Kas tikai vasarā nenotiek! Atvaļinājumi, kas paiet ātrāk, nekā nogurdinošas darba dienas. Saulainas dienas mijas ar lietainām, un pēdējās liek nodrebēt, ka rudens nav aiz kalniem.
Kas tikai vasarā nenotiek! Atvaļinājumi, kas paiet ātrāk, nekā nogurdinošas darba dienas. Saulainas dienas mijas ar lietainām, un pēdējās liek nodrebēt, ka rudens nav aiz kalniem. Bērnu bezbēdīgās brīvdienas, skrituļslidas, velosipēdi, kariņu spēlēšana un atradināšanās no grāmatām un pierakstu kladēm. Rozes, kas pamazām novīst, un dāliju pumpuri, kas gatavojas atvērties. Vasarai ir milzīgi daudz vārdu, bet tad, kad pienāk tās pēdējais mēnesis – augusts – ir nedaudz sentimentālas noskaņas. Ne jau tādēļ, ka šajā mēnesī briest āboli un vecāki steidz nopirkt nepieciešamās preces bērnu skolas gaitām. Šajā mēnesī saproti, ka atkal aiziet kāds skaists, gaidīts un tik īss laika sprīdis – vasara, ka šai nemitīgajai riņķošanai caur mēnešiem un gadalaikiem nepienāk pieturbrīdis. Kaut gan gribētos. Man gribētos šobrīd apturēt laiku un lūgt vasaru paciemoties ilgāk.
Prieks, ka ne es viena tāda. Prasu bērniem, vai viņi vēlas doties uz skolu. Viņi atbild noraidoši. Viņi vēlas satikt draugus, nevis sēsties skolas solā. Prasu pieaugušajiem, un viņi ar nolemtības nopūtu stāsta visu, ko tobrīd domā. Būs atkal jaunas raizes, jauns ieskrējiens un dienas ritms starp mājām, darbu un skolu, arīdzan. Prasu vienkāršajiem ļaudīm, un viņi priecīgi skaita mēnešus, kad vēl var nebaidīties no maksas par siltumenerģiju. Šoziem cena par siltumu atkal būs lielāka, jo arī siltumenerģijai rēķinās pievienoto vērtības nodokli 18 procentu apmērā. Tādēļ, kamēr vien vēl vasara, domās dodos kopā ar svētceļniekiem uz Aglonu. Lai augusta briedīgajā gaismā satiktos ar sirdsmieru un piedošanas prieku. Cik labi, ka augusta vidū ir šis vakars, kad baltās bazilikas priekšā var nolikt simtiem problēmu, steigu un sasprindzinājumu. Es iesmaržoju vasaras rožu smaržu. Tik svaigu un saldu. Ziemā taču rozes nesmaržo. Es ļaujos siltajos vakaros pēc darba vēl ilgi sēdēt laukā un baudīt, kā sāk krēslot. Lai arī odi kož uzmācīgi, es gribu izbaudīt vasaras vakarus. (Pa kuru laiku jau atkal vakaros tik ātri satumst?) Es ļaujos pierunāties un spēlēju futbolu ar dēlu. Cik tas ir svētīgi – kaut uz brīdi atrast mirkli, lai iejustos bērna prātā, kad bumba tiek iesperta draudzīgu kaimiņu pagalmā. Es vēl ļaujos izstaigāt zemeņu vagas un izbaudīt saldo ogu garšu. Tajās, pēdējās ogās, šķiet, ir visas vasaras saules saldums.
Šajā brīdī es saprotu, ka man vēl ir mēnesis, lai baudītu vasaru. Lai varētu iebāzt sauli kabatā un sasildīties, lai rudenī nebūtu auksti. Lai kopā ar saulespuķi varētu pagriezties pret gaismu. Vēl ir vasara, augusts, un tas ir pietiekami daudz, lai iespētu to, kas, iespējams, pirmajos divos vasaras mēnešos laika trūkuma dēļ atlikts.
