Aizvadīts XIV Latvijas amatierteātru salidojums, kura mājvieta trīs dienas bija Alūksne. Nospēlētas 50 izrādes, kuru laikā skatītāji raudājuši, smējušies, pārdomājuši dzīvi. Teātru kolektīvi ar gandrīz 1800 dalībniekiem rādījuši savu fantāziju un radošo izdomu pusstundu ilgā svētku gājienā, ik pa brīdim sasaucoties ar skatītājiem un līdzjutējiem Alūksnes ielās un līdz pat Pilssalai.
Alūksnē šajās trīs dienās valdīja īpaša gaisotne. To varēja sajust jau Sidnejas latviešu teātra izrādē “Kabarē de Rīga”, kas piektdienas vakarā notika Alūksnes Kultūras centra Lielajā zālē, un kad tās ieskaņā muzikālais trio atskaņoja pazīstamās 30. gadu melodijas un dziesmas, viņiem uzreiz piebalsoja skatītāju zālē sēdošie. Tikpat sirsnīgi kopā dziedāšana turpinājās arī izrādes laikā. Bija liels prieks starp izrādes dalībniekiem redzēt Latvijas Nacionālā teātra aktrisi Indru Burkovsku, kura ne tikai iejutās nekronētās preses karalienes Emīlijas Benjamiņas lomā, bet azartiski darbojās arī citās ainiņās kopā ar Sidnejas latviešu teātra aktieriem.
Jāteic, ka man “aizkadrā” bija iespēja piedzīvot arī kādu notikumu, kas pats par sevi būtu kādas lugas vai filmas epizodes vērts. Izrādes norisinājās netradicionālās vietās, un viena no tām bija Alūksnes pilsētas bibliotēkas ēka. VEF teātra režisors Agris Krūmiņš bija izvēlējies izrādi parādīt nekur citur, kā Dzimtsarakstu nodaļas zālē, jo tā atbilda režisora koncepcijai. Zīmīgi, ka iestudējums, kas tajā tika spēlēts, bija vairāk nekā simbolisks saistībā ar izrādes norises vietu – Nikolaja Gogoļa “Precības”, kuru aktieri izspēlēja patiešām temperamentīgi. Tā nu bija sagadījies, ka paralēli izrādei notika arī īsta laulību ceremonija, kas beidzās vienlaikus ar izrādi, tādēļ daļa aplausu un skatītāju ovāciju tika arī jaunajam pārim.
“Teātra fenomens un lielākais ieguvums ir garīga pieredze, kas vienādi realizējas gan tajos cilvēkos, kuri tieši piedalās izrādes veidošanā, gan tajos, kuri ir tikai uzmanīgi skatuves norišu vērotāji. Ar savu iekšējo līdzi dzīvošanu viņi palīdz radīt izrādes emocionālo gaisotni, tās kopīgo enerģijas lauku,” sacījusi teātra zinātniece Līvija Akuratere, kuras balvu pirmoreiz pasniedza šajā amatierteātru salidojumā. Tieši tādēļ lielākais ieguvums pēc salidojuma Alūksnē, šķiet, ir šis kopīgais enerģijas lauks, ko radīja amatierteātru dalībnieki un visi, kuri skatījās izrādes gan Alūksnē, gan novadā, un trīs dienas pavadīja uz viena viļņa.
