Vasarsvētku priekšvakarā visapkārt valda ne tikai ziedēšanas trakums, bet šur tur arī revolucionārs gars.
Vasarsvētku priekšvakarā visapkārt valda ne tikai ziedēšanas trakums, bet šur tur arī revolucionārs gars. Pie mums nupat sāk iet kā lielpilsētā. Jāteic gan, ka mazu ūdens kustēšanos tajā nepamanīs un pat nejutīs, ja nu vienīgi vietā, kur tā notiek. Bet pie mums, mazpilsētās, un vēl jo vairāk pagastos jūtams katrs vilnītis. Piemēram, Madonas rajonā Kalsnavas pagasta ļaudis cīnās par savām darba vietām spirta rūpnīcā, kuru gatavojas likvidēt, un zemnieki par graudaugu izdevīgu realizācijas vietu. Viņi jau ir izgājuši no uzņēmuma četrām sienām ar plakātiem rokās, lai paustu savas domas. Ar cerību, ka augstākā priekšniecība un galu galā valdība sadzirdēs. Pirmo šādu kalsnaviešu mēģinājumu šonedēļ nevarētu nosaukt par veiksmīgu, jo piketā neieradās neviens no tiem, ko lauku ļaudis gaidīja. Pārējie par šādu kalsnaviešu izmisuma soli uzzināja televīzijas ziņu pārraidēs.
Nemieri briest arī Gulbenē. Kā uz karstām oglēm jūtas triju pilsētas skolu skolotāji, skolēni un viņu vecāki. Virs viņu galvām savelkas drūmi reformu mākoņi. Vēl jau nekas nav noticis. Vēl jau tikai sāk šūpot laivas. Gulbenes deputātu grupas piedāvātais Gulbenes skolu reformu variants, ka vidusskolām savstarpēji jāmainās ar ēkām, izsaucis spēcīgus emociju viļņus. Un tie draud laivas apgāzt. Un tas ir saprotams. Katrs par savu mājvietu krīt un ceļas.
Deputātu kārtējā spriešana izraisīja lūzumu jau tā samilzušajā problēmā. Pirms tam satraukums valdīja Gulbenes vidusskolā un pamatskolā, jo runāja par to, ka lielākajai daļai skolēnu jāapvienojas ar Gulbenes 2.vidusskolas audzēkņiem. Skolēni pārdzīvo, ka jāmaina vide un skolotāji, pedagogi uztraucas par to, ka var palikt bez darba. Lai cik paradoksāli tas nebūtu, bet šajā situācijā vienubrīd šķita, ka Gulbenē veidosies skolotāju pārprodukcija. Skolas nolēma nepadoties – skolotāji savu viedoklis pauda laikrakstā, nosūtīja vēstuli pilsētas domei, sasauca skolas sapulci, lai uzklausītu bērnu vecāku domas.
Šobrīd neapmierināts ir arī otrās vidusskolas kolektīvs, kas savas domas paudis pilsētas domei, bet tagad gatavojas piketam. Vēl nežēlīgāks reformu zobena cirtiens skāris pamatskolu – jālikvidē. Cik vienkārši tas skan, bet cik traģiski tas ir katram skolas kolektīvam. Kod kurā pirkstā gribi, visi sāp. Negribētos gan, ka mazpilsētā skolotājs skolotāju uz ielas nepazītu. Nemaz jau nerunājot par to, ka cieš bērni.
Vai ir vērts sacelt viļņus, ja nezini, kādas būs sekas. Nav dzirdēts, ka citās pilsētās ir skolu par daudz. Un diezin vai šī reforma būs pareizākā cena izglītības kvalitātei. Gulbenē šajā sakarā jūtama neizpratne – kāpēc vispār tas vajadzīgs?
Cerams, ka galīgais lēmums, ko deputāti pieņems 22.maijā, nebūs tik sāpīgs. Un viss paliks, kā ir, nemaz nesācies.
