Ziemeļaustrumu virsmežniecībā, kā arī mežniecībās Alūksnes, Balvu un Gulbenes rajonā atkārtoti ir samazināts darbinieku skaits. Tagad paredzēts ekonomēt uz atalgojuma rēķina, nevis uzcilvēku atbrīvošanu.
“Ja vēl vajadzēs samazināt darbiniekus, tad var rasties grūtības izpildīt mums uzliktās funkcijas. Sevišķi tas attiecas uz mežu uzraudzību ugunsbīstamajā periodā. Jau tagad izjūtam degvielas trūkumu un līdzekļu samazinājumu rezerves daļu iegādei un mašīnu remontam. Izmaksas ugunsdzēsības mašīnu uzturēšanai ir lielas. Ja būs sausa un karsta vasara, tad varam arī neizdarīt visu, ko no mums prasa,” atzīst virsmežzinis Andis Krēsliņš.
Ir iecere mežu novērošanas torņos ierīkot videokameras, kā tas ir daudzās Eiropas valstīs. Tad nebūtu vajadzīgas cilvēku dežūras torņos, bet varētu visu teritoriju pārraudzīt vienā vietā, sekojot kameru fiksētajam ekrānā. Taču tas, protams, ir atkarīgs no finansiālām iespējām.
Palielina mežu īpašnieku atbildību
Kopš pagājušā gada decembra Alūksnes rajonā ir piecas mežniecības – Alūksnes novadā būs četras, Apes novadā – viena mežniecība. Šīs izmaiņas neradīja sarežģījumus mežu īpašniekiem, taču tagad nākas vairāk paļauties uz viņu godaprātu un atbildību. Daudzi jautājumi tiek izlemti kabinetos, pamatojoties uz datu bāzēm. Ja saskaņā ar tām viss būs kārtībā, tad īpašniekam tiek izsniegta atļauja koku ciršanai. Tikai neskaidrību gadījumos tiek veikta pārbaude dabā, lai pārliecinātos, vai situācija ir atbilstoša dokumentos norādītajiem datiem. ”Meža atjaunotās platības gan tiks pieņemtas, pārbaudot iestādītās un koptās platības. Taču ciršanas apliecinājumu saņemšanai un meža inventarizācijai tiek būtiski samazināts objektu skaits,” norāda A.Krēsliņš.
Samazinās koksnes izciršana
Viņš atzīst, ka pērn īpašnieki ir labi strādājuši mežu atjaunošanā, jo atjaunots ir vairāk nekā nocirsts. Tagad ir pieejams Eiropas Savienības struktūrfondu finansiāls atbalsts, ko vajadzētu vairāk izmantot. Pagājušā gada dati par mežu ciršanu liecina, ka kopējais apjoms salīdzinājumā ar 2007.gadu ir samazinājies apmēram par 15 procentiem. Jāņem vērā, ka 2007.gadā Latvijā koksnes cena bija augstākā Eiropā un varbūt pat pasaulē, tāpēc salīdzinājumā ar cenu kritumu šis samazinājums nav liels. “Varēja domāt, ka mūsu virsmežniecības teritorijā cirtīs mazāk, jo šogad kokmateriālu cenas ir vēl zemākas. Bet izsniegtie apliecinājumi rāda, ka cilvēki tomēr strādā mežā, acīmredzot šajā krīzes situācijā ir vajadzīga nauda,” secina A.Krēsliņš. Viņš norāda, ka tik augstas cenas koksnei vairs nebūs, tomēr līdz ar celtniecības darbu atsākšanu tās atkal pieaugs.
