Divas nedēļas ilgais ceļojums sākas Beļģijas galvaspilsētā Briselē. Ir pirmdiena, tādēļ var sajust, ka svētdien šeit gājis jautri – ielas netīras, bet atkritumu savācēji rosās gausi.
Divas nedēļas ilgais ceļojums sākas Beļģijas galvaspilsētā Briselē.
Ir pirmdiena, tādēļ var sajust, ka svētdien šeit gājis jautri – ielas netīras, bet atkritumu savācēji rosās gausi. Te mums jāpavada astoņas stundas, jo šoferiem jāatpūšas. Nolemjam vispirms aiziet pie Briseles lepnuma – čurājošā puisīša skulptūras – strūklakas.
Brisele celta piecstūra formā
Čurājošā puisēna statuja – strūklaka pārsteidz ar niecīgajiem izmēriem – tikai prāva kaķa augumā. Kā gan, visu laiku čurādams, lielāks izaugsi… Puišelis biežāk ir pliks nekā apģērbts, kaut gan Briseles pilsētas muzejā otrajā stāvā izlikta zēna lielā garderobe – jau apmēram 600 tērpu. Paši vecākie – no 17.gadsimta. Pirmo drēbju kārtu puišelim uzdāvināja Bavārijas kūrfirsts Maksimiliāns Emanuels jau 1689.gadā.
Viena leģenda stāsta, ka senos laikos kāds mazs zēns izglāba pilsētu – skulptūras attēlotajā veidā nodzēsa ienaidnieka aizdedzināto spridzekļa degli. Cita leģenda saista šīs skulptūriņas parādīšanos ar pazuduša bērna laimīgu atrašanu. Kādam bagātam Briseles pilsonim esot pazudis dēlēns. Pēc piecām dienām viņš bērnu atkal ieraudzījis pie mājas stūra čurājot. Par prieku, atrodot dēlēnu, bagātais tēvs 1619.gadā līdzējis uzcelt strūklaku.
Veikaliņos var nopirkt izdomas bagātus suvenīrus ar puisēna attēlu, arī skulptūras kopijas oriģinālā lielumā.
Brisele dibināta 580.gadā. Svētais Žerī bīskaps Kambre, riskējot ar dzīvību, izlauzās cauri Svonjes mežam un nelielā saliņā uz Sennes upes uzcēla vienkāršu kapelu.
Nākamajā gadsimtā mazā sala pārvērtās par ievērojamu ciematu ar nosaukumu Broeksele. 14.gadsimtā uzceltas otrā līmeņa pilsētas sienas, tā pilsētai radās piecstūra forma, kāda ir arī tagad.
19.gadsimtā Brisele tika apjozta ar cietokšņa sienām, virs tām pacēlās torņi un septiņi vārti savienoja to ar valsti.
Vispirms nokļuvām pilsētas galvenajā laukumā jeb agrākajā tirgus laukumā, redzējām slaveno rātsnamu, ko uzskata par skaistāko gotisko celtni Beļģijā, bet laukumu, kad to augustā 60.reizi klāja ziedu paklājs – par sevišķi krāšņu. Rātsnama vidū slejas 90 metru augsts tornis, ko ietver asimetriski nama spārni. Tornis celts 1449.gadā. Rātsnamā no franču revolūcijas laikiem notiek Briseles iedzīvotāju laulību reģistrācijas ceremonijas.
Pretī rātsnamam atrodas Karaļa nams, kurā pirmsākumos bija maizes pārdotavas. Karaļi šajā namā nav dzīvojuši. Tagad tajā ir Briseles pilsētas muzejs, kurā glabājas lieliska Briseles fajansa un porcelāna kolekcija.
Visgrandiozākā šķiet Svētā Miķeļa katedrāle. Ar karalisko izskatu tā atgādina Parīzes Dievmātes katedrāli. Galveno fasādi ar monumentālām kāpnēm veido divi četrstūraini 69 metrus augsti torņi. Tie savienoti ar frontonu, kas izrotāts ar dekoratīvām arkām un nišām. Nišās attēlotas skulpturālas ainas ar erceņģeli Miķeli, kas uzvar pūķi. Restaurējot katedrāli, zem tās atklājās 10.gadsimtā celtās romāņu stila baznīcas paliekas.
