Es nodarīju pāri tev un tu atmaksāji man ar to pašu – šāda cēloņu un seku likumsakarība ir pazīstama kopš senseniem laikiem. Ko sēsi, to pļausi, vēsta latviešu tautas sakāmvārds. Taču mainījusies ir sapratne, cik agri vai vēlu saņemsim atpakaļ to, ko esam nopelnījuši. “Laika ritējums ir mainījies, laiks ripo tik strauji. Arī sarunās ar studentiem esam nonākuši pie šāda slēdziena,” pauž zinātnieks, matemātiķis Andris Buiķis. Viņam nav ne mazāko šaubu par sakāmvārda patiesumu. “Es mēģinu to pierādīt caur zinātni,” atzīst A. Buiķis. Savu darbu un nedarbu augļus cilvēks saņem atpakaļ ļoti ātri. Agrāk tika piesaukta Bībele un citēts, ka vecāku grēki bērnus piemeklēs vairākās paaudzēs, tagad cēloņu un seku likumu cilvēks piedzīvo jau savas dzīves laikā, pauž A. Buiķis. “Uz zemeslodes par laika paātrinājumu liecina sasilšanas process. No cilvēkiem laika paātrinājums paģēr jautājumu tūlītēju risināšanu,” klāsta profesors. Tas arī noteic, ka cilvēks sava darba augļus novāc jau savas dzīves laikā.
Partneri nav nejaušība
Astroloģe Agnese Fūrmane uzsver: “Pirmkārt, mūsu dzīvē nav nejauši sastaptu cilvēku. Satiekam tādus cilvēkus, kādi esam paši. Ja sējam rūgtas sēklas, satiekam sarežģītus partnerus. Partnerattiecībās ļoti tieši darbojas sakāmvārds – ko sēsi, to pļausi. Tas ir kā radioviļņi – klasikas programmu klausās tie, kuriem patīk klasiskā mūzika. Kam patīk smagais roks, meklē šādu radiostaciju.”
Haosu nomaina sakārtotība, ja cilvēks apzinās savu atbildību dzīves veidošanā, pauž astroloģe. “Ak, es, nabadziņš, kāpēc man, tik labam cilvēkam, tik slikts dzīvesbiedrs gadījies – šāda žēlošanās liecina, ka cilvēks neapjauš, ka sarežģītās dzīves situācijas nepieciešamas paša izaugsmei. Cilvēks neapzinās savu atbildību. Turklāt sarežģītas situācijas cilvēks pats nopelnījis – šajā un savās iepriekšējās dzīvēs. Tas notiek neatkarīgi no tā, vai cilvēks to apzinās vai ne. Tas ir karmas likums, kas paredz bezgalību un reinkarnāciju.”
Meklē risinājumu
“Lielākā cilvēku vilšanās – domāt, ka blakus cēlonim stāv atrisinājums. Cilvēki meklē cēloni, jo vēlas atrast risinājumu problēmai. Cilvēki bieži cer, ka cēloņa apzināšana būs atrisinājums un tas nesīs atvieglojumu, taču tas tā nav. Tas ir pašapmāns. Cēloņa noskaidrošana nav zelta atslēdziņa. Ar vecmāmiņas pūra lādes atslēgu nevarēs atslēgt modernu iekārtu. Cēloni ir svarīgi saprast, lai izprastu sevi un savu dzimtu,” pauž ģimenes psihoterapeite Ilona Buša. Vilšanās seko, kad cilvēks saprot – manā dzīvē neko nemaina fakts, ka esmu atbildējis uz jautājumu “kāpēc?”. Vienai dzimtai bieži ir līdzīgas slimības un problēmsituācijas, tās atkārtojas. Taču starp problēmas atpazīšanu un risinājumu nevar likt vienādības zīmi. “Bieži tiek patērēts ļoti liels laiks cēloņa noskaidrošanai, bet maz laika atvēlēts risinājuma meklēšanai,” uz kļūdu norāda psihoterapeite. Viņa piekrīt reinkarnācijas principam un no tā izrietošā cēloņu un seku likumam. “Tas ir saistīts ar pārāk dziļu gremdēšanos pagātnē un nākotnē. Cilvēka dzīvē ir jāatrod līdzsvars un jādzīvo tagadnē,” norāda I. Buša. Viņa iesaka novērtēt gribasspēka nozīmi un saprast, cik nozīmīga ir tagadne. Pagātni izmainīt nav iespējams, taču ar gribasspēku var mainīt tagadni.
Austrumos tic karmai
Austrumu tautām latviešu sakāmvārds – ko sēsi to pļausi – ir pazīstams kā reinkarnācija un karma. Tas nozīmē, ka cilvēks dzīvo daudzas dzīves, līdz sasniegta harmonija un pilnība. Reinkarnācija paredz cilvēku un dzīvnieku pārdzimšanu. Karma ir cēloņu un seku likums. To veido labie un sliktie darbi. Tie summējas, veidojot pozitīvu vai negatīvu karmu. Karma iedarbojas uz cilvēka ķermeni, uztveri, emocijām un apziņu.
Karmas likums paredz – dvēsele nezūd pēc ķermeņa nāves. Iepriekšējās dzīves ietekmē nākotni. Karmas ietekmē rodas smagas un hroniskas slimības, neauglība, ādas un psihiskas saslimšanas. Šīs slimības ir negatīvas karmas sekas. Austrumu reliģijās līdzeklis pret šādām slimībām ir lūgšanas, reliģiskās ceremonijas un citas garīgas prakses.
Apelē pie morāles
Cēloņu un seku likumsakarība svarīga arī kristietībā. Bībele cilvēkiem māca: “Ko cilvēks sēj, to viņš arī pļaus.” Arī mācība – nedari otram to, ko negribi, lai dara tev – nāk no Bībeles. Kristietība māca būt līdzjūtīgiem, dalīties ar vājākajiem, būt tikumiskiem un ievērot augstas morāles principus. Gandrīz visās dzīves svarīgajās robežsituācijās padomu var atrast Bībelē. Būtiskākā atšķirība starp austrumu ticībām un kristietību – cilvēku grēkus uz sevi uzņēmās Kristus pirms gandrīz 2000 gadiem. Var teikt, ka kopš tā laika katrs pats ir savas laimes kalējs un brīvs no karmas. Nosacījums brīvībai – morāles normas – ir jāievēro. To paredz arī ateisti, kuri netic nevienai reliģijai. Arī viņi apelē pie cilvēka morāles. Patiesībā viņi ir sekmējuši laika paātrinājumu un taisnīguma laikmeta iestāšanos.
