Kuldīgas novada muzejā viena zāle atvēlēta pastāvīgai Jāņa Mērtas privātkolekcijas ekspozīcijai, tajā apskatāmi 127 spēļu un zīlēšanas kāršu komplekti.
Kuldīgas novada muzejā viena zāle atvēlēta pastāvīgai Jāņa Mērtas privātkolekcijas ekspozīcijai, tajā apskatāmi 127 spēļu un zīlēšanas kāršu komplekti.
Kolekcija ir unikāla un, visticamāk, Baltijā vienīgā, kas izvietota apskatei. Ekspozīcijai dots nosaukums – kāršu istaba. Tā te izvietota un regulāri tiek papildināta jau astoņus gadus (5.martā būs jubileja). Pats kolekcijas īpašnieks ir gids kāršu istabas apmeklētājiem.
Ekspozīcijas jaunieguvums ir Beļģijā ražots kāršu komplekts par Irākas kara tēmu. Spēlējot šīs kārtis, var izcīnīt uzvaru Irākas karā. “Kāršu komplekta nosaukums ir “Brīvība”. Uz gaišo mastu kārtīm ir attēlots Džordžs Bušs, Tonijs Blērs un citi, kas cīnās, lai Irākas tauta būtu brīva. Uz tumšo mastu kārtīm ir Sadams Huseins un viņa valdība, kā arī netieši atbalstītāji, kas realizē nekonsekventu politiku, jo ir nepietiekami aktīvi, – Žaks Širaks, Gerhards Šrēders, Vladimirs Putins un Kofi Anans,” stāsta J.Mētra.
Kāršu spēle allaž pielāgota valdošajai ideoloģijai. “To izdarīt ir ļoti viegli. Krievijā trīsdesmitajos gados izdotas kārtis izsmēja reliģiju – kreiči bija pareizticīgie, bet pārējās kārtis simbolizēja katoļus, jūdaistus, budistus. Ar kārtīm notikusi arī diktatoru slavināšana un ienaidnieku ķengāšana. Josifa Staļina laikā veiksmīgi ideoloģijai kalpoja antifašistiskās kārtis,” saka J.Mētra. Par vērtīgāko savā kolekcijā viņš uzskata Ļeņingradā kara laikā ražotas kārtis ar kariķētiem fašistiskās Vācijas politiķu attēliem. Kolekcijā ir arī rūpnīcas klišejas, ar kuru palīdzību šīs kārtis štancētas. Vēl kolekcijā ir vācu kārtis, kas cariskajā Krievijā ražotas 1863.gadā.
Kolekcijā ir visi 17 kāršu komplekti, kas ir bijuši izdoti Latvijā. Kārtīs varot skatīties kā Konversācijas vārdnīcā.
Kolekcionārs skaidro, ka spēļu kārtis iedala franču, vācu, spāņu jeb latīņu un šveiciešu kārtīs. Tām ir atšķirīgas emblēmas. Latvijā spēlē tikai ar franču kārtīm, kurās ir ercs, pīķis, kāravs un kreicis. Vācu kārtīs ir zīlīte, lapiņa, sirsniņa un zvārgulītis. Spāņu kārtīs ir zobens, runga, biķeris un monēta, šveiciešu – ziediņš, vairodziņš, zvārgulītis un zīlīte. Spāņu kārtīs nav “dāmas”. Ar dažādām kārtīm spēles principi atšķiras.
Kārtis Eiropā spēlē kopš 1376.gada. Par to liecina oficiālie dati. Krusta karu laikā uz Eiropu vispirms atnestas taro jeb zīlēšanas kārtis, bet, kad tās aizliedza, zīlēšanās kārtis pārveidoja par spēļu kārtīm.
“Eiropas kārtis veidojušās no Ēģiptes priesteru taro kārtīm. Ķīnā kāršu forma ir mazliet citādāka – kārtis ir šauras un garas, bet Indijā – apaļas. Tomēr kopumā kāršu ideja ir vienāda,” saka J.Mētra.
