Saeima ir atbalstījusi pēc Zaļo un Zemnieku savienības ierosinājuma Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas iesniegtos priekšlikumus un pieņēmusi lēmumu pagarināt iespēju priekšlaicīgi pensionēties vēl trīs gadus – līdz 2008.gada 1.jūlijam.
Saeima ir atbalstījusi pēc Zaļo un Zemnieku savienības ierosinājuma Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas iesniegtos priekšlikumus un pieņēmusi lēmumu pagarināt iespēju priekšlaicīgi pensionēties vēl trīs gadus – līdz 2008.gada 1.jūlijam.
Ko īsti nozīmē šis lēmums un kādas iespējas tas dod iedzīvotājiem? Valstī noteiktais pensionēšanās vecums gan sievietēm, gan vīriešiem ir 62 gadi. Sievietes šobrīd gan var pensionēties no 60 gadiem, bet pensionēšanās vecums tuvākajos gados pakāpeniski izlīdzināsies, 2008.gadā sasniedzot 62 gadu robežu. Tomēr likumdošana paredzēja, ka līdz 2005.gada 1.jūlijam cilvēki pēc savas vēlēšanās varēja doties pensijā arī ātrāk. Šobrīd ar Saeimas atbalstu šis periods ir pagarināts. Tādejādi vēl trīs gadus sievietes un vīrieši varēs doties pensijā priekšlaicīgi, tas ir, divus gadus pirms pensiju likumā noteiktā vecuma sasniegšanas (vīrieši ne ātrāk kā 60 gadu vecumā), ja viņu darba stāžs nebūs mazāks par 30 gadiem.
Pirms lēmuma pieņemšanas sabiedrībā bija aktīvas diskusijas par to, vai šādu iespēju tiešām nepieciešams saglabāt ilgāk nekā līdz šā gada jūlijam. Lai apzinātu cilvēku viedokli, es tikos un runāju ar reģionu iedzīvotājiem visā Latvijā, un jāatzīst, ka pensionāru attieksme par šo jautājumu nav viennozīmīga, jo priekšlaicīgā pensionēšanās līdzi nes arī riskus, par kuriem šodien vēlos jūs informēt.
Liela daļa cilvēku atzīst, ka daudz labprātāk strādātu ilgāk, lai tādējādi uzkrātu lielāku pensiju un pavadītu laiku darba kolektīvā. Jā, tiešām – priekšlaicīgā pensionēšanās rada lielāku risku saņemt zemākas pensijas, jo to apmērs ir atkarīgs gan no sociāli apdrošināto iemaksu apjoma (pensiju kapitāla), gan no vecuma, kad cilvēks izvēlējies aiziet pensijā. Tādejādi vecuma pensijas apmērs ir lielāks tad, ja cilvēks pensiju pieprasa pensionēšanās vecumā vai vēlāk nekā tad, ja pensija tiek pieprasīta priekšlaicīgi. To uzskatāmi apliecina skaitļi – 2004.gadā vidējais vecuma pensijas apmērs, ja cilvēks to pieprasa īstajā pensionēšanās vecumā, bija vairāk nekā 83 lati, bet, ja priekšlaicīgi, tad nepilni 62 lati.
Tādējādi visiem ir izdevīgāk, ka cilvēki varētu strādāt pēc iespējas ilgāk un vienlaikus uzkrāt savu pensiju kapitālu – cilvēks saņemtu lielāku pensiju; pašvaldībām būtu vairāk nodokļu maksātāju, kā arī uzlabotos nodarbinātības situācija valstī kopumā. Pirmspensijas vecuma cilvēku vēlmi strādāt apliecina arī viņu pieaugošā interese par karjeras izvēles jautājumiem, kas pēdējā gada laikā ir palielinājusies vairāk nekā uz pusi. Gandrīz 400 cilvēku pirmspensijas vecumā 2004.gadā ir vēlējušies noskaidrot sev piemērotāko profesiju un nepieciešamās papildu prasmes un zināšanas, lai veiksmīgi atrastu darbu un turpinātu strādāt.
Jau šobrīd Nodarbinātības valsts aģentūra (NVA) īsteno dažādus aktīvos nodarbinātības pasākumus, kuru mērķis ir palīdzēt cilvēkiem būt konkurētspējīgiem šodienas darba tirgū. Pirmspensijas vecuma bezdarbniekiem ir iespējams saņemt profesionālo apmācību, pārkvalificēties, uzlabot esošo kvalifikāciju un strādāt īpaši izveidotajās subsidētajās darba vietās. Lai veicinātu pirmspensijas vecuma iedzīvotāju nodarbinātību, esmu jau uzdevusi NVA speciālistiem sagatavot priekšlikumus, kā attīstīt subsidētās darba vietas pirmspensijas vecuma cilvēkiem, kā arī aicinājusi pašvaldību vadītājus un darbiniekus aktīvi iesaistīties šīs vecuma grupas cilvēku nodarbinātības veicināšanā.
Tāpat no 2004. līdz 2006.gadam Labklājības ministrija ir plānojusi no Eiropas Sociālā fonda līdzekļiem aktīvo nodarbinātības pasākumu attīstībai novirzīt 22,5 miljonus latu. Tādēļ es aicinu ikvienu cilvēku vērsties NVA reģionālajās filiālēs, lai noskaidrotu, kādas ir iespējas atrast darbu vai nomainīt jau esošo nodarbošanos pret piemērotāku, izsvērt visus plusus un mīnusus, lai rezultātā cilvēks pieņemtu sev izdevīgāko lēmumu. Mēs turpinām darīt visu, lai cilvēkiem, kuri vēlas atrast darbu, būtu aizvien vieglāk to izdarīt. Valsts cilvēkiem šobrīd ir piedāvājusi iespēju izvēlēties – turpināt strādāt, uzkrājot lielāku pensiju, vai arī doties priekšlaicīgā atpūtā. Lēmums, kuru no iespējām izmantot, katram jāpieņem pašam.
