Kalncempji. Vien 43 kvadrātkilometri gleznainu ainavu teritorijas liecina, ka tas ir mazākais pagasts Latvijā. Pirms trim gadiem te bija 253 iedzīvotāji, bet šī tautas skaitīšana noteikti parādīs, ka skaits ir vēl samazinājies. Taču palikušie nesūdzas. Viņi cenšas pierādīt, ka kalncempieši var ne tikai izdzīvot, bet arī ražot un pelnīt.
Pāriet uz gaļas lopu
audzēšanu
Pagasta lielākās zemnieku saimniecības “Avoti” īpašnieks Antons Rakstiņš ir pārliecināts, ka visu nosaka cilvēki. Ja tie ir darbīgi, tad vērojama attīstība gan saimnieciskajā, gan citās jomās. “Mums tādu cilvēku tomēr ir mazāk nekā kaimiņu pagastos,” secina
A.Rakstiņš. Viņa dzīvesbiedre Astrīda Rakstiņa saka, ka Kalncempjos par zemniekiem nekad nav sevišķi domāts. Vismaz viņa to nav jutusi. Tiesa, pēdējā laikā tiek nodrošināta informācija, par ko rūpējas teritorijas attīstības speciāliste.
“Cenas un nodokļi aug, bet ieņēmumi samazinās. Lai gan piena iepirkuma cena ir lielāka, ieguvuma no tā gandrīz nav,” secina zemnieks. Viņš nolēmis pamazām atteikties no piena ražošanas un pievērsties gaļas lopu audzēšanai. To varētu izdarīt 4 līdz 5 gadu laikā. “Grūti prognozēt, kā būs pēc gadiem, taču šobrīd zīdītājgovis audzēt ir izdevīgi. Pēc gaļas liellopiem brauc uzpircēji no citām Eiropas valstīm, tāpēc nav sevišķi jāuztraucas par to pārdošanu. Neretā, kur ir pirmais Baltijas gaļas lopu izsoļu nams, izsolēs par lopiem var saņemt labu samaksu,” spriež A.Rakstiņš. Dzīvesbiedre piebilst, ka gaļas lopu audzēšanā ir mazāki izdevumi un arī darba to kopšanā ir mazāk. Pavasarī izlaiž ganībās, un nav gandrīz nekādu rūpju par ganāmpulku. Nav vajadzīgas ne slaukšanas iekārtas, ne mazgāšanas līdzekļi. Saimnieks jau iegādājies pāris šķirnes Simentāles lopus. “Ir svarīgi, lai govij ir pietiekami daudz piena. Tas nepieciešams laba bullēna izaudzēšanai. Šī ir piena un gaļas lopu šķirne, tāpēc to izvēlējos. Protams, katrā šķirnē svarīgs ir arī indivīds,” skaidro A.Rakstiņš. Tagad visas govis tiek sēklotas, izmantojot gaļas šķirnes bulli. “Kamēr pienāks pensijas laiks, tikmēr būs tikai zīdītājgovis,” saka zemnieks.
Šobrīd ir divi ganāmpulki – piena un gaļas lopu – vienā novietnē, bet rudenī katram ganāmpulkam būs sava novietne. Rakstiņu meitas Andas ģimenes saimniecības “Saullēkti 2” projekts guvis Lauku atbalsta dienesta finansiālu atbalstu, dodot iespēju iegādāties jaunu tehniku lopbarības sagatavošanai. A.Rakstiņš uzsver, ka visu lopbarībai izaudzē un sagatavo pats – graudus, sienu un skābsienu.
Logus, durvis pieprasa Rīgā un Vācijā
Pagastā veiksmīgi strādā namdaru un galdniecības izstrādājumu ražotne SIA “RAM un J”, kuras īpašnieku Raivi Grendi sevišķi neuztrauc ne krīze, ne pasūtījumu un darba trūkums. “Sākumā nodarbojāmies ar apaļkoku zāģēšanu, bet tagad gatavojam logus, durvis un mēbeles. Noieta tirgus izstrādājumiem ir galvenokārt Rīgā, arī Vācijā, Somijā un Zviedrijā,” informē
R.Grende. Lai gan šādas produkcijas ražošanā ir liela konkurence, kalncempietim ir izdevies atrast pircējus. R.Grende atklāj, ka viņam izdevies nodibināt kontaktus ar Rīgas namu apsaimniekošanas firmu. Tā veic remontus, tāpēc regulāri ir pasūtījumi logiem un durvīm. Tiem ir laba kvalitāte, tāpēc SIA “RAM un J” produkcija tiek reklamēta un ieteikta no mutes mutē. “No Latvijas uz Vāciju ir aizbraukuši strādāt cilvēki, kas pazīst mūsu izstrādājumus un ieteikuši tos,” skaidro R.Grende. Viņš atzīst, ka no Kalncempjiem ir tāls ceļš līdz Rīgai. Turklāt pavasaros un rudeņos tie ir grūti izbraucami, tāpēc ir gadījies, ka, mašīnai kratoties bedrēs, logu stikli tiek saplēsti. “Kalncempiešiem ir jāturas pie savas dzimtās vietas, tāpēc turpināsim cīnīties,” saka R.Grende. Līdz šim viņam tas ir izdevies par spīti grūtībām un nelaimēm. Galdniecība 2003.gadā tika ierīkota viņa vectēva māju vietā, taču 2006.gadā izcēlās ugunsgrēks un viss nodega. “Ņēmām kredītu un izveidojām jaunu galdniecību. Tagad, protams, varētu palielināt ražošanas apjomu. Taču šobrīd varu izsekot katram izstrādājumam un atbildēt par kvalitāti. Ja viena strādnieka vietā būs desmit, tad kontrolēt būs daudz grūtāk,” secina R.Grende.
