Ziemā, kad Latvijas dārzos acis pārsvarā priecē vairs tikai skujiņu zaļums, mūsu īpašu vērību izpelnās istabas augi.
Ziemā, kad Latvijas dārzos acis pārsvarā priecē vairs tikai skujiņu zaļums, mūsu īpašu vērību izpelnās istabas augi.
Lielākā daļa no tiem devušies ziemas snaudā. Uzturot minimālus dzīvības procesus, tie kā kaķi pusaizvērtām acīm vada nedaudzās gaismas stundas uz palodzēm vai zem jumta logiem.
Nepatīk kaprīzi jaunumi
Parasti tie ir gadiem veci istabas augi, kas kļuvuši par mūsu zaļajiem draugiem. Zinām to kaprīzes, sadzīvojam biostrāvās.
Tomēr ziedu saloni visā Latvijā turpina piedāvāt svešzemju jaunpienācējus – jukas, spatifīlas, guzmānijas, kalotejas, hlorofilas, dracēnijas un vēl un vēl. Daudzi no tiem jau iedzīvojušies arī provinces mājās un ofisos.
“Šīgada sezonā nekas īpaši jauns istabas augu klāstā nav parādījies,” vērtē diplomēta dārzniece Sandra. “Jāsaka gan, ka pircēji nelabprāt izvēlas augus, ko nepazīst.”
Iecienītākie no pēdējo gadu jaunumiem, ir tie, kas mazāk kaprīzi, turklāt ziedoši. “Pieticīgās dabas un nelielā, kallai līdzīgā baltā zieda dēļ daudzi iemīļojuši spatifīlas,” stāsta pārdevēja Inita. “Labprāt iegādājas puansētijas jeb Ziemassvētku zvaigznes, toties popularitāti zaudē acālijas.”
Labprāt izvēlas dāvanai
Lielākus istabas augus, kas arī maksā dārgāk, bieži izvēlas dāvanai. “Privātpersonām dāvina tieši cenas dēļ – pats sev ne vienmēr tādu atļausies,” domā Inita. “Veikalu, ofisu atklāšanās jukas vai dracēnijas izvēlas eksotiskā izskata un lielā auguma pēc.”
Stalta juka, kam zaļais matu cekuls greznojas vismaz trīs pakāpēs, maksā 17 līdz 20 latus. Dracēnija ar smalkākajiem “matiņiem” ir nedaudz lētāka. Mazas un pastīdzējušas, kam būs nepieciešami jūsu rūpesti, var iegādāties arī par 1,30 līdz diviem latiem.
“Gadās, ka nopērk dāvanu kartes. Pēc tam gaviļnieks vienmēr cenšas izvēlēties arī kādu istabas augu. Laikam ilgākai piemiņai,” stāsta salona īpašniece.
Kas jādara pašlaik
Turpat, ziedu salonos, var iegādāties šo un to, lai tavs zaļais draugs justos labāk – speciālus augsnes maisījumus palmām vai papardēm (divu kilogramu fasējums 50 santīmi), orhidejām (puskilograms 25 santīmi), kaktusiem (kilograms 30 santīmi), arī keramzītu puskilograma maisiņos par 20 santīmiem, dekoratīvos šķīvīšus, kur notecēt liekajam ūdenim no puķupoda, lejkannas.
“Ja uzskatāt, ka tas ir nepieciešams, augu var pārstādīt kaut vai tagad,” atzīst Sandra. “Protams, labāk to darīt pavasarī. Savukārt keramzīts ir labs augsnes virskārtai. Ja pārlaistīsiet, tas uzsūks lieko mitrumu, neļaujot veidoties pelējuma kārtiņai. Ja aizmirsīsiet apliet, tas lēnām atdos uzsūkto valgumu zemei.”
Lai arī snauduļojošus, istabas augus nedrīkst aizmirst mēslot. “Bet uzmanīgi,”brīdina Sandra. “Ne biežāk kā reizi mēnesī. “Ērtāk lietojams, šķiet, ir mēslojums, kas izveidots nūjiņas formā – iespraud to zemē un augam pietiks ilgam laikam.
“Tā ir, tomēr jāievēro, lai nūjiņu neiespraustu pārāk tuvu saknēm,” brīdina Inita. Viņa par drošākiem atzīst šķidro pilnmēslojumus, īpaši uzticas Latvijā ražotajam “Vito”. Neaizmirstiet savus zaļos mīluļus arī saudzīgi pagrozīt, ja tie gaismu saņem no vienas puses. “Ziedošu augu var grozīt, kamēr nav parādījušies ziedpumpuri, bet tādus kā palmas, filodendrus, dīfenbahijas, fikusus, šefleras jebkurā laikā, taču lēni, vienmērīgi, saudzīgi,” janvāra “Dārza Pasaulē” dod padomu telpaugu dārzniece Emma Briede.
Ziemā jācīnās mehāniski
Tāpat kā mums mēdz būt iesnas un vīrusi, telpaugi var “saslimt” ar dažādām ērcēm vai kukaiņiem.
“Ziemā ar kaitēkļiem jācīnās vairāk mehāniski – tos nolasot, noslaukot,” komentē Sandra. “Nav mazsvarīgi laikus aizvākt novecojušās auga daļas, ievērot pareizu temperatūru un augšanas režīmu.”
Kaitēkļu apkarošanu ar ķīmiskiem preparātiem dārzkope iesaka atlikt uz vēlāku laiku, kad istabas augus būs iespējams iznest ārā.
Saimnieki pamazām izglītojas
Ziedu salonu pārdevējas atzīst, ka viņu klienti pārsvarā ir cilvēki, kas rūpējas par telpaugiem, interesējas par to kopšanu un augšanas apstākļiem. Viņas turklāt ievērojušas, ka pēc padoma vēršas arvien zinošāki ļaudis.
“Ja agrāk skaidrojām visu no nulles, tagad sarunas bieži ir līdzvērtīgas,” viņas nenoliedz un uzskata, ka “pie vainas” ir daudzie dārzkopju žurnāli, arī “sieviešu prese” labprāt raksta par telpaugu un kopšanas aktualitātēm.
Labi sadzīvo blakus
Tā nu iznāk, ka mājas svētībai, līdakastei un papardei līdzās arvien biežāk redzami svešzemju augi, kam reizēm pat vārdu atcerēties grūti.
“Man patīk šie eksperimenti. Ar draudzenēm pat sacenšamies, kurai būs eksotiskāks istabas augs vai zaļās zonas noformējums,” stāsta gados jauna pircēja, kas izvēlas dekoratīvos elementus.
“Es augus kolekcionēju. Tiesa, tikai tos, kas patīk – gan modernus, gan no vecmāmiņas laikiem,” saka cita.
“Mana māja ir diezgan ēnaina, tāpēc izvēle ir ierobežota. Ja augs sāk nīkuļot, esmu nejauka, bet to izmetu,” atzīstas pusmūža sieviete.
“Man ir kaktusus kolekcija. Lai ko runā par to biostrāvām, es sadzīvoju labi,” stāsta jauniete.
Katram no mums ir savi iemesli, kāpēc uzņemamies rūpes par puķupodos augošajiem. Nav svarīgi vienmēr tos apzināties, svarīgāk ir neaizmirst to atbildību pēc pieradināšanas, par ko runāja Mazais Princis. Arī ziemā.