Milzīga ir Justīcijas pils, kas aizņem 26 000 kvadrātmetru. Pati impozantākā ir karaļa pils. Fasāde greznota ar bareljefu, kas attēlo Beļģiju ar karogu vienā rokā un medaljonu ar karaļa Leopolda II attēlu otrā rokā. Tagad šī ir oficiālā Beļģijas monarha rezidence.
Mūsu uzmanību saistīja celtne ar lielu zaļu kupolu un vairākiem mazākiem kupoliņiem. Tā ir Nacionālā Svētās Sirds bazilika, kurai pamati likti jau 1905.gadā.
Ķīniešu eksotiskais paviljons un Japāņu tornis (80 metru augsts) ir īstas austrumu pērles. Tās atvestas no izstādes Parīzē 1900.gadā un pārbūvētas karaļa Leopolda II laikā. Ķīnas paviljonā apskatāmas retas 17. un 18. gadsimta porcelāna priekšmetu kolekcijas no Ķīnas un Japānas.
Apskatot arhitektūras jaukumus, gribot negribot nokļūstam tur, kur var baudīt kaut ko garšīgu: šokolādes veikaliņos – slaveno beļģu šokolādi, bet kur rakstīts “Duvel” – stipro gaišo beļģu alu, šeit ražo arī vairākas ķiršu alus šķirnes.
Veikalu skatlogos vērojam neaprakstāma skaistuma un ornamentu mežģīnes. To darināšana sākta jau 17.gadsimtā.
Braucot ārā no Briseles, piestājam, lai iepazītos ar Atomiumu – dzelzs atoma molekulas simbolu. Tas sver 24 000 tonnas, katra dzelzs bumba ir 18 metru liela, tās ir deviņas, savienotas ar 29 metrus garām caurulēm. Deviņas bumbas simboliski attēlojot deviņus Beļģijas reģionus.
Beļģijas valsts tapa 1830.gadā, tai atdaloties no Nīderlandes. Beļģu nāciju un valsts teritoriju gandrīz un pusēm veido divas tautas – flāmi un valoņi. Flāmi ir holandiešu vistuvākie radinieki, bet franču valodā runājošos valoņus ar dienvidu kaimiņzemi Franciju vieno kultūra, vēsture un valoda.
Flandrijā oficiālā valoda ir flāmu, Valonijā – franču, bet galvaspilsētā Briselē jālieto abas valodas.
Francijai piemīt īpašs šarms
Kāpēc Franciju slavē un mīl ne tikai franči? Katrā valstī ir sava pievilcība, savs skaistums un lepnums, tomēr tāda šarma kā Francijā laikam nav nekur citur.
Šeit raksturīga dabas apstākļu daudzveidība: klinšainie Atlantijas okeāna krasti, smilšainās un saulainās Vidusjūras pludmales, plašās, gleznainās upju ielejas, zemie rietumu daļas līdzenumi, senās un savdabīgās Centrālā masīva klintis ar apdzisušu vulkānu konusiem un sniegiem klātās Alpu virsotnes.
Eņģeļu katedrālē ir 2300 skulptūras
Šampaņas provinces galvaspilsēta Reimsa (180 000 iedzīvotāju) jau kopš seniem laikiem pazīstama kā pilsēta, kurā notikusi 25 karaļu kronēšana. Vispirms dodamies apskatīt Reimsas Dievmātes katedrāli – gotikas stila meistardarbu. Karaļu kronēšana pulcējusi daudz cilvēku, tas nozīmē – arī krietnus ienākumus. Tagad tikpat devīgs Reimsai ir tūrisms.
5.gadsimta sākumā Svētais Nikēzs izvēlējās vietu Dievmātes bazilikas celtniecībai, kur agrāk bijušas romiešu termas (pirtis).
Karaļi iedibināja kronēšanas rituālus: 1223.gadā pirmais Reimsas katedrālē tika kronēts Ludvigs VIII Lauva, bet 1825. gadā – Kārlis X.
