Šogad man bija tas gods apmeklēt Ernsta Glika Alūksnes Valsts ģimnāzijas žetonu vakaru arī kā viesim. Pasākums manī radīja patiesi sirsnīgas emocijas. Patīkamu atmosfēru radīja tas, ka oficiālā daļa norisinājās Alūksnes Kultūras centrā, kas ļāva vēl vairāk baudīt priekšnesumus.
Viss bija atstrādāts no A līdz Z. Netrūka nedz humora, nedz patiesi skaistas mīlestības. Ieskicētas jauniešu skolas gaitas, atrādīti mirkļi, kas bez pedagogu atbalsta nebūtu izdzīvojami. Pasākuma kulminācija – pateicības vārdi vecākiem. Jaunieši drebošām balsīm lasīja “atzīšanās” vārdus mammām un tētiem, kas nereti ikdienas dzīvē izpaliek. Vecāki, pat staltie tēti, asarām acīs noskatījās uz savām nu jau pieaugušajām atvasēm. Visskaistākais mirklis bija, kad elegantās meitenes savās skaistajās kleitās un jaunie puiši lakotās kurpēs slīdēja polonēzes taktī. Bija skaisti vērot, kā jaunieši sadejojas sinhroni atstrādātās kustībās. Šī tradīcija žetonu vakaros noteikti ir vajadzīga. Kaut vai tāpēc, ka polonēzes deju soļi lieti noder arī pēcāk, to es saku pēc savas pieredzes.
Tā kā man bija iespēja piedalīties arī pasākuma neoficiālajā daļā, patiesi esmu gandarīta par jauniešu viesmīlību, rūpēm un pieklājību. Katrs viesis tika “apčubināts”, izdancināts un ar katru arī kāds vārds pārmīts. Tik tiešām par šiem jauniešiem varu teikt – “cepuri nost”! Pacilātā garastāvoklī un ar patiesu lepnumu devos mājās.
Un šeit sākās stāsta otrā daļa. Jāiepilina taču kāds darvas piliens šajā medus podā. Dodoties mājās, šoreiz izlēmu mainīt ierasto maršrutu un palūkot, kas tad piektdienas vakarā notiek naksnīgajā pilsētā. Labāk nebūtu skatījusies… Braucot gar vienu no Alūksnes izklaides vietām, viss mans sirds siltums burtiski izplēnēja. Uz ceļa braucamās daļas – bars pieaugušu, brutālu kungu, kuri afekta stāvoklī vicina dūres, mīcās pa ietvēm, mēģinot pēc iespējas vairāk iedragāt pretinieka galvas rajonu. Daudz cilvēku, kuri uz to visu noraugās, tajā skaitā arī apsargs. Un, cik gan likumsakarīgi, ka tieši pirms šī maršruta iebraucu vietējā degvielas uzpildes stacijā, kurā atradās policijas darbinieki un nesteidzīgi ieturēja nakts kafijas pauzi. Ko lai saka, katrs atpūšas, kā māk!
Ticu, ka topošie absolventi dzīvē atradīs produktīvākus veidus, kā baudīt savus piektdienas vakarus, lai nav tā, kā otrā stāsta varoņiem – pārsistiem deguniem pirms laika jāpamet ballīte.
