Alūksnes novada domes deputāte Jana Zilkalne ir piedalījusies būvsapulcēs gan pagājušajā, gan šajā gadā. Taču jūnija sākumā viņa saņēma aizrādījumu, ka deputātes klātbūtne šajās apspriedēs nebūtu vēlama. Kas ir noticis vai mainījies?
Deputātei nevajag īpašu pilnvarojumu
“Ir nepieņemami, ka jau vairākkārt pēdējā mēneša laikā esmu saskārusies ar aizliegumu piedalīties būvsapulces, kurās tiek spriests par Pils ielas rekonstrukciju un Alūksnes tautas nama būvniecību. Norādes, ka mana klātbūtne nav vēlama, esmu saņēmusi gan mutiski, gan rakstiski. Gribu uzsvērt, ka deputāts ir kā tilts starp iedzīvotājiem un pašvaldību. Jo labāks un stabilāks ir tilts, jo drošāk jūtas iedzīvotāji,” ir pārliecināta J.Zilkalne.
Lai noskaidrotu, kāpēc viņas klātbūtne nav vēlama, un pamatotu savas tiesības, deputāte ir rakstījusi pašvaldības izpilddirektorei un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai. Pamatojoties uz ministrijas atbildi, kurā norādītas deputāta tiesības likumā par pilsētas un novada domes deputāta statusu, teikts, ka deputātam ir tiesības būt klāt, kad izskata jautājumus, kas skar attiecīgās pašvaldības vēlētāju intereses. Turklāt deputāts savas tiesības realizē bez īpaša pilnvarojuma. Savukārt pašvaldības izpilddirektore Janīna Čugunova atbildē deputātei skaidro: “Manā rīcībā nav informācijas, ka pašvaldības dome vai domes priekšsēdētājs būtu devis Jums uzdevumu pārstāvēt pašvaldību, tādēļ Jūsu piedalīšanās organizatorisko procesu apspriešanā nav iespējama. Informāciju par būvdarbu gaitu Jūs varat iegūt no manis, sazinoties pa tālruni vai klātienē, kā arī pie domes priekšsēdētāja A.Dukuļa.” Jautājumu un atbilžu sarakste starp deputāti un izpilddirektori bijusi arī par citām niansēm, taču nav guvusi risinājumu, kas apmierinātu abas puses.
Apšauba vajadzību būt klāt būvsapulcēs
“Nav saprotams, kāpēc iepriekš gan deputāts Guntars Švolmanis, gan Jana Zilkalne, gan preses pārstāvji varēja piedalīties būvsapulcēs,” secina domes opozīcijas deputāts Ainars Melders. Tomēr viņš uzskata, ka deputātiem nav jāiet uz būvsapulcēm. A.Melders norāda, ka būvsapulce ir ražošanas apspriede, kuru vada būvuzraugs. Tajā tiek pārrunāti ar darbiem saistīti jautājumi, kas tiek risināti saskaņā ar noteikumiem. “Šajās sarunās nav paredzēta cilvēku no malas dalība. Ir arī nianses, kuras nepiederošiem nav jādzird, tāpēc būvsapulces ir daļēji slēgtas. Es uzskatu, ka deputātiem nav tur jāiet. Pietiek, ja iet domes priekšsēdētājs vai viņa vietnieks, kas pārstāv domi. Jana neko tur nemainīs ne projektu dokumentācijā, ne arī tā īstenošanā. Viņa var prasīt atbildes, ja vēlas kaut ko uzzināt vai noskaidrot,” spriež A.Melders. Viņš uzsver, ka deputātam ir citas metodes, kā pildīt savus pienākumus, nevis būt visur klāt. SIA “Jurevičs un partneri” būvuzraugs Uģis Tērauds atzīst, ka teicis deputātei – būvsapulcē ir paredzēts runāt “savas lietas”. Taču viņam nav iebildumu pret to, ka J.Zilkalne tajās ierodas. “Neiešu jau karot! Ja vēlas, lai piedalās. Nekad neesam dzinuši laukā. Nav nekā slēpjama, lai gan tā ir privāta uzņēmuma sapulce,” spriež U.Tērauds. Viņš ir gatavs atbildēt uz deputātes jautājumiem, taču J.Zilkalne tos neuzdodot. Savukārt deputāta G.Švolmaņa dalība būvsapulcēs bijusi konstruktīva, norādot uz darbā pieļautajām kļūdām un prasot tās novērst. ◆
