Valsts paredzēja noteikt ierobežojumus zemes pārdošanai, nosakot kritērijus, kādiem jāatbilst pircējiem, kuri zemi varēs iegādāties – ir jābūt lauksaimnieciskajai izglītībai un pēdējo 3 gadu laikā pierādāmiem ieņēmumiem no lauksaimnieciskās ražošanas. Šajā nedēļā valdība galēji atbalstīja Zemkopības ministrijas sagatavotos grozījumus, kuri paredz, ka ikviena persona varēs iegādāties bez ierobežojumiem savu vajadzību nodrošināšanai lauksaimniecības zemi līdz 5 ha platībā. Ierobežojumi attieksies uz tiem, kuri vēlēsies iegādāties lielāku zemes gabalu. Noteikumi paredz arī ieviest sankcijas pret tiem zemes īpašniekiem, kuri trīs gadu laikā pēc zemes iegādāšanās nebūs uzsākuši tajā saimniecisko darbību.
Mārtiņš Augstkalnietis, Alūksnes novada domes deputāts, zemnieks
Ārzemnieki var samaksāt smiedamies
Pārmaiņas likumā bija jāievieš jau agrāk, jo nu jau daudzi ārzemnieki ir sapirkuši zemi. Jaunie likumi varēs vietējiem zemniekiem likt justies drošāk un aizsargātāk. Man pašam nav bijušas problēmas iegādāties zemi. Tiesa, bieži vien ārzemnieki nopērk zemi un to iznomā, bet tā nomas maksa ir milzīga. Reiz gan, iegādājoties zemi, man tās īpašnieks to nepārdeva par 400 latiem par hektāru, bet gan tā arī pateica, ka neatdos zemi, ja cena būs mazāka par 1000 latiem – viņš zemi varot pārdot arī kādam citam. Sakostiem zobiem zemi tomēr nopirku. Kas attiecas uz sankcijām, ko gan tās dos? Ārzemnieki tās var samaksāt smiedamies. Manuprāt, noteikumiem būtu jāattiecas tieši uz ārzemniekiem, kuri grib Latvijā nopirkt zemi. Kuram gan citam jāsaimnieko mūsu zemē, ja ne pašam latvietim? Noteikumiem vajadzētu atšķirties, bet diez vai tā būs. Gandrīz neviens ārzemnieks, kuram ir zeme Latvijā, neveic tajā lauksaimniecisko darbību. Jau kādu gadu likums aizsargā zemniekus, kuri vēlas iegādāties piegulošās zemes. Priekšroka ir tieši viņiem, nevis ārzemniekiem. Bija ļoti grūti, kad šāda likuma vēl nebija. Pirkšanas un pārdošanas notika pat bez pieguļošo zemju īpašnieku saskaņošanas. Neuzskatu arī, ka Latvijā būtu nepieciešams ieviest iegādājamās zemes limitu, jo pie mums galu galā nav tādas pirktspējas. ◆
Joanna Drikāne, Mālupes pagasta zemnieku saimniecības “Kalnāji 1” īpašniece
Ierēdniecība nezina, ko runā
Manuprāt, ārzemniekiem te vispār nav ko darīt. Pat ja viņi te kaut ko ražotu, kurš gan var noteikt tādu pienākumu? Nav jau tāda atņemšanas likuma. Ko gan tie ārzemnieki dod, te ienākot? Es īsti nezinu. Mūsu zeme jādod savējiem, jo – cik tad to mūsējo vispār te ir palicis? Un kas vispār grib strādāt lauksaimniecības nozarē? Trešais tēva dēls! Ir jāatbasta savējie, kuri grib te strādāt. Lauksaimnieciskā izglītība, protams, ir vajadzīga, jo citādāk jau nevar uzrakstīt projektus. Mans dēls ir ieguvis attiecīgo izglītību. Šobrīd viss strauji attīstās un kaut kādām zināšanām par lauksaimniecību tomēr ir jābūt. Bet nepiekrītu tam, ka būtu jābūt pēdējo trīs gadu laikā pierādāmiem ieņēmumiem no lauksaimnieciskās ražošanas. Te nu gan jāsaka, ka ierēdniecība nezina, ko runā. Ir jaunieši, kuri grib uzsākt savu darbību lauksaimniecībā, bet viņiem nav šo trīs gadu ieņēmumu. Tā gaidot, viņi nesagaidīs nevienu hektāru zemes, jo tā būs izpirkta. Tas ir jautājums, kurā noteikti ir kādas nianses. Izlasot ir jādomā, kas tad īsti ar to likumu notiek – vai tas būs bremzējošs vai veicinošs faktors lauksaimniecības attīstībā? Ierobežojumi būtu jāliek uz zemes daudzumu, lai nav tā, ka kādam ir 2000 hektāru, bet citam tikai 10 hektāru. Tie, kam ir daudz, var pavisam viegli paņemt vēl, bet tiem, kuriem nav, jāizstaigā nez cik kabineti, lai viņi vispār dabūtu naudu. ◆
Viola Kaparšmite, Austrumvidzemes Lauku attīstības biroja vadītāja:
Aizsargās mazos zemniekus
Lauksaimniekiem ir nepieciešama izglītība, tāpat, kā tā būtu nepieciešama arī ministriem. Nevar jebkurš strādāt jebkurā specialitātē. Malnavā un Priekuļos ir iespēja neklātienē iegūt vidējo profesionālo izglītību lauksaimniecībā. Ir jāmācās. Protams, cilvēkam varbūt jau ir 50 gadi, bet tad jau viņš, visticamāk, šajā nozarē jau būs strādājis. Zinu valstis, kurās bez lauksaimnieciskās izglītības zemnieks nemaz nevar saņemt Eiropas naudas, maksājumus par zemes apstrādi, piemēram, Austrijā. Protams, ja ārzemnieks gribēs nopirkt zemi, tad viņš tik un tā izdomās shēmu, kā to izdarīt. Gan ārzemniekiem, gan latviešiem, kuriem ir lielāks naudas maks, ir daudz vieglāk iegādāties zemi. Viņi formalitātes var nokārtot kaut vai vienā dienā, taču mazajam zemniekam jādomā, kur dabūt naudu. Ir zemnieki, kuriem ir 10 hektāri zemes un viņi vēlas nopirkt blakus esošos 5 hektārus, bet viņiem priekšā aizsteidzas kāds, kuram ir nauda. Piemēram, Francijā ir likums, ka vienam cilvēkam var būt tikai 30 hektāri zemes. Šāds noteikums rada godīgumu, jo nav tā, ka vienam ir maz, bet otram ļoti daudz. Pie mums pašreiz veidojas muižiņas, jo cilvēkiem ir brīvie līdzekļi un viņi tikai pērk un pērk tāpēc vien, lai nāktu klāt. Kopumā šos jaunos ierobežojumus es vērtēju pozitīvi, jo tie aizsargās mazos zemniekus no tiem, kuriem ir ļoti daudz naudas. ◆
