Viktors Litaunieks, Alūksnes pilsētas domes priekšsēdētājs
Pieturvieta, bez kuras neiztikt
Esmu dzirdējis, ka bānītis mūsu novadam ir devis jaunu nosaukumu – Bānīša zeme, jo dažiem Alūksne palikusi atmiņā tieši ar viņu. Man pašam bānītis saistās ar tādu sentimentālu mīļumu, kas sava savdabīguma dēļ ļauj mums izcelties ne tikai Latvijas, bet pat pasaules kontekstā. Kad pie mums ir viesojušies ārzemju viesi, viņiem dažkārt rokās ir jau lapas, kurās atzīmētas tās vietas un lietas, ko būtu vērts apskatīt. Neiztrūkstoša pieturvieta tajās ir bānīša apskate, kas dažiem kļūst par vienīgo mērķi, kāpēc uz šejieni atbraukt. Un brīdī, kad pats vaininieks tiek ieraudzīts pirmo reizi, seja atplaukst smaidā, jo bānītis – tas ir tāds mīļš, smaidošs pārsteigums, kuram pieskaroties var pieskarties vēsturei.
Sanita Jurģīte, Alūksnes tautas nama vadītāja
Notikums, kuru gaida
Vispirms bānītis ir vēsturiskais mantojums, kas jāsaglabā, un tikai pēc tam sabiedriskais transports un tūrisma objekts. Lai gan Alūksnes pilsētai par to ir visai maza teikšana, esam priecīgi, ka, pieminot Gulbenes – Alūksnes bānīti visā Latvijā, vienlaikus izskan arī mūsu pilsētas vārds. Runājot par Bānīša svētkiem, tie mums jau kļuvuši par tradīciju, uz kuriem pulcējas iedzīvotāji arī no citām pilsētām. Svētki ir laba izklaide cilvēkiem un laba reklāma pašam bānītim. Mums, kultūras jomā strādājošajiem, gatavošanās svētkiem ir brīdis, kad aizbraukt ciemos pie Gulbenes kolēģiem, jo pasākums tiek organizēts kopīgi. Šogad to izdarīt bija grūtāk, jo pasākums notiek visu dienu, taču varu teikt, ka esam centušies darīt visu, lai svētki izvērstos vēl skaistāki, mīļāki un kvalitatīvāki nekā citus gadus.
Līva Leimane, Latvijas Kultūras koledžas studente
Pilsētas lepnums
Es lepojos ar to, ka dzīvoju pilsētā, kurā ir tik unikāls kultūrvēsturiskais piemineklis kā bānītis. Domājams, ar lepnumu pret to izturas arī pārējie pilsētnieki, par ko liecina kaut vai tie tūkstoši cilvēku, kas ik gadu pulcējas bānītim veltītajos svētkos. Arī es iepriekšējos gados esmu apmeklējusi svētkus – gan tāpēc, ka pasākumam parasti ir interesanta izklaides programma, gan arī svētku galvenā iemesla dēļ, kas tos padara tik īpašus un neatkārtojamus. Bānītis ir pazīstams visā Latvijā. Piemēram, mani kursabiedri un pasniedzēji ir par to dzirdējuši, tāpat par to tiek mācīts kultūras vēsturē. Kad viņi viesojās šajā pusē, tad aizvedu viņus ekskursijā, lai parādītu, par ko īsti esmu stāstījusi, jo redzēt bānīti ir pavisam kaut kas cits, nekā par to dzirdēt.
