Lielu daļu informācijas par ārējo pasauli cilvēks uztver ar jūtu palīdzību, 90 % no zināmā – ar redzes palīdzību. Apkārtesošos priekšmetus, cilvēkus, skatus var identificēt arī bez krāsas, ar formas, kustības tekstūras un tumšā – gaišā palīdzību.
Lielu daļu informācijas par ārējo pasauli cilvēks uztver ar jūtu palīdzību, 90 % no zināmā – ar redzes palīdzību. Apkārtesošos priekšmetus, cilvēkus, skatus var identificēt arī bez krāsas, ar formas, kustības tekstūras un tumšā – gaišā palīdzību.
Taču krāsa piedāvā daudz plašākas iespējas atšķirību noteikšanai. Pamatojoties uz kultūras antropologu pētījumiem, ir noskaidrots, ka krāsu redzes nav aptuveni 8 % vīriešu un 0,5 % sieviešu, somugru tautu starpā krāsu aklums ir sastopams vēl retāk.
Lai gan pamatzināšanu daudzumu mēs saņemam ar redzes palīdzību un redzes aparāts visiem darbojas vienādi, tomēr sajūtu un jūtu pasaule katram ir atšķirīga. Tam ir vismaz trīs iemesli: atšķirīgs acs jūtīgums, sintēzes un krāsu sajūtas noteikšanas caur uztveršanas filtru. Tikai uztveršanas procesā garīgā izzināšana formējas vienā veselā. Acs jūtīgumu raksturo minimālā kairinājuma lielums, kas ir nepieciešams, lai veidotos redzes uztvere. Jūtīgums attīstās un dzīves laikā var izmainīties. Novecošanas procesā samazinās acs jūtīgums attiecībā pret īsviļņa gaismu, gan violetās gan zilās krāsas bērniem liekas daudz košākas nekā padzīvojušiem cilvēkiem. Ir cilvēki, kas redz skaņas, burtus un skaitļus krāsainus. Smarža, garša un sāpes var arī radīt krāsu sajūtu. Tāds sajūtu sajaukums tiek saukts par sinestēziju. Sinestēzijas iemesli pilnībā vēl nav skaidri, taču ir noteikts, ka šī parādība patiešām pastāv un tā nav iedomu auglis. Ir daudz apliecinājumu tam, ka cilvēki līdz gada vecumam visi ir bijuši sinestēziķi. Pēc pētnieku domām, sajūtu sajaukums tiek novērots vienam no 2000 cilvēkiem. Lielākajai daļai sajūtas nesajaucas, taču papildus krāsu sajūtai uz redzes uztveri atstāj ietekmi mūsu dzīves pieredze un pozīcija, vērtējumu sistēma un domāšanas veids. Ārpus redzes uztveres lauka cilvēks skaidri redz tikai to, pret ko izjūt interesi, tas ir, to, uz ko ir vērsts viņa skatiens. Kaut arī mūsu redzes lauks ir diezgan plašs, precīzu informāciju par apskatīto objektu sniedz tikai viens punkts – dzeltens plankums. Acs tīklenē ir izvietoti aptuveni 130 miljoni krāsas uztveres receptoru, kas nodod informāciju uz redzes nervu un no turienes tālāk uz galvas smadzenēm. Līdz galam aiziet tikai tā informācijas daļa, kas ir tikusi uzskatīta par svarīgu, pārējā tiek atsijāta. Mūsu apziņu var sasniegt tikai viena desmitmiljonā daļa no kopējā informācijas apjoma, no kura uz smadzenēm tiek nodota viena simtā. Redzes uztveres vērtējamā daļa, tas ir tas, kā krāsas ietekmē mūsu pašsajūtu, veido nenoteiktu īpašību kopumu. Šīs īpašības tiek sauktas par nenoteiktām tādēļ, ka rodas intuitīvu krāsu pārdzīvojumu ietekmes rezultātā un nevar tikt izmērītas.
www.krasu-pasaule.lv
