Reiz kādā mežā dzīvoja divas māsas peles. Gudrākās un prātīgākās vārds bija Prātiņa, bet nebēdnīgākās un jautrākās Jautriņa.
Negaiss
Reiz kādā mežā dzīvoja divas māsas peles. Gudrākās un prātīgākās vārds bija Prātiņa, bet nebēdnīgākās un jautrākās Jautriņa. Viņas dzīvoja skaistā mežā kopā ar daudz draugiem.
Bija skaista un mierīga nakts. Visi gulēja. Pēkšņi atskanēja drausmīgs blīkšķis. Jautriņa un Prātiņa pamodušās atklāja, ka laukā plosās drausmīgs negaiss. Tā kā viņas dzīvoja alā, māsas juta, ka ala jūk ārā. Abas tūlīt pat metās ārā stiprajā vējā, kas tūlīt ar milzīgu spēku klupa virsū pelēm.
Prātiņa baidīdamās, ka lielais, ļaunais vējš viņas izšķirs, sasēja kopā savu un Jautriņas asti. Tas līdzēja. Stiprais vējš un negaiss kopā vairs nevarēja viņas izšķirt. Priecīgas abas māsas peles devās pie saviem draugiem, lai pārlaistu nakti tur. No rīta varēs salabot viņu alu.
Re kā! Viņas izglāba sasietās astes!
Justīne Silirova (5.b klase)
***
Sasiesim astes kopā
Sasiesim astes kopā
Un sadosimies rokās.
Ar smaidu sejā diesim
Un līksmi, līksmi smiesim.
Kopā viss tik labi sokas,
Nepiekūst no darba rokas.
Un tāpēc, sasiesim astes kopā
Un iesauksimies draugu lokā.
Normunds Felšs (5.e klase)
***
Draugi
Draugi ir šeit,
Draugi ir tur,
Draugi ir visur!
Roku rokā pa pasauli ejam,
Laimi meklējam.
Laime nav šur un tur,
Tā ir draudzībā ciešā!
Lai kur arī mēs ejam,
Draudzības torni ceļam!
Liene Gusta (Alūksnes pilsētas sākumskolas 6.i klase)
***
Drosmīgais jātnieks
Esmu drosmīgs jātnieks stalts.
Man zirgs ir apsedlots un balts.
Pa meža taku jāju es
Un vēroju tur papardes.
Sēž sūnās brūnas sēnītes,
Gar ausīm lido spārītes.
Cik jauka tāda vasara
Nu gluži tā kā pasaka!
Verners Roberts Kalējs (2.b klase)