1211.gadā tika likti pamati tagadējai katedrālei, kuru cēla līdz 1275.gadam četru arhibīskapu vadībā. Celtne bagātīgi rotāta ar 2300 dažādām skulptūrām, vairāk – eņģeļu, tā pilnīgi attaisnojas otrs nosaukums – Eņģeļu katedrāle. Pirmajā pasaules karā pilsēta un katedrāle cietušas artilērijas apšaudē un ugunsgrēkos. Pēc 20 gadu restaurācijas 1973. gadā katedrāle no jauna tika iesvētīta.
Katedrālē pie rietumu sienas īpaši izceļas 120 skulptūras. Uzmanības vērtas ir īpaši košās mākslinieka Marka Šagāla darinātās vitrāžas augstajos logos.
Tau pilī – arhibīskapa rezidencē – varējām iepazīt ļoti vērtīgus un izcilus baznīcas dārgumus. Atsevišķā zālē ir pēdējās ceremonijas karaļu kronēšanas atribūtika: karaliskā mantija, hercogu apmetņi, daudz gobelēnu, skulptūru. Atmiņā palicis karaļa Kārļa Lielā talismans – zelta ķēdītē uz zelta diska liels safīrs ar rubīniem un pērlēm, 12.gadsimta karaļu kronēšanas kauss un citi liturģiskie priekšmeti, kurus izmantoja Kārļa Lielā X kronēšanas ceremonijā.
Netālu no katedrāles ir piemineklis Žannai d” Arkai, jo viņa piedalījās karaļa Kārļa VII kronēšanas ceremonijā 1429. gadā.
Reimsa esot buržuāziski lepna pilsēta, ne tikai karaļu kronēšanas dēļ, te 1945.gada 7.maijā tika pieņemta hitleriskās Vācijas kapitulācija.
Tikai Šampaņā ražots vīns ir šampanietis
Braucām gar Šampaņas vīna laukiem, tikai šeit gatavotajam dzirkstošajam dzērienam esot tiesības saukties par šampanieti. Līdzīgi vīni no pārējām provincēm būtu jāsauc citos vārdos. Šampaņā gadā ražojot 180 miljonu pudeļu šampanieša. Vairāk nevarot, jo tikai 27 000 hektāru ir tādu zemju, ko var apstādīt ar šampanietim derīgām vīnogām.
“Mercier” kompānijas galvenajā ēkā pie slavenās mucas fotografējamies. Franču studentam, kurš praktizējas angļu valodā, uzticēta gida loma. Noskatāmies dokumentālu filmu par kompānijas tapšanu un enerģisko dibinātāju E.Mercieru. 1858.gadā Epernai ciematā 20 gadus vecs uzņēmējs nodibināja savu personisko šampanieša māju. Viņa fanātiskā un uzmanīgā pieeja kļuva par pamatu vīna darināšanas metodēm, drīz gūstot publisku atzinību. Bija nepieciešami partneri, lai ražotu daudz vīna, tādēļ nodibināja privātīpašnieku – vīna tirgotāju savienību.
1871.gadā sāka celt vīna pagrabu. Etiķete ar “Mercier” pastiprināja uzņēmuma slavu un spēku. Īpašnieks nolemj celt pazemes pilsētu. Sešos gados izraka 47 tuneļus 18 kilometru garumā un 30 metru dziļumā. No zemes tika izcelti 280 000 kubikmetru krītakmens. 1886. gadā vīna noliktavās un pagrabos strādāja tvaika mašīnas, kuras nomainīja elektroģeneratori.
Uz pagrabiem devāmies ar liftiem, kuriem viena siena ir no stikla, lai redzētu, kas attēlots šahtas sienās. Tur redzamas vēsturiskas ainiņas no “Mercier” dibināšanas, reklāmas un vīna darināšanas gaita.
Pa nelielo dzelzceļu braucām cauri tuneļiem, apskatot gan skulpturālās grupas, gan šampanieša vīna noliktavas, kuras pārzina meistare – sieviete.