Iztiek ar 100 latu stipendiju
Protams, bezdarbs Kalncempjos jūtams vēl vairāk nekā citviet. “Simtlatnieku” programmā šobrīd iekļauti astoņi pagasta iedzīvotāji. Lai gan Kristīne Amoliņa izskatās trausla, viņa neatteicās no smaga darba un iespējas nopelnīt. Turklāt darbu veic godprātīgi. “Ja man vienai nāktos tīrīt sniegu, tad nezinu, kā tiktu galā. Taču palīdzēja vīrs. Saņemot 100 latus mēnesī, iegūstam labu atspaidu, jo bērnu pabalsts man ir tikai 16 lati,” atzīst bezdarbniece. Tiesa, tagad viņai šis darbs ir beidzies. Kā iztiks? Atbildes nav. Diemžēl, drīz darbu par 100 latiem varēs sākt vīrs. “Tagad es vairs nezinu, kāda ir rinda uz darbu un 100 latu stipendiju. Iepriekš varēju to redzēt un arī ieteikt, jo zinu vietējo cilvēku dzīves apstākļus. Tagad ir pateikts, ka mums par to nav nekādas daļas,” norāda pagasta pārvaldes sekretāre Dina Ozola. Savukārt K.Amoliņa ir neapmierināta, ka vairs nebūs kursu mazumtirdzniecības pārdevēju sagatavošanai, uz kuriem viņa pieteicās. Tagad jāizvēlas starp bruģētāja, celtnieka, krāsotāja, konditora un konditora palīga darbu. Amoliņas meitai Sanitai paliks pieci gadi, dēlam Aivim – seši gadi. Zēnu ved uz Jaunannas pirmsskolas bērnu grupu. Pagastā jau desmit gadus nav skolas, tāpēc septiņi skolas vecuma bērni brauc uz Gulbenes novada Beļavas K.Valdemāra pamatskolu. Tā atrodas vien 4 kilometrus, bet Jaunannas pamatskola – vairāk nekā 20 kilometrus no Kalncempjiem. Pagaidām K.Amoliņa nezina, ko darīs, kad bērni sasniegs skolas vecumu. Uz Jaunannu viņas bērnus ved speciāls autobuss, bet uz Beļavu ir sabiedriskais transports, ko nodrošina Gulbenes novada dome.
Veido pagasta sabiedrisko centru
Kopš pašvaldību administratīvi teritoriālās reformas pagasts ir iekļauts Alūksnes novadā, turklāt trīs pagastu – Kalncempju, Annas un Jaunannas – pārvaldēm ir viena vadītāja Vēsma Čugunova. Viņa, protams, nevar būt iedzīvotājiem sasniedzama katru dienu. Tāpēc sekretārei D.Ozolai nākas ne tikai uzklausīt, palīdzēt ar padomu iedzīvotājiem, bet arī risināt sīkus saimnieciskus jautājumus. Šķiet, visa sabiedriskā dzīve koncentrējas pagasta pārvaldes ēkā, kurā ir arī pasta nodaļa, feldšerpunkts un bibliotēka. Turklāt sekretāre ir divi vienā, jo pilda arī bibliotekāres pienākumus, katram darbam – pusslodze. Acīmredzot pati dzīve viņai devusi ierosmi, kā izmantot “Lattelecom” atbrīvoto telpu. Pagastu attīstības speciāliste Vija Zaķe sagatavojusi projektu “Sabiedriskais centrs Kalncempjos”, kas guvis atbalstu programmā “Leader”. Vairāk nekā 4800 latu projekta finansējumu izlietos telpas remontam, mēbeļu, datortehnikas, projektora un galda spēļu iegādei. “Šī telpa ir blakus bibliotēkai, tāpēc to varēs izmantot gan kā lasītavu, gan arī semināriem un nelieliem pasākumiem. Turklāt bērni tur varēs rotaļāties vai spēlēt spēles,” saka
D.Ozola.
Pagaidām vienīgā iespēja “iziet sabiedrībā” ir doties uz pasākumiem Annā, Jaunannā, Alūksnē vai citur.
