Pagājušajā nedēļā Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) Alūksnes filiālē notika Karjeras dienas. Tajās piedalījās gan potenciālie darba meklētāji, gan vecāko klašu skolu jaunatne. Tā bija iespēja uzzināt par darba un tālākās izglītības iespējām mūsu novadā, gan arī ieklausīties veiksmes stāstos, realizējot savas biznesa idejas.
Trenējas darba interviju simulācijās
Pirmajā Karjeras nedēļas dienā aģentūras Alūksnes filiālē viesojās Sociālā aprūpes centra “Pīlādži” vadītāja Liene Ūbele, pastāstot par darba iespējām jaunatvērtajā aprūpes centrā.
Vēlāk klātesošos uzrunāja Latvijas Universitātes Alūksnes filiāles direktore Anita Pētersone, informējot jauniešus par studiju iespējām un jaunajām studiju programmām tepat, mūsu pilsētā.
Pēc tam notika “Darba interviju simulācijas” – praktiskais treniņš, kad jaunieši pārmaiņus iejutās gan darba devēja, gan potenciālā darba ņēmēja lomā, lai saprastu, kam šo procedūru veikt ir vieglāk – darba devējam vai darba ņēmējam. Treniņus individuāli un grupā vadīja NVA Alūksnes filiāles karjeras konsultantes Sanita Rušķe un Kristīne Virka.
Ieklausās veterinārārstes pieredzē
Trešdien aģentūras filiālē viesojās Alūksnes novada vidusskolas 12. klases skolēni, un vispirms viņi noskatījās filiāles nodarbinātības organizatores Anitas Muratovas sagatavoto prezentāciju par NVA pakalpojumiem komercdarbības vai pašnodarbinātības uzsākšanai.
Tikties ar jauniešiem un dalīties savā pieredzē todien bija uzaicinātas arī vairākas alūksnietes, kuras savu karjeru spējušas uzsākt, vispirms piedaloties gan pašvaldības, gan NVA rīkotajos projektu konkursos. Aģentūras pasākuma “Komercdarbības vai pašnodarbinātības uzsākšanai” dalībniece veterinārārste Sarma Ločmele saistoši un interesanti jauniešus iepazīstināja ar viņas izveidoto biznesa projektu “Veterināro pakalpojumu sniegšana”. Sarma kādu laiku bijusi bezdarbniece un šajā laikā apmeklējusi dažādus kursus, tajā skaitā arī mācījusies projektu rakstīšanu. Pēc kursu pabeigšanas, A. Muratovas aicināta un iedrošināta, Sarma uzrakstījusi minēto biznesa projektu, kas ticis atbalstīts. Tā sava biznesa uzsākšanai S. Ločmele ieguvusi starta kapitālu – divus tūkstošus eiro. Viņa atzina, ka projektu uzrakstīt nebija grūti, taču vispirms jāzina, kādu mērķi vēlies sasniegt, kādā jomā strādāt, un tas, vai saražoto produkciju vai sniegto pakalpojumu spēsi arī pārdot. “Priecājos, ka toreiz man bija drosme rakstīt un iesniegt šo projektu. Dalība tajā ir beigusies, bet es uzsākto darbu turpinu. Protams, veterinārija ir smags un nopietns bizness, bet man tā ir sirdslieta, tādēļ arī pirms tam studēju sešus gadus klātienē, lai apgūtu šo profesiju. Veterinārārstam jābūt arī mobilam, tas nav tikai darbs uz vietas, dažreiz dienā nobraucu vairākus simtus kilometru, lai nokļūtu pie saslimušā dzīvnieka, jo gotiņu neviens pie ārsta nevedīs. Tas arī sadārdzina darba izmaksas, kas jāņem vērā, rakstot projektu,” atklāja S. Ločmele.
Sveces lej joprojām
Una Tetere – Teterovska vidusskolēniem pastāstīja par savu pieredzi, startējot Alūksnes novada pašvaldības projektu konkursā “Jauniešu biznesa ideju konkurss komercdarbības uzsākšanai Alūksnes novadā”. Arī Una guvusi atbalstu savai biznesa idejai, un tā viņai bijusi sveču liešana. “Domājot par savu biznesu, to nedrīkst uzsākt ar domu dzīties pēc naudas, bet mēģināt darīt to, kas patīk pašam. Arī es biznesā pārvērtu savu hobiju,” saka Una. Viņa atceras, ka bērnībā bieži lējusi sveces, vēlāk jau to darījusi kopā ar draugu, lai gatavotu dāvanas vecākiem. Kādu laiku Una pavadījusi Rīgā, bet, kad atgriezusies Alūksnē, viņai nav bijis darba. Tad pēc kārtējiem Ziemassvētkiem un viņas izlietajām svecēm draugi mudinājuši šo nodarbi pārvērst biznesā. Tā arī viss sākās, 2012. gadā Una ieguva atbalstu jauniešu biznesa ideju konkursā un par šo naudu iegādājās vaska kausējamo katlu un citu šai nodarbei nepieciešamo. Kaut arī U. Tetere – Teterovska nu jau ieguvusi pastāvīgu darbu pašvaldībā, viņa turpina arī šo nodarbi.
