Latvijā sastopamie Covid-19 vīrusi ir ieceļojoši no tādām valstīm kā
Ķīna, Beļģija, Francija un Lielbritānija, bet Latvijā sastopamā vīrusa
ģenētiskajā kodā ir atklātas arī vairākas unikālas mutācijas, kas
pagaidām vēl nav ziņotas nekur citur pasaulē, noskaidrojuši Latvijas
Biomedicīnas pētījumu un studiju centra zinātnieki, pētot Latvijā
sastopamo “SARS-CoV-2” vīrusu genomus.
Kā aģentūru LETA informēja Latvijas Biomedicīnas pētījumu un studiju
centra zinātniskā asistente Monta Ustinova, reaģējot uz Covid-19
infekcijas uzliesmojumu, centra zinātnieki sadarbībā ar diagnostikas
laboratorijām, Slimību profilakses un kontroles centru (SPKC), SIA
“Latvia MGI Tech” un vairākām universitātēm Latvijā sāka veikt
“SARS-CoV-2” vīrusa genoma izpēti, izmantojot sekvencēšanas
tehnoloģijas.
Biomedicīnas pētījumu un studiju centra zinātnieki ir veikuši 35
vīrusa paraugu sekvencēšanu jeb visa ģenētiskā materiāla nolasīšanas
analīzi, iegūstot Baltijas valstīs pirmos šāda veida datus. Vīrusa
genoma izpētē tiek izmantoti bioloģiskie paraugi, kas ir iepriekš iegūti
infekcijas apstiprināšanai diagnostikas laboratorijās – Latvijas
Infektoloģijas centrā, “Gulbja laboratorijā” un “Centrālajā
laboratorijā”.
Līdz šim zinātniekiem esot izdevies identificēt vairākas unikālas
mutācijas Latvijā sastopamā vīrusa ģenētiskajā kodā, kas pagaidām vēl
nav ziņotas nekur citur pasaulē.
Zinātnieki uzskata, ka pētījuma laikā iegūtā informācija par vīrusa
mainību un mutāciju biežumu dos iespēju analizēt identificēto
“SARS-CoV-2” variantu saistību ar saslimšanas smaguma pakāpi un
terapijas efektivitāti, turklāt tā varot turpmāk tikt izmantota arī
vakcīnas izstrādē.
Iegūtās vīrusa sekvences ir iesniegtas starptautiskajā atvērtajā
datubāzē “Nextstrain”, kur katru dienu tiek apkopota aktuālā informācija
par vīrusa epidemioloģiju visā pasaulē. Šajā datubāzē publicētā
informācija, kas ir balstīta uz globāliem datiem par vīrusa ģenētisko
kodu, liecina, ka Latvijā sastopamie vīrusi ieceļojoši no tādām valstīm
kā Ķīna, Beļģija, Francija un Lielbritānija. Zinātnieki uzskata, ka
iegūtie rezultāti varēs drīzumā tikt izmantoti arī epidemioloģiskajā
izmeklēšanā, ko veic SPKC.
Kā uzskata pētnieki, pētījuma rezultāti sniegs papildus informāciju
par vīrusa mainību Latvijā un pasaulē, ļaus padziļināti izvērtēt vīrusa
izplatības ceļus, uzlabot infekcijas apkarošanas pasākumu efektivitāti,
un potenciāli palielinās ārstēšanas iespējas COVID-19 pacientiem.
Sadarbojoties ar zinātniekiem Rīgas Stradiņa universitātē, Rīgas
Tehniskajā universitātē, Latvijas Universitātē un Pārtikas drošības,
dzīvnieku veselības un vides zinātniskajā institūtā “BIOR”, ir uzsākta
arī atvērtas Covid-19 izpētes platformas izveide.
Izpētes platformas ietvaros tiks nodrošināta savlaicīga pacientu
bioloģisko paraugu iegūšana, kontrolēta uzglabāšana un analīze. Tā
apkopos gan vīrusa genoma datus, gan epidemioloģisko un klīnisko
informāciju par Covid-19 pacientiem Latvijā, kas būs pieejama gan
zinātniekiem, gan arī medicīniskajā aprūpē un infekciju apkarošanā
iesaistīto institūciju pārstāvjiem. Tās mērķis ir apvienot spēkus,
zināšanas un datus veiksmīgai vīrusa apkarošanai Latvijā tūlīt un
nodrošināt iespēju labāk sagatavoties potenciāliem nākotnes
uzliesmojumiem gan Latvijā, gan pasaulē, uzsver centrs.
