Agra Riekstiņa bērnībā kolekcionējusi putnu olas un, lai papildinātu kolekciju, kāpusi parka kokos.
Agra Riekstiņa bērnībā kolekcionējusi putnu olas un, lai papildinātu kolekciju, kāpusi parka kokos. Šobrīd viņa krāj mazas vāzītes un krūzītes, kuru skaits ievērojami pārsniedz divus simtus.
“Veikalā ieraudzīju skaistu, mazu vāzīti. Tā iepatikās, un nopirku. Pēc tam iegādājos citas. Arī draugi tās dāvināja. Dažas, atklāti atzīstoties, nozagu,” stāsta gulbeniete Agra.
“Arī māsa Māra, apceļodama ārzemes, vienmēr atceras, ka jānolūko kāds nieciņš kolekcijai. Piemēram, šī dzeltenraibā krūka, atceļojusi no Itālijas. Tomēr, ja man par katru vajadzētu pateikt, no kurienes tā, es nevarētu,” Agra domīgi uzlūko sekcijas plauktos aiz stikla vienu pie otras cieši sarindotās vāzītes un miniatūras krūzītes. Izkārtojumam nav hronoloģiskas secības, jo Agrai svītrainie, punktainie, augstie, zemie, šaurie, platie un dažādu krāsu toņu nieciņi vienkārši patīk. Visilgāk viņa rokās patur tumši brūnu no koka darinātu vāzīti, jo tā kolekcijā atzīta par mīļāko eksemplāru. Jautājumam, kāpēc tieši tā, Agrai nav atbildes.
Patīk trauslās un elegantās
Daudzi interesantie un košie nieciņi kolekcijā ienākuši kā draugu dāvinājumi. “Kurš kuru dāvinājis, pateikt nevaru, galvenais, ka viņi paši to zina,” smej Agra un piebilst, ka kolekcija izveidojusies neapzināti. Ikdienā vāzītes un krūzītes viņa neļauj izmantot, lai gan vienai otrai no tām praktisku lietojumu savulaik radis tās sākotnējais īpašnieks.
“Man vislabāk patīk tās, kas ir smalkākas, vieglākas un trauslākas,” viņa saka, no augšējā plaukta izceļot tumšzilu vāzi, kas kādreiz piederējusi Agras mammai, tāpēc uzskatāma par vecāko, tātad vērtīgāko eksemplāru un visas kolekcijas sākumu.
Vēl cits no apakštasītes un krūzītes sastāvošs nieciņš atguvis otro elpu pēc tam, kad atrasts sabrukušas mājas gruvešos, vēl kādu no papīra un nelielas zāļu pudelītes pagatavojusi viena no meitām. Gadās, ka kāda no vāzītēm nokrīt un saplīst. To Agra uzreiz rūpīgi salīmē.
Kolekcija ir pašsaprotama
“Bērni joko, ka pieteikšot mani raidījumam “Mini mani!”. Tad dusmīgi saku, lai tikai pamēģina. Pat prātā tas nav ienācis,” Agrai ir nemainīga nostāja šajā jautājumā, jo kolekciju ne tikai paziņas, bet arī īpašniece uztver kā pašsaprotamu.
Vienā no plauktiem tuvāk stikliem greznojas mazmazītiņa krūzīte ar uzrakstu “Latvija”. Jāpiebilst, ka kolekcijā ir daudz lietiņu ar dažādiem uzrakstiem, gadskaitļiem un zīmējumiem.
“Krūzīti ar šo uzrakstu no Rīgas jubilejas atveda meita Inga. Viņai bija trūcis tikai dažu santīmu, tad manā kolekcijā būtu līdzīga krūzīte ar uzrakstu “Rīgai 800″,” stāsta Agra un atceras, ka skolas gados krājusi putnu olas, jo gribējusi līdzināties tēvam, kam patikusi šī aizraušanās.
Nozog lielāko olu
“Olas vēl tagad glabājas glīti sarindotas speciāli tām domātā kastē. Katrai pievienots nosaukums. Es bieži gāju staigāt pa parku. Atceros: vienreiz kopā ar draudzeni, meklējot putnu olas, bijām aizstaigājušās tik vēlu, ka iznācām no meža tumsā. Līdz mājām vajadzēja nākt pa meža ceļu. Vecāki brauca mani meklēt, bet, laikam par sodu, uz mājām neveda,” atceras Agra. Liels pārdzīvojums bijis, kad vislielāko putna olu puikas nozaguši. Ilgi neatzinušies, kamēr Agra pati noskaidrojusi vainīgo, tomēr olu neatguvusi, jo tā izrādījās zagta cita kolekcijai. Viņa neskumst, ka nav izdevies iegūt strausa olu.