Lielās mucas foajē telpās mērķis bija demonstrēt vīnu lielās asamblejās. Tajā ietilpst apmēram 200 000 šampanieša pudeļu. E.Merciers organizēja mucas apskati publikai. Uz izstādi Parīzē to veda astoņas dienas 12 pāru vēršu un 18 jātnieku. Vīndaris piedāvāja arī ekskursijas ar gaisa balonu virs Parīzes un uzņēma filmu par šampanieša ražošanu. Protams, gaisa balons 1900.gadā pievērsa lielu uzmanību, jo tas uz Parīzi atveda arī šampanieti. Vispasaules izstādē Parīzē gan šampanietis, gan dokumentālā filma par “Mercier” ieinteresēja daudzus uzņēmējus. Jau 1885.gadā speciāls personāls nodrošināja regulāru publikas apmeklējumu ne tikai apskatei, bet arī apmācības. Privātā dzelzceļa Parīze – Strassbūra atklāšanas dienā tika izsniegtas speciālas nozīmītes.
1950.gadā Merciera dēls noorganizēja ralliju ar automašīnām “Reno” pa pagraba tuneļiem. Gar tuneļu sienām bija saliktas šampanieša pudeles. Visvairāk punktu saņēma automašīna, kas 18 kilometru garajā tunelī nesasita nevienu pudeli – tas bija speciāls noteikums. Rallija laikā neesot sasista neviena pudele.
Parīzē svin nacionālos svētkus
Parīzē nonācām 13.jūlijā – Francijā svētku dienas priekšvakarā, kad vieni dodas projām no lielpilsētas, citi – iekšā, lai 14.jūlijā būtu nacionālo svētku – Lielās franču revolūcijas 215. gadadienas – svinībās. Kas ir Bastīlija? 14.gadsimtā pie Svētā Antuāna vārtiem Parīzē, bet 16. un 17. gadsimta sākumā paplašināta un ar saviem dziļiem apakšzemes nodalījumiem stiprinātā celtne – cietums. Tas bija drūmākais cietums Francijā, kuru kārtības nolūkos lika uzcelt karalis Kārlis V. 1789.gada 14.jūlijā, iesākoties franču revolūcijai, ļaužu bari vispirms devās uz Bastīliju, atbrīvoja ieslodzītos un jau nākamajā dienā sāka despotisma simbola noārdīšanu.
14.jūlija rītā pulksten 9.00 mēs ieņēmām skatītāju vietas Elizejas laukos – Parīzes centrālajā avēnijā. Elizejas lauki bija sadalīti sektoros, kurus apsargāja policija. Lai iekļūtu kādā no izvēlētiem sektoriem, skatītājus pārbaudīja ar metāla meklētājiem, lika atvērt somas, katram uzdāvināja mazu Francijas karodziņu. Atskanēja “Marseljēza” – Francijas himna, runāja Francijas prezidents Žaks Širaks, spēlēja kara orķestris, pāri lidoja reaktīvās lidmašīnas, izpūšot karoga krāsas debesīs. Soļoja karavīri, dragūni uz zirgiem, brauca armijas džipi, gara motociklistu rinda, bruņumašīnas. Parāde beidzās, kad virs Elizejas laukiem pārlidoja helikopteri un lidmašīnas.
Skatījāmies svētku salūtu pie Eifeļa torņa. Tas ir neaprakstāmi: Parīze naktī un uguņošanas ziedi!
Šartras noslēpumus saista ar astronomiju
Gids ierosināja izbraukt no Parīzes agrāk un apskatīt vienu no noslēpumainākajām katedrālēm pasaulē. Tā atrodas 90 kilometrus no Parīzes – Šartrā. Skaisti pakalnā izceļas balta katedrāle ar zaļu jumtu. Pie tās gids parādīja plāksni – vietu, kur pulcējas svētceļnieki, lai dotos uz Lurdu. Saulīte uz plāksnes rāda virzienu un attālumu – 165 kilometri līdz mērķim.
