Apes novadā par sabiedrisko kārtību un drošību jau vairāk nekā gadu rūpējas pašvaldības kārtībnieks Gvido Semjonovs. Viņš atzīst, ka raksturīgākie administratīvie pārkāpumi visā pārvaldāmajā teritorijā ir līdzīgi – alkohola lietošana sabiedriskās vietās, “nerātnā” jaunatne un saimnieku nepieskatīti mājdzīvnieki.
“Apes novadā ir aptuveni 4000 iedzīvotāju, bet teritorija – liela un iedzīvotāju blīvums nevienmērīgs, tādēļ darba pietiek. Dodos gan plānotos, gan neplānotos reidos, arī uz vecāku sapulcēm. Kopā ar bāriņtiesas un sociālajiem darbiniekiem veicam pārbaudes personu dzīvesvietās. Protams, Apē esmu biežāk, pagastos – mazāk, pārbraucienu ir daudz,” stāsta G.Semjonovs.
Sadarbojas ar Valsts policiju
Pirmdienās kārtībnieks pieņem iedzīvotājus Apes pilsētā, trešdienās – Trapenē, Virešos, Gaujienā. Viņš gādā gan par sabiedrisko kārtību, gan pašvaldības saistošo noteikumu ievērošanu, turklāt ir arī laba sadarbība ar Valsts policiju. “Visbiežāk ir tā – apkopoju primāro materiālu un nododu to tālāk iecirkņu inspektoriem vai nepilngadīgo lietu inspektoriem, ja lieta ir viņu kompetencē,” viņš saka. G.Semjonovs ir pārliecināts – kārtībniekam vissvarīgākais uzdevums ir profilaktiskā darba veikšana. “Gadīties var jebkuram – tāpat kā kļūdīties var jebkurš, tāpēc ir svarīgi izvērtēt, izskaidrot un tad pieņemt lēmumu,” domā G.Semjonovs.
Viņš uzsver – cilvēki bieži neaizdomājas, ka tagad visi administratīvie pārkāpumi tiek reģistrēti vienotajā sodu reģistrā, tādēļ informācija, ka persona ir administratīvi sodīta, saglabājas arī pēc daudziem gadiem. “Nelaime ir, ka jaunieši to nesaprot. Administratīvais pārkāpums ir arī sīkais huligānisms, atrašanās alkohola reibumā sabiedriskā vietā, smēķēšana – protams, nepilngadīgajiem sodi ir mazāki. Daudziem jauniešiem ir nesodāmības izjūta, bet es vienmēr uzsveru, lai nepriecājas, ka “izspruka” ar brīdinājumu, jo tāpat ir iekļauts sodu reģistrā, kas nākotnē var negatīvi ietekmēt vēlmi strādāt, piemēram, apsardzē, dienēt bruņotajos spēkos, kļūt par mednieku, iegūt autovadītāja apliecību. Tagad darba devējam ir arī tiesības lūgt informāciju Valsts policijai par potenciālā darbinieka sodāmību. Pēc pārrunām daudzi jaunieši to saprot, bet daži – tikai tad, kad kāds no viņiem to ir izjutis uz savas ādas un izstāsta,” atzīst G.Semjonovs.
Izglīto “nerātno” jaunatni
Apes novada izglītības iestādēs raksturīgākie pārkāpumi esot par disciplīnu mācību stundās, smēķēšanu un alkohola lietošanu skolu teritorijās. G.Semjonovs secina, ka problēmas ar disciplīnu ir visās skolās, bet daudz ko izsaka, kā skolas vadība un paši skolotāji veido attiecības ar skolēniem un vecākiem. Visretāk kārtībnieka palīdzību disciplīnas jautājumos meklējot Trapenes pamatskola. Savukārt smēķēšana starp jauniešiem esot jau kā kulta lieta – daudzi to dara tikai kompānijas pēc, daļa pēc laika no tās atsakās. “Nav noslēpums, ka mūsdienu jaunatne vairs neprot izklaidēties bez alkohola, kā rezultātā rodas problēmas. Vairāki nepilngadīgie ir nogādāti Alūksnes policijas iecirknī “iepūst trubiņā”,” saka G.Semjonovs. Viņš ir pārliecināts – būtība nav soda naudas piemērošanā, bet profilaktiskajā darbā, lai pārliecinātu jauniešus tā nerīkoties.
Par suni atbildīgs ir
saimnieks
G.Semjonovs atzīst, ka daudz problēmu rada iedzīvotāji, kuri sadzīves atkritumus izmet neatļautās vietās. “Bieži tā ir cīņa ar vējdzirnavām, jo pierādīt, kurš vainīgs, ir grūti. Reizēm starp mežā izmestajiem atkritumiem ir redzamas pat bezmaksas piena pakas, ko izsniedz maznodrošinātajiem, un citas specifiskas lietas, pēc kurām var nojaust cilvēku kategoriju. Nākas arī risināt situācijas, kad klejo mājdzīvnieki, bet laukos vienmēr katrā mājā bijis suns, kas rūpējas par drošību, taču arī saimniekam ir jārūpējas par savu mīluli atbilstoši Dzīvnieku aizsardzības likumam. Ja redzu klīstam suni, uzreiz zvanu saimniekam, lai to notver. Ir arī klaiņojošie dzīvnieki, kas nav mūsu novada suņi, bet atklīduši pat no Igaunijas. Problēmas rada tas, ka novadā nav, kur izvietot klaiņojošos dzīvniekus – patversme ir Alsviķos, bet dzīvnieka uzturēšanās tur ir dārga,” saka G.Semjonovs.
Viņš vērš suņu saimnieku uzmanību – ja viņu suns tiks atrasts pie nokostas stirnas, tad atbilstoši Ministru kabineta noteikumiem par nelikumīgām medībām saimniekam tiks piemērots 860 latu naudas sods. Ja suns stirnai būs uzbrucis ārpus medību termiņa, tad naudas sods būs 1720 latu. “Gadījumi, kad suņi uzbrūk stirnām, notiek regulāri Apē, Trapenē un Virešos, tādēļ saimniekiem silti iesaku nelaist naktī suņus brīvi skraidīt. Diemžēl arī mazie suņi dara briesmu darbus, jo instinkti ir ļoti spēcīgi,” saka G.Semjonovs.
