Aptaujāju es te savus draugus. Prasīju tieši: “Brāļi, sakiet, kam vajag palielināt, pastiept! Nekautrējieties, atmetiet kompleksus!
Aptaujāju es te savus draugus. Prasīju tieši: “Brāļi, sakiet, kam vajag palielināt, pastiept! Nekautrējieties, atmetiet kompleksus! Mūsdienās viss ir iespējams. Ikvienam var palīdzēt, ja prasa!” Re, mans draugs policijā Jenčuks prasīja, lai palielina. Un viņam palielināja. Manai sievai Antonijai māsīcas vīrs dakterītis ar prasīja. Arī viņam palielināja. Bet palielināt vajag tiem, kam tiešām vajag. Nevis tiem, kas prasa prasīšanas pēc. Es domāju, ka ir jāizvērtē katrs konkrētais gadījums atsevišķi. Kas to veiks? Man te saka, ka vislielākā uzticēšanās jau nu esot uz to KnāBīti. Bet es jums iebildīšu, ka KnāBīšam nabagam reizēm rokas ir par īsu. Sevišķi jau nu mūsu korupcijas apstākļos. Par piemēru, vai kāds ir jautājis, vai man, Antonam Krikumam, arī ir jāpalielina. Nu neviens pats nav prasījis! Bet kāpēc? Ar ko es sliktāks? Vai es nepildu ģimenes galvas, vīra un tēva pienākumus, kā nākas? Un kā vēl pildu! Par spīti mazspējai es neatkratos no saviem pienākumiem. Arī mana draudzene Anniņa ir ar mani apmierināta.
Antonija gan reizēm uz mani brēc, ka palielini vai nepalielini, bet no manis tomēr jēgas neesot. Dzērājs, kā saka viņa, ir un paliek dzērājs. Nu un kas. Jā, esmu bezdarbnieks. Bet arī es varu pretendēt uz palielinājumu. Kā visi godīgi pilsoņi. Re, premjers bija atbraucis uz mūsu miestu un solīja man palielināt. Paldies viņam par to! Premjers teica – būšot lielāks tas minimums, ko nebūs brīv nevienam griezt nost. Ja jau negriezīs, tad, kā saprotu, palielinās. Bet vai kādam arī griezīs nost? Brrr. Tas būtu briesmīgi. Es negribētu būt tā cilvēka vietā. Bet, kā sacīt jāsaka, katrs jau ir pats savā vietā. Televīzijā teica, ka dažiem tomēr nogriezīšot. Tur – vadoņiem, viņu sekretāriem un citiem priekšniekiem. Bet es jums teikšu – tas būs godīgi! Viņiem bija tāds palielinājums!!! Un par kādiem līdzekļiem? Par visas tautas līdzekļiem, es jums teikšu! Lai palielina vienkāršajai tautai – policistiem, pedagogiem, mediķiem, pastniekiem, dzelzceļniekiem, ugunsdzēsējiem. Lai palielina ierindas darba darītājiem. Un nedarītājiem – bezdarbniekiem, trūcīgajiem – arī lai palielina. Bet tiem, kas mūsu rēķina palielinājumu jau dabūjuši desmit un pat simts reižu lielāku nekā minimums, lai griež nost bez žēlastības! Un vēl es tomēr gribētu zināt visu par tiem kukuļiem? Un par prēmijām arī! Kam un kāpēc dod un droši vien arī dos? A kāpēc man nedod? A tiem, kam jau dod, lai nekāda palielināšana vairāk nebūtu! Kārtībai jābūt, kā es te stāvu!
