Šodien laikrakstā publicējam konkursa “Veselā miesā vesels gars!” otrās kārtas rezultātus un trešās kārtas jautājumus, ko uzdod Virešu pagasta Uzņēmējdarbības un tūrisma informācijas centrs.
Šodien laikrakstā publicējam konkursa “Veselā miesā vesels gars!” otrās kārtas rezultātus un trešās kārtas jautājumus, ko uzdod Virešu pagasta Uzņēmējdarbības un tūrisma informācijas centrs.
“Konkursa otrajā kārtā saņēmām deviņu konkursantu darbus. Nav piedalījušies trīs pirmās kārtas dalībnieki, bet ir iesniegts viens jauns konkursa darbs. Ziemeru pagasta bibliotēkas vadītāja Rudīte Jaunzema, kas uzdeva 2.kārtas jautājumus, bija ļoti pārsteigta, ka konkursa dalībniekiem izdevies atrast tik plašas un izsmeļošas atbildes. Prieks, ka skolēni ne tikai sniedz īsu atbildi, bet ar interesi ir pētījuši ar pirts attīstību saistītās tēmas. Jauks bija arī darbu noformējums – zīmējumi, attēli. Veiksmi un radošumu nākamākas kārtās!” vēl Alūksnes rajona padomes galvenā speciāliste – tūrisma darba organizatore Kristīne Vimba un Alūksnes rajona padomes tūrisma informācijas speciāliste Evita Puzule.
Atbildes uz 3.kārtas jautājumiem jānosūta līdz 18.decembrim (pasta zīmogs). Alūksnes rajona tūrisma informācijas centrā Dārza ielā 8a, Alūksnē, tālr./fakss 4322804, epasts: tic@aluksne.lv. 3.kārtas rezultāti un 4.kārtas jautājumi būs publicēti laikrakstos “Alūksnes Ziņas” un “Malienas Ziņas” 28.decembrī. Atbildes jāiesniedz uz baltām A4 formāta lapām datorrakstā vai rokrakstā. Katram konkursa dalībniekam ir piešķirts kārtas numurs, vērtētāji redz šo numuru, nevis dalībnieka vārdu un uzvārdu. Tāpēc tiem, kas piedalījās jau pirmajā kārtā, vārds un uzvārds jāraksta uz aploksnes vai epasta pavadvēstulē. Ja konkursā piedalās pirmo reizi, uz atsevišķas lapas jāuzraksta dalībnieka vārds, uzvārds, adrese, tālrunis, skola, kur mācās, un klase. Uz lapas, kur rakstītas atbildes, nevajag rakstīt vārdu un uzvārdu.
“Aicinām konkursā iesaistīties arī jaunus dalībniekus, jo tiks apbalvoti ne tikai kopvērtējuma uzvarētāji, bet arī katras kārtas uzvarētāji,” mudina organizatores.
***
Konkursa “Veselā miesā – vesels gars” 2.kārtas rezultāti
– Ance Gaigaliete (Annas pamatskola, 8.klase) – 8,7punkti.
– Indra Tarasa (Ernsta Glika Alūksnes Valsts ģimnāzija, 11.klase) – 8,1 punkts.
– Igors Balaņuks (Annas pamatskola, 6.klase) – 7,8 punkti.
– Toms Kornets (Jaunlaicenes pamatskola, 5.klase) – 7,1 punkts.
– Ilzenes pamatskolas 7.klases kolektīvs – 6,9 punkti.
– Ojāra Vācieša Gaujienas vidusskolas 11. klases kolektīvs – 6,8 punkti.
– Jānis Kūms (Gaujienas vidusskola, 10.klase) – 6,7 punkti.
– Līga Kūma (Gaujienas vidusskola, 10.klase) – 6,6 punkti.
– Lāsma un Rita Rezgoriņas (Ziemeru pagasts) – 6,6 punkti.
***
3.kārtas jautājumi
1. Ievietojiet latviešu tautas ticējumos trūkstošās teikuma daļas.
a) Kas pirtī blusu kauj, ………………………..!
b) ……………………., jo tad pēc pēršanās āda niez !
c) Lāva jāskalo, …………………………….., kas pirmais nāk pērties nākamreiz.