Audzē “Igaunīšu zemenes”
“Tolaik man bija 16 gadi, un ļoti gribējās nopelnīt savu naudu. darbs “Maximā” mani nevilināja, bet pie zemniekiem mani māte strādāt nelaida,” tā savu veiksmes stāstu sāk Sintija Ilsjāne. Viņa, lai nopelnītu savu naudu, sākusi audzēt zemenes, bet 2012. gadā startējusi pašvaldības rīkotajā biznesa ideju konkursā. Ideja tikusi atbalstīta, meitene reģistrējusies par saimnieciskās darbības veicēju un lēnām virzījusies uz priekšu. 2015. gadā viņa uzrakstījusi nākamo projektu, ko iesniegusi Lauku atbalsta dienestā, tur iegūstot 15 tūkstošus eiro, lai paplašinātu mazo lauku saimniecību. Par iegūto naudu iegādājusies darba rīkus, ieguvusi augstāko izglītību lauksaimniecības jomā. “Projektus rakstīju pati, īpašu priekšzināšanu man nebija, vajadzīgo meklēju internetā, bet izpratnei par to jomu, kur cilvēks vēlas darboties, gan ir jābūt. Sākumā man bija četras govis, tad truši, bet tas bizness man nepatika. Lai gan ieguldījums bija liels, atdeves nebija, tomēr pie tā neapstājos. Visā šajā neveiksmē man ieguvums bija zināšanas, pieredze, bet vēlāk tas ir darbs, darbs, darbs un vēlreiz darbs. Tagad man jau ir plaši zemeņu lauki, un visi manas zemenes pazīst kā “Igaunīšu zemenes”,” stāsta Sintija, kura paralēli tagad strādā arī par vecāko inspektori Valsts robežsardzē.
Šuj lelles un sedziņas
bērniem
Madara Zaķe Alūksnes novada pašvaldības izsludinātajā ideju konkursā piedalījās 2017. gada nogalē, viņas projekts tika apstiprināts un tam piešķirts finansējums. Arī pašlaik viņa vēl ir projektā, sniedz atskaites un aktīvi darbojas. Madara šuj rotaļlietas mazākiem un lielākiem bērniem. Projektu uzsākusi tad, kad no Rīgas Alūksnes novadā atgriezusies pēc ilgākas prombūtnes.
Rotaļlietas Madara vispirms sākusi šūt savam bērnam, tad arī dāvināt draugu mazuļiem. Iedvesma aizrauties ar šo nodarbi biznesa līmenī tad arī nākusi no draugiem. Doma tālāk raisīties Madarai sākusi pēc projektu vadības kursiem, kurus viņa apmeklēja, būdama bezdarbniece.
Sākumā Madara uzšuvusi sešas lelles un dažas bērnu sedziņas un ar šo produkciju devusies uz gadatirgu, kur viņai neko nenopirka. Tā sākumā bijusi ļoti traumējoša pieredze. Tomēr, lai gan jutusies ļoti bēdīga, viņa nemeta visu pie malas, bet devās atkal uz nākamo tirdziņu. Madara laika gaitā uzlabojusi savas prasmes un tagad izstrādājumus pārsvarā šuj pēc pasūtījumiem internetā.
Stāsta par brīvprātīgā darba pieredzi
Ilze Zvejniece trešajā Karjeras dienā potenciālajiem darba meklētājiem pastāstīja par savu pieredzi, strādājot gan Alūksnes Bērnu un jauniešu centrā, gan biedrībā “Alūksnes un Apes novada fonds”. Viņa atklāja, ka brīvprātīgais darbs var būt laba iespēja satikt cilvēkus un izveidot jaunus kontaktus, pierādīt sevi kā labu un uzticamu darbinieku un kolēģi. “Tā ir ne tikai pieredze, ko ierakstīt CV, bet reālas iespējas atrast darbu. Cilvēkus ietekmē apkārt notiekošais un dažkārt viņi no tā, ka “man nekas nesanāks” vai “man tas neizdosies”, nemaz nemēģina atrast un saskatīt iespējas – bet katrā cilvēkā mīt potenciāls!” uzsvēra I. Zvejniece. Viņa stāstīja arī par to, ka pirmo soli uz pārmaiņām spert ir visgrūtāk, un novēlēja visiem klātesošajiem nebaidīties to darīt un iziet ārpus savas komforta zonas, lai mēģinātu dzīvot savādāk.
Savukārt Aleksandra Rakstiņa dalījās pieredzē par savu dalību NVA ESF projektā “Apmācība pie darba devēja” un to, kā caur šo projektu viņa kļuvusi par grāmatvedi – ar minimālām zināšanām grāmatvedībā pirms sešiem mēnešiem uzsāka dalību projektā un tagad jau ir pilntiesīga SIA “Millennium” grāmatvede. A. Rakstiņa atzina, ka ir ļoti pateicīga par šo iespēju nodarbinātības aģentūrai. Aleksandra startējusi arī pašvaldības rīkotajā “Jauniešu biznesa ideju konkursā komercdarbības uzsākšanai Alūksnes novadā” ar savu biznesa projektu “Kalifornijas slieku audzēšana un biohumusa ražošana”. Pašlaik gan ar to vairāk nodarbojas viņas vīrs, izmantojot saražoto biohumusu graudkopībā savā bioloģiskajā saimniecībā.
Visas trīs Karjeras dienas bija piesātinātas ar pozitīvu un rosinošu informāciju. Skolēni atzina, ka bijis saistoši dzirdēt šos veiksmes stāstus tieši no vietējiem jauniešiem, cilvēkiem, kas nesen vēl bijuši bezdarbnieki, bet tagad, pateicoties iespējai startēt projektu konkursos, realizē savas biznesa idejas.
Aivita Lizdika
