja kopā. Gāja pa zemo Tatru taku, uzkāpa Čopaka virsotnē. Arī Spānijas galvaspilsēta Madride un Portugāles galvaspilsēta Lisabona iepazītas kopā. “Francijā biju uz starptautisko Bitumena kongresu, bet Ingrīda tur bija citā laikā. Arī Strasbūrā biju saistībā ar darbu,” norāda I.Mucenieks. Vasarā visas krūzītes ir izkārtotas lapenē. Ziemas mēnešos tās tiek sapakotas kastēs un noglabātas telpās.