2. Kā melnā pirts ieguvusi savu nosaukumu ( īsi aprakstīt)?
3. Kurā no pirts veidiem galvenokārt pirtsslotas gatavo no ozoliem un nātrēm?
4. Atminiet trīs latviešu tautas mīklas:
a) Nekaunis stāv dīķa malā. (…………..)
b) Sieva sēž kaktā, pilns klēpis rāceņu. (…………..)
c) Melns zirgs, sarkans jātnieks, zaļa pātaga rokā; pats sev sit, zirgam nesit. (………………………..)
5. Uzzīmējiet uz A4 formāta lapas pirti, kādu jūs gribētu sev!
***
Konkursa 2.kārtas atbildes
1. Pirts ir viena no vissenākajām latviešu sētas celtnēm, kas gadsimtu gaitā saglabājusies gandrīz nemainīga. Jau 6. – 7.gs. Latvijas teritorijā arheoloģiskajos izrakumos konstatētā akmens krāšņu kraušanas prasme liek domāt, ka pirtis bijušas jau ievērojami agrāk, nekā minēts rakstītajos izziņas avotos. Senākās rakstiskās liecības par pirmajām pirtīm Latvijas teritorijā ir šādas: ap 1196. – 1198. gadu Livonijas Indriķa hronikā (11,7) stāstīts, ka lībiešu pirtis atradušās netālu no kuģu piestātnes Daugavas malā. No 1215.gada Livonijas Indriķa hronikā saglabājušies fakti, ka igauņi sagūstījuši senās Beverīnas valdnieku Tālivaldi pie pirtīm Trikātā. 1223.gadā pirts minēta Atskaņu hronikā.
2. Livonijas Indriķa hronikā minēts, ka senākā pirts būvēta attālāk no pārējām ēkām, blakus kādai ūdenstilpei. To būvēja kā vientelpas guļbūves ēku. Lai tā labāk saglabātu siltumu, iedziļināta zemē, tās jumts bijis noklāts ar velēnu. Pirts kaktā no akmeņiem sakrauta krāsns bez dūmu novada. Dūmus izlaida pa guļkoka sienā iecirstām lūkām un durvīm. Lūkas aiztaisa ar šautru. Pirtī gar malām novietoti soli, bet durvīm pretējā pusē no plēstiem kokiem – lāva. Ūdeni pirtī sildīja koka kublos, metot tajos nokarsētus akmeņus. Pirts, kura minēta vēlākā Livonijas Indriķa hronikā, ir Mārtiņsalas lībiešu pirts. Tā bijusi 2,5×2,5m liela dēļu vientelpas celtne ar akmeņu krāsni un mazu priekšnamu.
3. 18.gadsimta nogalē pirtīm parādās vēl viena piebūves telpa – kambaris. Šo telpu izmantoja arī kā dzīvojamo telpu (istabu). Lievenis pārtop par pirts priekštelpu. Vēlāk kā pirtij, tā priekšnamam ieliek griestus. Pirtīs sāka mūrēt krāsnis no akmeņiem ar māla javu, virs tiem mūrēja akmeņu, vēlāk ķieģeļu arku (velvi), bet virs tās krāva akmeņu cerus. Bija pirtis, kuras cēla bez dūmeņiem, bet ap 19.gadsimtu sāka būvēt krāsnis ar dūmeņiem. Ūdens sildīšanai tika iemūrēti lieli katli.
4. Pirtīs ne tikai mazgājās, bet arī laida pasaulē bērnus; ārstējās; dzīvoja vaļinieki, kalpi, amatnieki un veci ļaudis; nodarbojās ar amatiem – sagatavoja (sutināja) kokmateriālus, krāsoja dziju; žāvēja linus, kaņepes, labību; žāvēja gaļu; diedzēja iesalu un gatavoja alu; novietoja mirušos līdz apbedīšanai.
5. Lievenis – neliela vaļēja vai daļēji slēgta piebūve pie pirts ieejas. To izmantoja malkas un slotu novietošanai.
Kambaris – pirts priekštelpa, kurā cilvēki nolika savas drēbes uz sola vai pakarināja uz sienā iedzītiem vadžiem.
Lāva – paaugstināta, vēlāk pakāpienveida iebūve pirtī blakus krāsnij, kur sautējas sutā un peras.
Kubls – neliels koka trauks (muca) ūdens uzglabāšanai pirtī.
Ķipis – koka trauks ar rokturi ūdens smelšanai. Saukts arī par garmeti, jo ar to lēja ūdeni uz karstajiem akmeņiem.