Šartras katedrāle glabājot daudz mīklu, kas saistītas ar tās atrašanās vietu. Jau pirms gallu un ķeltu ienākšanas šajā Eiropas daļā darbojās celtnieki, kuri uzcēla megalītu apļus, piemēram, Stounhendžu, izveidojot paugurā dolmeni un aku. Dolmenis ir divi vai trīs masīvi, neaptēsti akmeņi kā balsts lielam plakanam bluķim, tas veidoja nojumes telpu, kur var ieiet cilvēks. Šajā telpā atrodas spēka punkts, svarīgs auglīgas enerģijas avots, kas izstrāvo no zemes. Šādas zemes strāvas pieņēmās spēkā un noplaka saskaņā ar gadalaikiem, dzīvīgi uzlādējot ikvienu. Tā cilvēki sāka godāt pauguru, arku, dolmeni kā svētu vietu.
Vēlāk druīdi, Gallijas un Britānijas ķeltu priesteri, nodibināja Šartrā kulta mītni. No bumbierkoka izgrieza jaunavas tēlu ar bērnu klēpī, jo kāda pravietiska vīzija druīdiem pavēstīja, ka jaunava dzemdēs bērnu. Kad 3.gadsimtā Šartrā ieradās pirmie kristieši un redzēja Jaunavas tēlu, kas laika gaitā jau bija nomelnējis, viņi novietoja to grotā un pielūdza kā Melno jaunavu. Šajā vietā uzceltā baznīca tika veltīta Svētajai Dievmātei.
Pavisam 1500 gadu garumā te bijušas sešas baznīcas.
Šartras katedrāle ir viens no 80 gotikas pieminekļiem, ko 100 gadu laikā Francijā uzcēla templiešu bruņinieki pēc atgriešanās no Jeruzālemes 1128.gadā. Šajā periodā sākās gotikas arhitektūras uzplaukums. Vai templiešu bruņinieki bija atklājuši atslēgu kādām okultām zināšanām? Vai viņi atgriezās Francijā ar noslēpumiem, ko īstenoja praksē ar cisterciešu palīdzību? Varbūt templieši atraka Mozus Derības šķirstu vai tajā ieliktos noslēpumus – Dievišķo likumu, kas valda pār skaitļiem, svariem un mēriem? 30 gadu laikā mūrnieki, stiklinieki, tēlnieki, ģeometri, astronomi un citi meistari radīja tik lielisku svētnīcu, ka gandrīz ikviens, iegājis tajā, izjuta dziļu saviļņojumu.
Tika uzskatīts, ka virzoties uz viduspunktu, kur baznīcas spārni saskaras ar jomu, svētceļnieks saņem visu maģisko spēku no mirdzošās gaismas, kas plūst no trīs rozes formas vitrāžas logiem. Cilvēks pilnībā izjūt katedrāles estētisko iespaidu, jo ķermeņa jutekļi uztver visas telpas iekšienē izteiktās muzikālās un ģeometriskās proporcijas, skaitļus un līnijas.
Luijs Šarpantjē, Šartras noslēpumu pētnieks apgalvo: “Zemes maģiskās un citas strāvas var iespiesties cilvēka psihē tikai caur mugurkaulu, kas ir iztaisnots un atrodas vertikālā stāvoklī, tādēļ viņam jāstāv stalti.”
Šartras katedrāle ir slavena ar vitrāžu logiem. Plašā loga centrālā daļā redzamā Jaunava Marija attēlota lielāka, nekā ir dabiski, viņa sēž tronī ar Jēzus bērnu klēpī. Šis logs brīnumainā kārtā palika neskarts ugunsgrēkā 1194.gadā, kas nopostīja pirmo katedrāli.
Pēc Šartras katedrāles apmeklējuma, es sāku saprast, ka daudzām svētvietām acīmredzot ir astronomiskas funkcijas, to uzbūves elementi ir izkārtoti pēc planētu kustības debesīs. Tas viss apliecina mūsu senču alkas pēc gara savienošanas ar debesu un zemes spēkiem.
***
Beļģija
– Galvaspilsēta: Brisele.
– Platība: 30 528 km2.
– Iedzīvotāji: 10,05 miljoni.
– Galvenā reliģija: kristietība.
Francija
– Galvaspilsēta: Parīze.
– Platība: 543 965 km2.
– Iedzīvotāji: 57,37 miljoni.
– Galvenās reliģijas: kristietība, islams.
